3. Article

GALVENĀS PROBLĒMAS 3.1. Vidusskolu tīkla sadrumstalotība Būtisks šķērslis profesionālās kultūrizglītības sistēmas tālākajai attīstībai ir kultūrizglītības iestāžu sadrumstalotība. Pastāvot daudzām, ar savu zīmolu pazīstamām, bet nelielām vidusskolām, tās saskaras ar administratīvās pārvaldes neefektivitāti un finansējuma apguves sarežģījumiem. Neliels audzēkņu skaits rada risku nepietiekamām slodzēm ilggadīgiem un profesionāliem pedagogiem, kuri tādējādi strādā paralēli vairākās izglītības iestādēs. Pieredze liecina, ka pedagogi, kas ir pastāvīgā darbā uz pilnu slodzi, nevis nedaudzas stundas ir blakus darbā, strādā efektīvāk un produktīvāk. Audzēkņu skaita palielināšana nav risinājums, jo mākslas un mūzikas vidusskolu sistēmā galvenais uzsvars jāliek uz radošas izcilības sagatavošanu. Tāpat svarīgi ir saglabāt profesionālās kultūrizglītības pieejamību reģionos, kur tā vēsturiski ir izveidojusies un sekmīgi darbojas. Turklāt reģionos sakarā ar demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos tiek aktualizēts jautājums par infrastruktūras sakārtošanu, administratīvās pārvaldes optimizēšanu, finansējuma iespējami efektīvu piesaisti. Tāpēc ir nepieciešami uzlabojumi izglītības sistēmā kopumā, tostarp attīstot radošo domāšanu un sekmējot radošo partnerību attīstību visos izglītības līmeņos. Liepājā un Rēzeknē, izmantojot abu pilsētu kultūrizglītības profesionālās izglītības iestāžu rīcībā esošās ēkas, kā arī sadarbojoties ar pašvaldībām, ir iespējams koncentrēt administratīvo kapacitāti un telpu noslogojumu vispārizglītojošajiem priekšmetiem, lai izveidotu reģionālu kultūras un radošās industrijas izglītības centru, kas nodrošinātu kultūras un radošās industrijas attīstību reģionā. Tāpat arī ar apvienošanos iespējams paaugstināt izglītības kvalitāti, īstenojot inovatīvu pieeju programmu struktūrai un saturam un piemērojoties darba tirgum. Vienas ēkas kompleksu Kalnciema ielā 10/12, Rīgā apsaimnieko trīs izglītības iestādes – Doma kora skola, Dārziņa Mūzikas vidusskola un Rīgas Horeogrāfijas vidusskola. Pašreizējā trīs patstāvīgo administratīvo un tehnisko vienību darbība rada risku par funkciju dublēšanu un apgrūtina administratīvo apsaimniekošanu, ES projektu un citu finanšu līdzekļu piesaisti. Atsevišķās ēkās ir izvietotas Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola un Rozentāla Mākslas vidusskola. Risinot skolu administratīvās un apsaimniekošanas jautājumus, būtu iespējams optimizēt izglītības iestāžu darbu, kā arī sinhronizēt vispārējo mācību priekšmetu procesu un sekmīgāk to organizēt, vienlaikus saglabājot katras vidusskolas zīmola unikalitāti un specializāciju. Skolu darbības tuvināšana vienlaikus radītu priekšnoteikumus starpdisciplināru izglītības programmu un mācību projektu, kā arī ārpusstundu aktivitāšu veidošanai, kas savukārt ir priekšnoteikums audzēkņu mobilitātei darba tirgū. 3.2.Izglītības infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana un uzlabošana Izglītības iestāžu infrastruktūra un aprīkojums strauji noveco, tāpēc, atbilstoši mūsdienu prasībām, to ir nepieciešams atjaunot. Kvalitatīvas un mūsdienīgas kultūrizglītības iegūšanā svarīga ir moderna infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze. Latvijas mākslas un mūzikas vidusskolas šobrīd tikai daļēji spēj nodrošināt šādu izglītības vidi. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā (2007.–2013.gads) virkne kultūrizglītības iestāžu ir uzlabojušas savu infrastruktūru, īstenojot KPFI11 un ERAF12 projektus, īstenojot nozīmīgus ieguldījumus infrastruktūras atjaunošanā, kā arī mācību aprīkojuma uzlabošanā un KPFI projektu īstenošanā ēku un telpu energoefektivitātes uzlabošanā. