5. Article
RISINĀJUMA VARIANTI
Lai kompleksi risinātu jautājumu par talantu attīstību ar izcilību veicinošu kultūrizglītību, kultūrizglītības pakalpojumu kvalitāti, administratīvo un finanšu resursu efektīvāku organizēšanu un infrastruktūras atjaunošanu un nodrošināšanu, KM līdz 2020. gadam plāno izveidot sešus kultūrizglītības PIKC. KM ir sagatavojusi divus risinājumu variantus PIKC izveidošanas procesā, kā arī analizējusi katra varianta stiprās un vājās puses, lai pēc iespējas plašāk izvērtētu katra risinājuma iespējas un izvēlētos iespējami labāko risinājumu.
5.1. Pirmais risinājuma variants – sešu kultūrizglītības kompetences centru izveide
Pirmais koncepcijas risinājuma variants paredz laika posmā līdz 2020. gadam Latvijā izveidot sešus profesionālās kultūrizglītības PIKC, kas turpinās sagatavot izcilību veidošanas procesu profesionālās vidējās kultūrizglītības posmā, īpašu uzsvaru liekot uz reģionu mākslas un mūzikas vidusskolām.
Laika periodā līdz 2015.gada septembrim KM paredz izveidot divus PIKC. Viens no tiem paredzēts ar specializāciju mākslā un dizainā un atradīsies Rīgā, otru ar specializāciju mūzikas un skatuves mākslās plānots izveidot Ventspilī.
Laika periodā no 2016. līdz 2017. gadam paredzēts izveidot trīs starpnozaru kultūras un radošās industrijas PIKC Rīgā, Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē (pielikums Nr.2 Kultūras ministrijas pasākumi plānoto PIKC izveidei līdz 2020.gadam valsts dibinātajās kultūrizglītības iestādēs).
2018. gadā, izvērtējot pirmo PIKC izveidošanas un īstenošanas kārtu rezultātus un praksi, KM pieļauj PIKC izveides trešās kārtas uzsākšanu, kurā izskatītu iespēju citu mākslas un mūzikas vidusskolu statusa atbilstību PIKC izvērtēšanu. Laika posmā līdz 2018.gadam šīm mākslas un mūzikas vidusskolām ir iespējams pilnveidot sadarbību ar darba devēju institūcijām un sociālajiem partneriem, nostiprināt savu administratīvo un profesionālo kapacitāti, lai izpildītu kritērijus, kas nepieciešami PIKC statusa saņemšanai15. Vienlaikus tām mākslas un mūzikas vidusskolām, kam pastāv iespēja pieteikties KPFI finansējumam, var turpināt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Koncepcijas pirmā varianta īstenošana būtu saskaņā ar "Radošajā Latvijā" noteikto.
Divi PIKC Rīgā
Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas izglītības programmas, īstenotās funkcijas un izglītojamo skaits šobrīd atbilst Ministru kabineta 2013.gada 19.marta noteikumos Nr.144 "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība" noteiktajām prasībām par kompetences centra statusa piešķiršanu. Tādējādi ir iespējams līdz 2015. gada 1. septembrim izveidot Dizaina profesionālās izglītības kompetences centru, ko plānots veidot gan kāLatvijas, gan arī kā starptautiska mēroga mākslas un dizaina izglītības iestādi un inovācijas centru. Paredzēts, ka izglītojamo skaits Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas PIKC saglabāsies esošajā līmenī.
Otru kultūrizglītības PIKC Rīgā plānots izveidot 2016. gadā, paredzot starpnozaru izglītības iestādes izveidi, kurā kā atsevišķas administratīvas vienības pastāvētu Rozentāla Mākslas vidusskola un Doma kora skola. KM uzskata, ka abu izglītības iestāžu apvienošana PIKC ir veids, kā optimāli risināt abu skolu infrastruktūras jautājumus. Viens no risinājumiem būtu pilnīgi jaunas ēkas celtniecība, kas atbilstu mākslas un mūzikas specifiskajām vajadzībām un būtu moderna 21.gadsimta celtne, kurā mācības varētu turpināt abas izglītības iestādes. Otrs variants būtu VNĪ valdījumā esošas ēkas fundamentāla pārbūve, pielāgojot to mākslas un mūzikas vidusskolas specifiskajām vajadzībām. Šāda profesionālās kultūrizglītības starpnozaru PIKC izveide būtu balstīta ne vien uz plāniem risināt iestāžu sadrumstalotības un mācību vides infrastruktūras jautājumus, bet arī saskatot nākotnes perspektīvas starpnozaru izglītības un mākslas radošo projektu attīstībai.
