3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas argumentiem un lūdz Satversmes tiesu izvērtēt, vai ir lietderīgi turpināt tiesvedību šajā lietā. Saeima norāda, ka Aizsargjoslu likuma 36. pants spēkā esošajā redakcijā esot pieņemts sarežģītu kompromisu rezultātā, ar vairākiem grozījumiem cenšoties panākt pēc iespējas taisnīgāku līdzsvaru starp atsevišķu personu tiesībām rīkoties ar tām piederošo īpašumu, no vienas puses, un sabiedrības un jebkuras personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, saglabājot un aizsargājot krasta kāpu aizsargjoslu, no otras puses. Šis apstāklis ņemams vērā Aizsargjoslu likuma 36. panta interpretēšanā un apstrīdētās normas satversmības izvērtēšanā. Saeima uzskata, ka pirms apstrīdētās normas satversmības pārbaudes nepieciešams noskaidrot apstrīdētās normas saturu un pārbaudīt, vai apstrīdētā norma patiešām tiesiski nenoregulē Pieteicēja situāciju. Atbildes rakstā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja juridisko argumentāciju balstījusi uz Augstākās tiesas judikatūru. Taču Augstākās tiesas izskatīto lietu faktiskie apstākļi būtiski atšķiroties no patlaban izskatāmās lietas faktiskajiem apstākļiem. Pēc Saeimas ieskata, Pieteikuma iesniedzējas minētajos Augstākās tiesas nolēmumos risinātais tiesību jautājums bijis saistīts ar Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punkta piemērošanu, taču apstrīdētā norma paredz cita veida izņēmumus no aizlieguma celt jaunas un paplašināt esošās ēkas un būves krasta kāpu aizsargjoslā. Tāpēc izskatāmajā lietā neesot piemērojams Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punkts. Saeima norāda, ka Būvniecības likuma 1. panta 3. punkts definē būvi kā būvniecības procesā radušos ar zemi saistītu veidojumu, kam ir noteikta funkcija. Nodegušas nepabeigtas dzīvojamās mājas pamati arī esot uzskatāmi par būvi. Tātad, ja ir saglabājušies ēkas pamati, šāds objekts joprojām Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā saglabājoties kā būve. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumu Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) 21., 22. un 23. punktu rekonstrukcija esot būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu; renovācija esot būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju; savukārt restaurācija esot būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti. Pēc Saeimas domām, konkrētajā gadījumā, kad dzīvojamā māja nodegusi līdz pamatiem, tiesību normu interpretācijas ceļā varot secināt, ka atkarībā no faktiskās situācijas iespējama attiecīgās būves renovācija vai rekonstrukcija. Lai Būvniecības likuma ietvaros varētu veikt darbības ar šādiem ēkas pamatiem, vienīgais risinājums esot sagatavot dokumentus, kas nepieciešami būves renovācijai vai rekonstrukcijai, jo būvdarbi tiks veikti esošā būvē (pamatos, kuri kā būve ir reģistrēti Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā). Līdz ar to, pēc Saeimas ieskata, šajā gadījumā varētu apsvērt jautājumu par Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. punkta "c" apakšpunkta piemērošanu konkrētajai situācijai, proti, vērtēt, vai iespējama būves renovācija vai rekonstrukcija atbilstoši Aizsargjoslu likuma regulējumam. Saeima norāda, ka lietā skartais tiesību jautājums būtu risināms, apstrīdēto normu pienācīgi interpretējot. Pieteikuma iesniedzējai esot iespēja interpretēt piemērojamo tiesību normu un tajā lietotos jēdzienus, lai, novērtējot konkrētās lietas faktiskos apstākļus, nonāktu pie taisnīga un lietderīga risinājuma. Atsaucoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo tajā skartais tiesību jautājums risināms tiesību normu interpretācijas ceļā. Satversmes tiesā 2014. gada 4. decembrī saņemts Saeimas viedoklis, un tajā Saeima norāda, ka uztur savu lūgumu par tiesvedības izbeigšanu lietā.