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola veikusi kopējās investīcijas par 732 032 euro. Ir īstenots KPFI projekts 655 289 euro apmērā ēku energoefektivitātes uzlabošanai dienesta viesnīcas ēkā Rīgā, Ēveles ielā 2, veicot kompleksus ēku siltināšanas pasākumus, energoefektivitātes pasākumu kompleksu siltumapgādes sistēmai, karstajam ūdenim, kā arī veicot apgaismojuma sistēmas optimizāciju. Tika veikta ēkas Lāčplēša ielā 55 rekonstrukcija un ēkas Kr.Valdemāra ielā 139 daļēja rekonstrukcija. ERAF 3.1.1.1. apakšaktivitātes projekts "LR Kultūras ministrijas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības īstenošanai", kura rezultātā ir veikta mācību aprīkojuma modernizācija un tehnoloģiju modernizācija, infrastruktūras uzlabošana, projekta kopējās attiecināmās izmaksas bija 1 641 574 euro. Ventspils Mūzikas vidusskola ir veikusi ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā, ieskaitot 25 759 euro pārcelšanās izdevumiem, 22 902 euro pagaidu telpu remonta izdevumiem, 838 167 euro nomas maksas un komunālo pakalpojumu izdevumiem un 280 euro aprīkojuma iegādes izdevumiem (ilgtermiņa saistības). Kopējās investīcijas ir 337 339 euro, bet ilgtermiņa saistības 887 108 euro. Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola īstenojusi KPFI energoefektivitātes projektus par Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas telpu energoefektivitātes pasākumiem, renovētas izglītības ēkas Toma ielā 23/25 un Alejas ielā 18, investīciju apjoms 186 232 euro. Liepājas Mūzikas vidusskola KPFI projekta "Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas energoefektivitātes pasākumi" ietveros īstenoja energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus 558 120 euro apmērā. Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskola ERAF projekta ietvaros "Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas infrastruktūras pielāgošana profesionālās izglītības programmu sekmīgai apguvei atbilstoši radošo industriju darba tirgus prasībām" veica mācību telpu renovāciju un iegādājās modernu mācību aprīkojumu un jaunākās tehnoloģijas izglītības procesam, projekta izmaksas 751 414 euro. Rīgas Doma kora skola īstenoja energoefektivitātes pasākumus un telpu siltināšanu KPFI projekta ietvaros 344 304 euro apmērā. Rozentāla Mākslas vidusskola ERAF 3.1.1.1. apakšaktivitātes projekta "JRRMV mācību aprīkojuma modernizācija profesionālo izglītības programmu īstenošanai", ietvaros veica mācību telpu modernizāciju, foto studijas un laboratorijas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu un multimediju laboratorijas modernizāciju, kopējās attiecināmās izmaksas – 798 402 euro. Cēsu Mūzikas vidusskola pēc koncertzāles "Cēsis" nodošanas ekspluatācijā vairs neizmanto ēku Ziemeļu ielā 16 (visa ēka) un daļēji ēku Kalēju ielā 4 (atbrīvota daļa ēkas/ īpašuma - 78 m², atrodas FM valdījumā). Koncertzāle "Cēsis" Raunas ielā 12-2 ir Cēsu novada/ pilsētas īpašums. Cēsu Koncertzāle (informācija no Cēsu novada pašvaldības), projekta izmaksas: KM kopējās projekta izmaksas: 6 301 483,27 euro (mūzikas skolai), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kopējās projekta izmaksas: 7 534 715, 73 euro. Investīcijas 6 363 366,27 euro apmērā. KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolas piedalījās ESF darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.1.4 apakšaktivitātes "Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana" projektā "Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana" stipendiju nodrošināšanā audzēkņiem. Tā rezultātā virknei skolu bija iespēja veikt kapitālieguldījumus infrastruktūras sakārtošanai un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Lai gan ESI fondu investīciju 2014. – 2020.