Reģionālie PIKC
Līdz 2015. gada 1. septembrim paredzēts izveidot PIKC uz Ventspils Mūzikas vidusskolas bāzes, kas nodrošinās pēctecīgu un novatorisku profesionālo izglītības programmu piedāvājumu estrādes un džeza mūzikas, kā arī skaņu apstrādes jomā, tādējādi specializējoties specifiskām kultūras un mūzikas tirgus vajadzībām. Tiek plānota sadarbība ar VeA, kas orientējas uz informācijas tehnoloģiju apguvi un attīsta skaņu digitālas apstrādes segmentu, nodrošinot PIKC specializāciju šajās jomās. Par Ventspils PIKC izveidi KM, Ventspils Mūzikas vidusskola un Ventspils pilsētas dome 2014. gada 6. novembrī noslēdza trīspusēju Nodomu protokolu.
Reorganizējot un apvienojot Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu, līdz 2016. gada 1. septembrim izveidot reģionālu kultūras un radošās industrijas PIKC – Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu. Paredzams, ka šis PIKC nodrošinās pēctecīgu profesionālo izglītības programmu piedāvājumu mūzikā un skatuves mākslā, kā arī dizainā un mākslā, veicinot inovatīvu starpnozares izglītības programmu izveidi kultūras un radošajā industrijā, kā arī tradicionālajā mākslā un mūzikā, sekmējot nemateriālā mantojuma iekļaušanu profesionālās vidējās kultūrizglītības saturā. PIKC darbosies jaunajā Liepājas daudzfunkcionālā kultūras centra ēkā, kā arī apsaimniekos līdzšinējās ēkas. Latgales PIKC plānots izveidot Rēzeknē, kas veidojas par nozīmīgu reģiona kultūras dzīves centru.
Uz Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskolas un Rēzeknes Mūzikas vidusskolas bāzes plānots veidot Rēzeknes Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu, lielu vērību pievēršot tradicionālās mākslas saglabāšanas tradīcijām. Lai nodrošinātu profesionālās vidējās izglītības iespējas arī tradicionālās mūzikas nozarē, kas stiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju Latvijā, Rēzeknes Mūzikas vidusskola sadarbībā ar JVLMA ir uzsākusi īstenot tradicionālās mūzikas izglītības programmu. Savukārt Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā tiek apgūts koka kultūras mantojums, sagatavojot restauratorus. Abas skolas sadarbojas tradicionālo vērtību apzināšanā un pielietošanā izglītības procesos.
Vidzemes PIKC plānots izveidot Cēsīs, arī veidojot to par starpnozaru izglītības iestādi, kurā vienlaikus ar mūzikas programmām tiktu īstenota laikmetīgās dejas izglītības programma.
Ņemot vērā divu pašvaldību aktīvo iesaistīšanos kultūrizglītības politikas veidošanā un izteikto viedokli par profesionālās kultūrizglītības nostiprināšanu savas padotības izglītības iestādēs, KM koncepcijas kontekstā iekļauj Valmieras Mākslas vidusskolu un Saules skolu. Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka finansējumu, kas Valmieras mākslas vidusskolai un Saules skolai pienākas saskaņā ar 2011. gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.523 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas", tās saņem no Valsts budžeta mērķdotācijas profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas programmu īstenošanai. Valmieras Mākslas vidusskola ir Valmieras pašvaldības dibināta mākslas vidusskola, kas ir vienīgā šāda veida skola Vidzemē. Tā jau šobrīd veic metodiskā centra uzdevumus reģionā, nodrošina pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un pieredzes apmaiņu, īsteno trešā līmeņa izglītības programmas mākslā. Savukārt Daugavpils Saules skola sagatavo kvalificētus speciālistus mūsdienīgās dizaina nozarēs, kā arī sadarbībā ar Daugavpils teātri ir izveidojusi teātra izglītības programmu, tā nodrošinot starpnozaru pieeju kultūras un radošās industrijas izglītībā Austrumlatgalē. Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar Marka Rotko Mākslas centru, tuvāko novadu profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, kā arī radošās industrijas uzņēmumiem.
