10. Article

Saeimas atbildes rakstā un pieaicināto personu sniegtajos viedokļos ir norādīts, ka konkrētā administratīvā lieta būtu atrisināma apstrīdētās normas interpretācijas ceļā. Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai ar apstrīdētās normas interpretācijas palīdzību ir iespējams secināt, ka tā neliedz atjaunot tādu krasta kāpu aizsargjoslā tiesiski uzbūvētu dzīvojamo ēku, kura gājusi bojā ugunsgrēkā. No apstrīdētās normas secināms, ka krasta kāpu aizsargjoslā būvniecība ir aizliegta un ka šim aizliegumam ir vairāki izņēmumi, kas attiecas uz jau esošu ēku vai būvju renovēšanu, restaurēšanu vai rekonstruēšanu. Terminu "renovēt", "restaurēt" un "rekonstruēt" saturs ir atklāts Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos, kas bija spēkā līdz 2014. gada 1. oktobrim. Šobrīd spēkā esošajos Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" šie termini nav definēti. Aplūkojot normatīvajos aktos ietvertās terminu "renovēt", "restaurēt" un "rekonstruēt" definīcijas, varētu secināt, ka tie aptver arī tādas bojā gājušas ēkas atjaunošanu, no kuras saglabājušies vienīgi pamati. Tomēr ir jāņem vērā, ka apstrīdētā norma ļauj renovēt, restaurēt un rekonstruēt tikai esošas ēkas. Līdz ar to jānoskaidro termina "esoša ēka" nozīme. Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. punktā sākotnēji bija paredzēts aizliegums celt jaunas, kā arī paplašināt esošās ēkas. Savukārt tā paša panta trešajā daļā bija noteikti izņēmumi no šā aizlieguma, tostarp gadījumi, kad būvniecība paredzēta apdzīvoto vietu vai teritoriju attīstības ģenerālplānos. Būtiski grozījumi Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. punktā tika izdarīti ar 2003. gada 19. jūnija likumu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". Minētie grozījumi paredzēja, ka krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts celt jaunas un paplašināt esošās ēkas, izņemot gadījumus, kad tiek rekonstruētas, nepārsniedzot esošo būvapjomu, renovētas vai restaurētas jau esošās ēkas. Taču likumprojekta izstrādes materiāli neatklāj apstrīdētajā normā ietvertā termina "esoša ēka" saturu. Termins "ēka" ir skaidrots Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju". Minēto noteikumu pielikuma 1. punktā paskaidrots: "Ēkas ir atsevišķi lietojamas apjumtas būves, kurās var iekļūt cilvēki un kuras ir noderīgas vai paredzētas cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai. Ja ēkām nav sienu, jābūt jumta projekcijas vai citādi iezīmētai robežai, kas nosaka patstāvīgi izmantojamas ēkas teritoriju. [..] Par ēkām tiek uzskatītas arī patstāvīgi izmantojamas pazemes būves, kurās var iekļūt cilvēki un kuras ir noderīgas vai paredzētas cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai (piemēram, pazemes patvertnes, pazemes slimnīcas, pazemes tirdzniecības centri un darbnīcas, pazemes garāžas)." No minētā skaidrojuma izriet, ka ēku var uzskatīt par esošu ēku tikai tad, ja dabā ir konstatējams ēkas būvapjoms - garums, platums un augstums. Līdz ar to pamatus, pēc kuriem konstatējams vienīgi ēkas garums un platums, nevar atzīt par esošu ēku. Pie šāda secinājuma, interpretējot Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktu, ir nonākusi arī Augstākā tiesa. Proti, tās nolēmumos atzīts, ka ēkas atjaunošana gadījumā, kad par iepriekšējo apbūvi var spriest tikai pēc tiesiski uzbūvētiem ēkas pamatiem, ir jaunas ēkas būvniecība (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 30. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-268/2009 10. punktu). Tāpat Augstākā tiesa secinājusi, ka ēkas būvniecība uz esošiem pamatiem ir uzskatāma nevis par rekonstrukciju, bet gan par jaunu būvniecību un ka būvapjoms ir konkrētajā brīdī dabā pastāvošās ēkas vai būves faktiskais apjoms, nevis tas apjoms, kādā ēka bijusi iepriekš (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 22. marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-330/2011 8. punktu). Lai gan minētās atziņas Augstākā tiesa izteikusi par Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktu, tās ir izmantojamas arī apstrīdētās normas interpretācijā. Proti, Augstākā tiesa, piemērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktu, ir interpretējusi terminu "jauna būvniecība", un šai interpretācijai ir nozīme arī apstrīdētajā normā ietvertā termina "esoša ēka" satura noskaidrošanā. Saeimas atbildes rakstā uzsvērts, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta pašreizējā redakcija izstrādāta sarežģītu kompromisu rezultātā, ar vairākiem grozījumiem cenšoties panākt pēc iespējas taisnīgāku un pareizāku līdzsvaru starp atsevišķu personu tiesībām rīkoties ar tām piederošo īpašumu, no vienas puses, un sabiedrības un jebkuras personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, saglabājot un aizsargājot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu, no otras puses (sk. lietas materiālu 121. lpp.). Minētais līdzsvars ir panākts, atļaujot krasta kāpu aizsargjoslā celt jaunas ēkas un būves tikai izņēmuma kārtā - gadījumos, kad tiek renovētas, restaurētas vai rekonstruētas esošās ēkas vai būves vai arī kad pie esošajām ēkām tiek būvētas palīgēkas. Šie izņēmumi neaptver gadījumus, kad ēkas vairs nav, tostarp arī gadījumus, kad saglabājušies vien ēkas pamati. Tātad, interpretējot apstrīdēto normu, ir secināms, ka tā krasta kāpu aizsargjoslā nepieļauj bojā gājušas ēkas atjaunošanu uz esošiem pamatiem.