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. "Modernizēt profesionālās izglītības iestādes, nodrošinot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību" ietvaros ir paredzēts atbalstīt PIKC infrastruktūras, tostarp sporta un dienesta viesnīcu, izveidi un sakārtošanu, mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādi. Tāpat ir paredzēts atbalsts infrastruktūras attīstībai jaunu profesionālo izglītības programmu īstenošanai prioritārajās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās. Katrs jaunveidojamais PIKC pats izvēlēsies konkrētus atbalsta mērķus, uz kuriem paredzēts pretendēt. Tomēr vēl aizvien visa kultūrizglītības iestāžu infrastruktūra nav sakārtota., Ņemot vērā līdzšinējos kapitālieguldījumus, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā jau šobrīd ir modernizēta infrastruktūra. Tomēr ir nepieciešams pastāvīgi uzlabot izglītības un mācību prakses procesam nepieciešamo tehnisko aprīkojumu atbilstoši nozares darba tirgus prasībām, kā arī paplašināt izglītības procesam nepieciešamās telpas, jo šobrīd esošajās telpās keramikas un mūsdienu tehnoloģiju apguvei nav nodrošināta izglītības procesam un mācību praksei nepieciešamā platība uz vienu audzēkni. Infrastruktūras sakārtošanas risinājums nepieciešams Kalnciema ielā 10/12, Rīgā, kur vienā adresē esošā ēku kompleksā darbojas trīs izglītības iestādes. Minētais izglītības iestāžu kopējais ēku komplekss un iestāžu materiāli tehniskā bāze ir morāli un fiziski novecojuši. Doma kora skola ir izvietota izglītības procesam daļēji pielāgotā dienesta viesnīcas korpusā, kur vienlaikus ir izvietotas arī visu trīs izglītības iestāžu dienesta viesnīcas. Nav pieņemams, ka jau ilgu laiku vienuviet notiek izglītības process un sadzīve. Tādējādi ir nepieciešams renovēt Doma kora skolas korpusu un pielāgot telpas izglītības procesa vajadzībām, kā arī uzbūvēt dienesta viesnīcas korpusu un sporta zāli, lai nodrošinātu izglītības programmas īstenošanas prasības sportā. Tāpat arī ir jāatrisina profesionālas skatuves un orķestra telpu, kā arī kora telpas jautājums, jo esošajās telpās nevar pilnvērtīgi savienot izglītības procesu un mācību praksi. Ēka, kurā šobrīd atrodas Rozentāla Mākslas vidusskola, nav piemērota mākslas izglītības iestādes specifiskajām prasībām. Pieaugot audzēkņu un izglītības programmu skaitam, tiek pārsniegta skolas ēkas ietilpība, tā arī neatbilst visām prasībām par pieejamību personām ar īpašām prasībām. Reģionos kritisks infrastruktūras stāvoklis ir Ventspils Mūzikas vidusskolai13, jo esošās ēkas Pils ielā 38 un Kuģinieku ielā 2 ir avārijas stāvoklī. Tām ir nepieciešama kompleksā renovācija un ir piešķirti līdzekļi izglītības iestādes pārvietošanai uz citām pašvaldībai piederošām telpām14. No 2014.gada marta Ventspils Mūzikas vidusskolas darbība tiek nodrošināta astoņās dažādās ēkās pagaidu telpās ar kopējo platību 3570 m2 - Zvanu ielā 3, Jūras ielā 12, Kuldīgas ielā 3, Pils ielā 38, Ostas ielā 23, Andreja ielā 4 un Maiznieku ielā 11, Ventspilī. Ventspils Mūzikas vidusskolas funkciju nodrošināšana pagaidu telpās nenodrošina pilnvērtīgu un mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošu mācību procesu, kura plānošanā būtu ievērota skolas darbības specifika, t.i., mācību vides normatīvo aktu prasības un standarti, telpu skaņas izolācija un akustikas prasības, muzikālo kolektīvu mēģinājumu un mācību orķestru, solistu - izpildītāju koncertu prakses organizēšanas, pianīnu un flīģeļu izvietošanas u.c. specifisku prasību nodrošināšanas iespējas. Turklāt pagaidu risinājuma gadījumā nav iespējams nodrošināt netraucētu mācību procesu ne Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņiem un pedagogiem, ne arī iestādei, kurā Ventspils Mūzikas vidusskola tiek izvietota. Ņemot vērā kritisko situāciju Ventspils Mūzikas vidusskolas darbības nodrošināšanai, nepieciešams piešķirt visaugstāko prioritāti 2014.–2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras nodrošināšanai. Sadarbībā ar Ventspils domi esošo struktūrfondu finansējuma ietvaros ir paredzēts izstrādāt tehnisko projektu jaunas vidusskolas ēkas un akustiskās koncertzāles celtniecībai Ventspilī, kā arī jaunās ēkas tehnisko projektu. Jauna mūzikas vidusskolas ēka ar atbilstošu mūsdienīgu tehnisko aprīkojumu un labiekārtotu dienesta viesnīcu ir pamats mūsdienīgas kultūrizglītības iestādes izveidei Ventspilī, kas nodrošinās profesionālo vidējo kultūrizglītību reģionā un vienlaikus cieši sadarbosies ar potenciālajām prakses vietām un radošās industrijas pārstāvjiem. Liepājā 2015. gadā tiks pabeigta reģionālā multifunkcionālā kultūras centra celtniecība, kurā telpas paredzētas arī mūzikas vidusskolai. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu profesionālās vidējās izglītības apguvi, būs nepieciešams komplekss risinājums jaunveidojamā PIKC infrastruktūras nodrošināšanai un mācību aprīkojuma uzlabošanai. Liepājas Mūzikas vidusskola šobrīd atrodas VNĪ apsaimniekotās telpās, kurās ir veikti siltināšanas darbi KPFI projekta ietvaros. Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas rīcībā ir viena VNĪ īpašumā esoša ēka un viena Liepājas domei piederoša ēka. KM ir apspriedusi ar Liepājas pašvaldību iespēju renovēt ēku, kas atrodas netālu no jaunā daudzfunkcionālās kultūras centra, lai nodrošinātu reorganizācijas rezultātā izveidotās izglītības iestādes atrašanos ģeogrāfiski vienotā pilsētas rajonā. Cēsu Mūzikas vidusskola 2014. gadā ir pārcēlusies uz jaunām telpām Cēsu daudzfunkcionālajā kultūras centrā Vidzemes koncertzālē. Profesionālās ievirzes izglītības programmu vajadzībām tiks saglabātas telpas Kalēju ielā 4, tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi šīs ēkas atjaunošanai. Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskola ar ERAF un KPFI atbalstu ir renovēta laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam, savukārt Rēzeknes Mūzikas vidusskolas ēka tiek nomāta no Rēzeknes pašvaldības. Ir nepieciešami ieguldījumi mācību aprīkojuma uzlabošanai, īpaši moderno tehnoloģiju iegādei, lai varētu attīstīt dizaina nozari un īstenot audzēkņu radošos projektus, kā arī nepieciešams ieguldīt infrastruktūras uzlabošanā. Valmieras Mākslas vidusskolas un Saules skolas infrastruktūra ir to dibinātāju – attiecīgo pašvaldību pārziņā. Valmieras Mākslas vidusskola ir nesen pārcēlusies uz jaunām telpām, un arī Saules skolas infrastruktūras atjaunošanā Daugavpils pašvaldība ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus. Detalizētāks attiecīgo kultūras iestāžu infrastruktūras esošās situācijas novērtējums, līdzšinējo investīciju atdeve un nepieciešamo turpmāko investīciju ieguldījuma pamatojums tiks izstrādāts saskaņā ar IZM izglītības infrastruktūras kartējuma izstrādes gaitu un noteiktu laika grafiku. 3.3. Profesionālo vidējo izglītības programmu uzlabošana Esošās profesionālās vidējās izglītības programmas mūzikā, mākslā, dizainā un dejā ir saturiski piesātinātas un laika ziņā ļoti noslogotas. Audzēkņi apgūst daudz teorētisku zināšanu, bet izglītības saturā vērojama nepietiekama saikne ar mūsdienīgu praksi, kas apgrūtina mākslas un mūzikas vidusskolu absolventu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un nenodrošina pastāvīgas profesionālo prasmju un zināšanu pilnveidošanas iespējas. Tādēļ ir jāveic izglītības programmu, kā arī atsevišķu mācību priekšmetu programmu, satura aktualizāciju atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām visās ar kultūrizglītību saistītajās nozarēs, kā arī jāveido mūsdienīgs izglītības satura piedāvājums, īpašu uzmanību pievēršot jaunu un inovatīvu, arī digitālu mācību līdzekļu izstrādei un izmantošanai. Vienlaikus ir jānodrošina augsta audzēkņu profesionālā kompetence attiecīgajā specialitātē. Viens no izglītības programmu īstenošanas kvalitatīvajiem rādītājiem ir audzēkņu rezultāti kvalifikācijas eksāmenos un valsts konkursos. Valsts konkursi mūzikā un mākslā tiek rīkoti katru gadu ar mērķi novērtēt mākslas un mūzikas vidusskolu audzēkņu profesionālās prasmes un apzināt profesionālās mākslas un mūzikas izglītības tālākās attīstības vajadzības un iespējas. Šie konkursi atspoguļo ne tikai audzēkņu sasniegumus, bet arī izglītības iestādes mācību kvalitāti, mācību metodiku un labās prakses piemērus attiecīgajā jomā vai mācību priekšmetā. Viena no būtiskām izglītības programmas sastāvdaļām ir mācību prakse. Kultūras nozarē