Šābrīža normatīvie akti ļauj Valmieras Mākslas vidusskolai un Saules skolai patstāvīgi pretendēt uz PIKC statusu, ja tiek izpildīti nepieciešamie kritēriji16. KM paredz, ka Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola iegūs PIKC statusu, izpildot prasības, kas noteiktas spēkā esošajos Ministru kabineta 2013. gada 19. marta noteikumos Nr.144 "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība", bet visas pārējās mākslas un mūzikas vidusskolas pretendēs uz PIKC statusu pēc jaunajiem, KM izstrādājamiem Ministru kabineta noteikumiem par PIKC statusa piešķiršanu profesionālās vidējās izglītības iestādēm mākslā un mūzikā.
Nacionālas nozīmes profesionālās mākslas un mūzikas vidusskolas
Pirmais risinājums paredz, ka vienlaikus ar PIKC izveidošanu kā nacionālas nozīmes profesionālās vidusskolas tiek saglabātas Dārziņa Mūzikas vidusskola, Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Rīgas Horeogrāfijas vidusskola, Daugavpils Mūzikas vidusskola un Jelgavas Mūzikas vidusskola. Šīs mākslas un mūzikas vidusskolas turpinās īstenot trešā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai atbilstošas profesionālās vidējās izglītības programmas attiecīgā specialitātē.
Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola un Dārziņa Mūzikas vidusskola sākotnēji bija piekritušas iesaistīties PIKC, taču 2014. gada oktobrī abu skolu kolektīvi pieņēma galīgo lēmumu palikt atsevišķas vidusskolas statusā un saglabāt esošās izglītības programmas. Skolas izlēmušas uzturēt izglītības kvalitāti esošajā augstajā līmenī un pastāvēt kā muzikālās izglītības zīmoli, kas gadu desmitiem apliecinājuši savu unikalitāti un kvalitāti nacionālā un starptautiskā mērogā, ko skolas baidījās pazaudēt, ja būtu jāapvienojas PIKC. Skolas nolēmušas kā prioritāti izvirzīt akadēmiskās mūzikas izpildītāju sagatavošanu Rīgas orķestriem un JVLMA. Arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskola turpinās darboties kā patstāvīga vidusskola, kas Latvijā vienīgā īsteno klasiskās dejas izglītības programmu un cieši sadarbojas ar Latvijas Nacionālo baletu.
Nacionālās nozīmes profesionālās vidusskolas nodrošina pieejamu profesionālo kultūrizglītību arī reģionos. Daugavpils Mūzikas vidusskola un Jelgavas mūzikas vidusskolas turpinās pastāvēt kā profesionālās vidusskolas ar specializāciju mūzikā un skatuves mākslā, lai nodrošinātu pieejamību mūzikas izglītībai Latgalē un Zemgalē, kā arī profesionāli sagatavotu mūziķus Zemgales un Austrumlatgales reģionos. Vienlaikus kā svarīgs uzdevums tiek izvirzīts saglabāt visu veidu kolektīvo muzicēšanu, tāpēc netiek plānots izglītojamo skaita un izglītības programmu samazinājums. Jelgavas Mūzikas vidusskolā pastāv plašas iespējas kolektīvajai muzicēšanai, kas sagatavo speciālistus tālākam darbam reģiona kultūras dzīvē, kā arī studijām augstskolās gan izpildītāju, gan pedagogu specialitātēs. Tā darbojas arī kā Zemgales reģiona metodiskais centrs, notiek sadarbība ar Jelgavas kamerorķestri un Jelgavas bigbendu. Daugavpils Mūzikas vidusskola turpinās darboties Daugavpils kultūriestāžu kontekstā (Marka Rotko mākslas centrs, koncertzāles, Daugavpils teātris, Daugavpils kamerorķestris) un turpinās audzēkņu prakšu nodrošināšana šajās kultūriestādēs sadarbībā ar Saules skolu. Šādā modelī, kad valsts un pašvaldības padotības iestādes sadarbojas un veido kultūras dzīves klasteri, tiek stiprināta un attīstīta Latgales un Zemgales novadu kultūras dzīve un kultūrizglītība, kā arī nodrošināta Dziesmu svētku turpināšanas tradīcija. Abu šo mūzikas vidusskolu administratīva pievienošana ģeogrāfiski attālākām skolām (piemēram, Rēzeknei un Rīgai) būtu administratīvi maz efektīva, jo skolas direktoram ir jābūt pieejamam ikdienā, pretējā gadījumā administratīvais slogs tikai palielinās.
