2. Article

PROFESIONĀLĀS VIDĒJĀS KULTŪRIZGLĪTĪBAS ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Profesionālās kultūrizglītības galvenais uzdevums ir nodrošināt bērnu un jauniešu talantu izkopšanu, veicināt radošo izcilību veidošanos, uzturot Latvijas profesionālās mākslas un tautas mākslas tradīciju nepārtrauktību un kvalitāti. Latvijā pastāv gadu desmitos attīstīta profesionālās kultūrizglītības sistēma – profesionālās ievirzes un profesionālā vidējā izglītība ar valsts atzītiem izglītības dokumentiem, licencētām un akreditētām programmām, ir nodrošināta izglītības satura pēctecība – secīga pāreja katrā nākamajā izglītības pakāpē. KM padotībā esošais LNKC pārrauga izglītības programmu īstenošanas kvalitāti 145 profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolās, piešķirot tām finansējumu pedagogu darba samaksai. KM padotībā ir 14 mākslas un mūzikas vidusskolas, kā arī trīs mākslas augstskolas – Latvijas Mākslas akadēmija (turpmāk – LMA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) un Latvijas Kultūras akadēmija un tās struktūrvienība – Latvijas Kultūras koledža. KM padotībā esošās 14 mākslas un mūzikas vidusskolas (pielikuma 3.zīmējums (karte)) un pašvaldību padotībā esošās 11 profesionālās vidusskolas, kā arī 5 privātās izglītības iestādes nodrošina gan kvalificētus speciālistus darba tirgum, gan nākamos studentus mākslas un mūzikas augstskolām, kā arī ir bāze profesionālo kompetenču, prasmju un zināšanu ieguvei trešajā kvalifikācijas līmenī atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem. KM padotībā esošajām mākslas un dizaina vidusskolās iegūstamā kvalifikācijas ir "dizaina speciālists". No pašvaldību profesionālajām vidusskolām tikai Valmieras Mākslas vidusskola un Saules skola, kā arī IZM padotībā esošā Rīgas Amatniecības vidusskola ar labiem panākumiem un pilnā apjomā īsteno izglītības programmas kultūras un radošās industrijas nozarē. Pārējās IZM padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādēs tiek īstenotas atsevišķas dizaina izglītības programmas, piešķirot kvalifikāciju "dizaina noformētājs" vai "maketētājs". Mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmas tiek īstenotas tikai KM padotības izglītības iestādēs. Saules skolā kopš 2014. gada pastāv teātra profesionālās vidējās izglītības programma ar 3.profesionālās kvalifikācijas līmeņa aktiera kvalifikāciju. Mākslas un mūzikas vidusskolas īsteno ne tikai profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības programmas, bet arī daudzveidīgas profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmas kultūras un radošās industrijas jomā. Mākslas un mūzikas vidusskolu audzēkņi profesionāli un ar panākumiem pārstāv Latvijas mākslas, dizaina, mūzikas un horeogrāfijas līmeni starptautiskos konkursos un festivālos. Šobrīd KM dibinātajās mākslas un mūzikas vidusskolās vidējo profesionālo izglītību apgūst 1570 audzēkņi4. Deviņas profesionālās izglītības iestādes ir ar specializāciju mūzikā, un astoņās no tām tiek nodrošināta arī profesionālās ievirzes un interešu izglītība, kas sagatavo ne tikai klasiskās mūzikas, bet arī laikmetīgās mūzikas izpildītājus. Trīs no tām atrodas Rīgā – Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola (turpmāk – Dārziņa Mūzikas vidusskola), Rīgas Doma kora skola (turpmāk – Doma kora skola) un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola (turpmāk – Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola). Pārējās mūzikas vidusskolas nodrošina mūzikas profesionālās vidējās izglītības pieejamību reģionos, proti, Kurzemē – Ventspils Mūzikas vidusskola un Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola (turpmāk – Liepājas Mūzikas vidusskola), Zemgalē – Jelgavas mūzikas vidusskola, Vidzemē – Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola (turpmāk – Cēsu Mūzikas vidusskola) un Latgalē – Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola (turpmāk – Rēzeknes Mūzikas vidusskola) un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola (turpmāk – Daugavpils Mūzikas vidusskola). Četras profesionālās izglītības iestādes specializējas vizuālās mākslas jomā. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā izglītības saturā ir akcentētas inovatīvas dizaina programmas, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (turpmāk – Rozentāla Mākslas vidusskola) vairums audzēkņu specializējas gleznošanā vai tēlniecībā, kā arī audiovizuālajā un foto mākslā. Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola sadarbojas ar Liepājas Universitāti (turpmāk – LiepU) multimediju dizaina laboratoriju, kā arī īsteno arhitektūras tehniķa un vizāžista izglītības programmas. Savukārt Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskola līdztekus tradicionālajām dizaina un mākslas profesionālās vidējās izglītības programmām piedāvā apgūt restauratora izglītību, kas veidota sadarbībā ar Celtniecības koledžu. Rīgas Horeogrāfijas vidusskola ir vienīgā Latvijā, kas specializējas dejas mākslā, mērķtiecīgi sadarbojas ar Latvijas Nacionālo baletu un gatavo klasiskās dejas izpildītājus. Šobrīd esošā daudzpakāpju kultūrizglītības sistēma spēj nodrošināt profesionālu speciālistu sagatavošanu dažādās kultūras jomās. Jāņem vērā, ka kultūrizglītības specifika ir saistīta ne tikai ar kolektīvo procesu un ka šīs izglītības nodrošināšanai nepieciešams individuāls darbs ar katru audzēkni, sākot no agras bērnības. Saskaņā ar CSP datiem5 2015. gadā Latvijā vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem būs 93 788 iedzīvotāji (2011.gadā šajā vecuma grupā bija 120 371, 2009.gadā – 156 053 iedzīvotāji). Ievērojot minēto, vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem samazinājums 2015.gadā paredzams 40 %. Kaut demogrāfiskā tendence ir negatīva, izglītības sektoram ir jānodrošina stabils speciālistu papildinājums tautsaimniecībai. Optimizējot profesionālās izglītības iestādes un vienlaikus modernizējot tās, tiktu samazināts profesionālās izglītības iestāžu skaits, rezultātā nodrošinot lielāku izglītojamo skaitu katrā izglītības iestādē. Lai arī valstī demogrāfiskā tendence ir negatīva, pēdējos 3 – 5 gados mākslas un mūzikas vidusskolās audzēkņu kopskaits būtiski nesamazinās6 (pielikuma 1. zīmējums (tabula)), kā arī iestājeksāmenu konkursam vidējā profesionālajā kultūrizglītībā ir stabila vai pat nedaudz augoša tendence (2011./2012.gadā 1.kursā tika uzņemti 480 audzēkņi, 2012./2013.mācību gadā – 465, 2013/2014.mācību gadā – 481, 2014./2015.mācību gadā – 492 audzēkņi7). Tas rāda noturīgu sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas kultūrizglītības, kas tiek piedāvāta mākslas un mūzikas vidusskolās. Koncepcijas pielikuma 4. zīmējums (grafiks) parāda mākslas un mūzikas vidusskolu pārklājumu Latvijā, demonstrējot, ka piedāvājums mūzikā ir nodrošināts visos reģionos, savukārt profesionālā vidējā izglītība dejā iegūstama vienīgi Rīgā. 2011. gadā veiktajā pētījumā "Skolu reitings 2011"8 par labākajām ir atzītas KM padotības profesionālās izglītības iestādes. Valsts un centralizēto eksāmenu rezultāti mūzikas un mākslas vidusskolās ir starp augstākajiem vidēji valstī un kopumā pārsniedz vidējos rādītājus starp profesionālās vidējās izglītības iestādēm. 2014. gadā savas kategorijas izglītības iestāžu grupā ar vidējo rezultātu 74,07% pirmo vietu ieņēma Dārziņa Mūzikas vidusskola, otro vietu – Rozentāla Mākslas vidusskola ar 70,31% un trešo vietu – Doma kora skola ar 67,55%. Pirmajā desmitniekā ierindojās arī Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola, Daugavpils Mūzikas vidusskola, Jelgavas Mūzikas vidusskola u.c. (pielikuma 5. zīmējums (grafiks)). Pēdējo divu mācību gadu laikā lielākajai daļai no profesionālo kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem vērtējums profesionālās kvalifikācijas eksāmenos ir septiņas balles un augstāk (LNKC dati, 08.08.2014.). KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolu audzēkņi regulāri un ar labiem panākumiem piedalās vispārizglītojošo