1. Article

IEVADS Kultūras ministrijas (KM) padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcija (turpmāk – koncepcija) izstrādāta saskaņā ar Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai iekļauto uzdevumu – profesionālajā kultūrizglītībā izveidot vismaz divus kompetenču centrus (sadaļa "Kultūra", 124.pasākums), kas atbilst Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam Rīcības virziena "Kompetenču attīstība" 287.uzdevumam "Iespēju radīšana talantu atklāšanai un izkopšanai, t.sk. atbalsts jauniešu tehniskās jaunrades centriem, skolēnu vasaras mācību nometņu, zinātnisko semināru, konkursu un zinātnisko projektu nodrošināšana". Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 19. marta sēdes protokola Nr.15, 8.§ "Ministru kabineta noteikumu projekta "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība" 2.punktu, lai nodrošinātu papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu padotībā esošo profesionālās izglītības kompetences centru darbībai kā prioritātei 2014.–2016. gada vidēja termiņa budžeta likuma sagatavošanas un izskatīšanas procesā, jāizstrādā un jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgs politikas plānošanas dokuments. Ar 2013. gada 17. decembra sēdes protokola Nr.67, 96.§ Informatīvais ziņojums "Par Viedās specializācijas stratēģijas izstrādi" 5. punktu Ministru kabinets ir uzdevis nozaru ministrijām Viedās specializācijas stratēģijā noteiktos principus iekļaut saistošajos nozaru politikas plānošanas dokumentos. KM ir iekļāvusi šos principus Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" (turpmāk – "Radošā Latvija")1. KM izveidotā darba grupa2, kuras sastāvā bija gan profesionālo mūzikas un skatuves mākslas kolektīvu, gan darba tirgus un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, izvērtējot esošo situāciju kultūrizglītības jomā un nodrošinot iesaistīto pušu viedokļu apkopošanu, ir sagatavojusi gala ziņojumu un ieteikumus3, kuros secināts, ka ir nepieciešams stratēģiski pārplānot profesionālās vidējās izglītības iestāžu (turpmāk – mākslas un mūzikas vidusskolas) attīstību un uz to bāzes izveidot profesionālās kultūrizglītības kompetences centrus. Tāpat arī KM un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (turpmāk – LNKC) pārstāvji ir tikušies ar mākslas un mūzikas vidusskolām gan Rīgā, gan reģionos. Koncepcijas izstrādes procesā notika diskusijas ar KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolām par PIKC izveidi un katra skola izteica savu viedokli. Līdz ar to PIKC tīkla attīstība ir balstīta, gan esošā resursa un tā attīstības potenciāla izvērtēšanā, darba tirgus pieprasījuma izvērtēšanā un ņemot vērā policentrisko attīstību, kā arī tiek balstīta uz pašu skolu un pašvaldību izteikto gatavību veidoties par PIKC, kas saskan ar "Radošajā Latvijā" definēto PIKC ģeogrāfisko pārklājumu un reģionālo sadalījumu. PIKC izveidošana koncentrēs resursus un kompetences, kā arī attīstīs pārējo mākslas un mūzikas vidusskolu specializāciju, sekmēs profesionālās vidējās kultūrizglītības kvalitātes pieaugumu, izglītības programmu atbilstību darba tirgus prasībām un reģionālajām vajadzībām, nodrošinās absolventu konkurētspēju un spēju pielāgoties darba tirgus mainīgajai videi. Visās izglītības programmās (mūzika, deja, māksla un dizains) jāpilnveido mācību saturs un aprīkojums, jāuzlabo izglītības iestāžu administratīvās pārvaldes efektivitāte un jāveic infrastruktūras uzlabojumi, kā arī jāpaaugstina mūsdienu tehnoloģiju apgūšanas pakāpe kultūrizglītībā. Koncepcija attiecas uz KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolām, kā arī uz divām pašvaldības padotības izglītības iestādēm – Valmieras Mākslas vidusskolu un Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolu "Saules skola" (turpmāk – Saules skola), kuras ir vienīgās pašvaldību vidusskolas, ko KM finansē, kā arī nodrošina metodisko pārraudzīdzu .