9. Article

No pieteikuma secināms, ka apstrīdētā norma aizliedzot krasta kāpu aizsargjoslā atjaunot tādu dzīvojamo ēku, kura gājusi bojā ārēju apstākļu rezultātā. Proti, pieteikums balstīts uz pieņēmumu, ka apstrīdētā norma aizliedz jebkādu jaunu ēku būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā ietilpstošā lauku teritorijā un par šādu būvniecību uzskatāma arī nodegušas dzīvojamās ēkas atjaunošana. Turpretim Saeima un lietā pieaicinātās personas uzskata: ja krasta kāpu aizsargjoslā tiesiski būvēta ēka ir gājusi bojā ugunsgrēkā, tad apstrīdētā norma neaizliedzot šādas ēkas atjaunošanu. Apstrīdēto normu piemēro gan valsts pārvaldes iestādes, gan arī administratīvās tiesas. Savukārt atbilstoši Satversmes 85. pantam un Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantam tiesību normu interpretācijas un piemērošanas, kā arī tiesu nolēmumu tiesiskuma kontrole nav Satversmes tiesas kompetencē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr. 2008-43-0106 12. punktu). Principiālus tiesību normu interpretācijas jautājumus izlemj kasācijas instances tiesa, kas arī nodrošina tiesību normu vienveidīgu piemērošanu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 16. punktu). Tomēr izskatāmajā lietā kasācijas instances tiesa apstrīdēto normu nav piemērojusi. Līdz ar to Satversmes tiesai ir jānoskaidro apstrīdētās normas un ar to cieši saistīto tiesību normu mērķis un patiesā jēga, lai pārliecinātos, vai tai jāturpina konkrētās lietas izskatīšana (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 11. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-11-01 6. punktu un 2011. gada 8. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-52-03 7. punktu).