izglītības iestāžu konkursos un mācību olimpiādēs. Ik gadu lielākā daļa KM padotībā esošo mākslas un mūzikas vidusskolu absolventu izvēlas turpināt izglītību Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības iestādēs mūzikas, mākslas un horeogrāfijas jomā9. Piemēram, no 2013. gada Dārziņa Mūzikas vidusskolas 18 absolventiem augstāko izglītību turpināja 17, t.i., 94%, no Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas 5 absolventiem – 4 (80%), no Ventspils Mūzikas vidusskolas 14 absolventiem – 11 (79%), no Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas 99 absolventiem – 45 (45%) (pielikuma 2. zīmējums (tabula)). Rīgā ir visaugstākā kultūras un radošo industriju uzņēmumu un radošā potenciāla kritiskā masa10 un lielākais šā segmenta darba tirgus. Rīgā darbojas valsts teātri un koncertorganizācijas, privātās mākslas galerijas, kā arī trīs kultūrizglītības augstskolas un koledža. Tādējādi mākslas un mūzikas vidusskolu absolventiem ir visplašākās iespējas turpināt izglītības iespējas augstskolās, kā arī darba iespējas profesionālajos mūzikas kolektīvos, dramatiskajos teātros, Latvijas Nacionālā opera (turpmāk – LNO) u.c. Ventspilī ir labi attīstīts mācību prakšu vietu un kultūras industriju institūciju tīkls – aktīvi darbojas Ventspils Augstskola (turpmāk – VeA), Pārventas bibliotēka ar koncertzāli, teātra nams "Jūras vārti", ir atjaunots Latviešu biedrības nams un Kultūras centrs. Ventspils kultūrizglītības iestāžu audzēkņiem ir iespēja izmantot prakšu vietas Liepājā. Liepāja ir pilsēta ar stabilām mākslas un izglītības saknēm un senām kultūras tradīcijām. LiepU darbojas multimediju katedra un mākslas pētījumu laboratorija, tiek būvēta jauna koncertzāle un darbojas Liepājas teātris, Liepājas simfoniskais orķestris un citas kultūras industrijas institūcijas. Tas rada darba tirgus apstākļus profesionāliem mūziķiem un skatuves māksliniekiem, kā arī tālākas izglītības iespējas LiepU, kur multimediju dizaina studiju programmā tiek sagatavoti dizaineri, mūziķi un citas mākslas nozares profesijas. Rēzekne pilsētas attīstības stratēģijā ir iezīmējusi radošās industrijas kā vienu no pilsētas attīstības primārajiem faktoriem. Rēzeknē mērķtiecīgi tiek veidots kultūras un radošo industriju darba tirgus, Rēzeknes daudzfunkcionālais kultūras centrs "Latgales vēstniecība GORS" var nodrošināt mācību prakses un praktisku mācību iespēju mūzikā, kā arī ir pieejamas daudzpakāpju izglītības iespējas dizainā un mākslā, kas iegūstama interešu izglītības centrā "Zeimuļs", dizaina speciālista kvalifikāciju – Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskolā, savukārt profesionālo augstāko izglītību interjera dizainā – Rēzeknes Augstskolā. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas ēkā ir izvietota arī LMA filiāle. Vidzeme lepojas ar to, ka ir Dziesmu svētku šūpulis, un Cēsu pilsēta un tās apkaime ir šo svētku tradīcijas turpinātāja. Jau daudzus gadus Cēsīs notiek ikgadējais Mākslas festivāls, tiek īstenots Vidzemes mūzikas un kultūras centra projekts, no 2014.gada darbojas Vidzemes koncertzāle "Cēsis". Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar profesionālu mūzikas kolektīvu -Vidzemes kamerorķestri nodrošina spēcīgu akadēmiskās mūzikas izglītību,. Ar 2014.gadu profesionālās vidējās mūzikas izglītības programmas tiek īstenotas jaunuzceltā daudzfunkcionālā kultūras centra – Vidzemes koncertzāles telpās. Arī Valmiera ir vēsturiski veidojies Vidzemes kultūras un radošo industriju centrs, kurā potenciālie sadarbības partneris irVidzemes Augstskola, Valmieras Drāmas teātris, kur notiek aktīva kultūras un festivālu dzīve. Reģionā ir augsta uzņēmumu koncentrācija, nodrošinot prakses un darba tirgus iespējas. Tomēr, neskatoties uz labajiem mācību rezultātiem un profesionālajiem panākumiem, vidējā kultūrizglītības izglītības iestāžu sistēma saskaras ar daudziem jautājumiem, kuriem ir nepieciešams komplekss risinājums, kas ilgtermiņā nodrošinātu izglītības iestāžu sekmīgu darbu.