Latvijā ir ierobežots darba tirgus un ar savu specifiku, tādēļ nav iespējams visiem audzēkņiem nodrošināt darba tirgus prasībām atbilstošas prakses vietas. Šobrīd Rīgas Horeogrāfijas vidusskola ir vienīgā izglītības iestāde, kura nodrošina kvalitatīvas prakses vietas un ciešu sadarbību ar nākamo darba devēju – LNO. Savukārt topošie kordiriģenti mācību prakses laikā strādā par kormeistariem, bet citiem mūzikas vidusskolu audzēkņiem prakse notiek izglītības iestāžu pašu organizētos koncertos, jo profesionālie kolektīvi un mūzikas industrija nepiedāvā prakses iespējas topošajiem mūziķiem. Dizaina un mākslas industrijas nozarē dominē mazie vai mikrouzņēmumi, tāpēc šajās jomās vidusskolas paralēli apmācībām nodrošina atbilstošas un mūsdienīgas iekārtas un aprīkojumu arī mācību prakses vajadzībām. Būtiska kultūrizglītības sastāvdaļa ir starptautiskā sadarbība. Mākslas un mūzikas vidusskolu pedagogi un audzēkņi piedalās nacionāla un starptautiska mēroga meistarklasēs, konkursos un festivālos, semināros, kā arī pedagogu un audzēkņu apmaiņas programmās. Tas ir nostiprinājis pedagogu un audzēkņu zināšanas un devis pieredzi, paplašinājis starpkultūru kompetenci un valodu apguves iespējas, kā arī veidojis noderīgus kontaktus. Tomēr nelielām izglītības iestādēm nav iespējams piesaistīt pietiekoši daudz finansējuma, lai nodrošinātu regulāras ārvalstu speciālistu meistarklases un seminārus. 3.4. Pedagogu tālākizglītība Lai nodrošinātu mūsdienīgas mācību metodes un spētu plašāk izmantot modernās tehnoloģijas mācību procesā, viens no svarīgākajiem aspektiem ir nepārtraukta pedagogu tālākizglītība. Laika periodā no 2010.–2012. gadam tika īstenots ESF projekts "Kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība", kura mērķis bija pilnveidot kultūrizglītības pedagogu kompetenci, apgūt mūsdienīgas izglītības procesa metodes. Uzsvars tika likts uz pedagogu spēju teorētiskās zināšanas pielietot praksē ar praktisko izglītības metožu un darbnīcu palīdzību, kas guva lielu atsaucību no pedagogu puses. Analizējot kursu dalībnieku anketas, secināts, ka pedagogi vēlas turpināt apgūt gan mūsdienīgas metodes dažādu mācību priekšmetu pasniegšanā, gan psiholoģijas un saskarsmes tematiku, un jo īpaši informāciju tehnoloģiju prasmes, galvenokārt veltot vairāk laika padziļinātai dažādu nozaru profesionālo programmu apguvei. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot kursos iegūtās zināšanas un prasmes izglītības kvalitātes pilnveidošanai, ir nepieciešams nodrošināt izglītības iestādes ar atbilstošām datorprogrammām, kā arī izveidot metodiskos materiālus šādu programmu lietošanai profesionālās kultūrizglītības programmu apguvei. Latvijā profesionālajā vidējā un augstākajā kultūrizglītībā datorprogrammas mākslā, mūzikā un dizainā tiek plaši lietotas, tāpēc šis ir viens no prioritāriem virzieniem pedagogu tālākizglītībā nākotnē. Vienlaikus mūzikas un mākslas vidusskolu pedagogi izstrādā profesionālās izglītības programmu saturu savu nozaru profesijās, kā arī sagatavo mācību un metodiskos materiālus. Šobrīd mūzikas, mākslas un dejas profesionālo priekšmetu pedagogiem netiek organizēti apmācību kursi, kas būtu tieši paredzēti kultūrizglītības pedagogu nepieciešamo prasmju un zināšanu apguvei. Līdzšinējā pieredze rāda, ka privātais sektors šo tālākizglītības kursu jomu nespēj nodrošināt pilnībā, jo potenciālais kursu apmeklētāju skaits nav pietiekams, tādējādi apmācību organizēšana nav rentabla. Turklāt Latvijā ir ierobežots pasniedzēju skaits, kuri būtu gan attiecīgo datorprogrammu, kā arī to didaktiskā pielietojuma speciālisti, kuri piedāvātu gan pietiekoši inovatīvu pedagoģisko pieeju, gan starptautisko pieredzi. Tāpēc pedagogu tālākizglītības kursos tiek pieaicināti speciālisti no citām valstīm, kas ir saistīts ar papildu izmaksām. Nepieciešams izstrādāt arī atbilstošus kursu uzskates materiālus, kā arī metodiskos materiālus un mācību līdzekļus pedagogu tālākajam darbam skolās.