Pirmā risinājuma varianta sākotnējās ietekmes novērtējums
Stiprās puses/Iespējas:
1)augstas kvalitātes izglītības nodrošināšana, kas kļūs par etalonu Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības sistēmā;
2) metodiskā darba kvalitātes pieaugums;
3) nodrošināta sadarbība ar nozares augstskolām un to filiālēm reģionos pedagogu sagatavošanā kultūrizglītības nozarē, kļūstot par pedagoģiskās prakses bāzes skolām, lai veicinātu jauno pedagogu atbilstību nozares prasībām nozares profesionālajā un pedagoģijas jomā;
4) sadarbībā ar darba devēju organizācijām, NVO, asociācijām nacionālā, nozaru un reģionālā līmenī uzlabosies izglītojamo mācību prakses kvalitāte;
5) iegūts papildus finansējums no valsts budžeta 10% apmērā pedagogu algu fonda papildinājumam17. Pedagogiem radīta papildu motivācija darbam PIKC, kā arī piesaistīs augstas kvalifikācijas pedagogus;
6)veicināta kultūras un radošās industrijas starptautiska atpazīstamība, sekmējot visu kultūrizglītības iestāžu profesionālo kolektīvu starptautisko darbību, veicināta pedagogu un izglītojamo mobilitāte un pieredzes apmaiņa, kā arī Latvijas kultūrizglītības atpazīstamība pasaulē;
7) uzlabota izglītības iestāžu administratīvā pārvaldība, efektīvi izmantoti valsts budžeta līdzekļi, nodrošināta racionāla finanšu līdzekļu plānošana un vienota grāmatvedība18, novērsta funkciju dublēšanās;
8) izveidotās jaunās izglītības programmas stiprina starpnozaru sadarbību;
9) apvienojot izglītības iestādes, tiek nodrošināts stabils audzēkņu skaits, lai nepieļautu mākslīgu skaita audzēšanu un novērstu demogrāfiskā krituma ietekmi.
Vājās puses/Draudi:
1) nepieciešamas lielas investīcijas gan izglītības iestāžu infrastruktūras, gan mācību aprīkojuma modernizēšanā;
2) iespējamība pazaudēt izglītības iestāžu zīmolus
3) risks, ka, mazinoties savstarpējai konkurencei, var kristies izglītības kvalitāte.
4) reģionālajās mākslas un mūzikas vidusskolās var rasties būtiskas audzēkņu skaita izmaiņas.
5.2. Otrais risinājuma variants: turpinās esošā situācija
Otrais risinājums neparedz PIKC izveidi uz esošo mākslas un mūzikas vidusskolu bāzes. Tās, kā līdz šim, turpina pastāvēt kā atsevišķas izglītības iestādes. Valsts budžeta finansējums KM padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēm 2014. gadā bija 17 191 373 euro.
Otrā risinājuma varianta sākotnējās ietekmes novērtējums
Stiprās puses/Iespējas:
KM neredz šī risinājuma stiprās puses un iespējas.
Vājās puses/Draudi:
1) neizveidojot PIKC ar atbilstošu infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, samazināsies izglītības iestāžu konkurētspēja jaunu speciālistu piesaistei un kvalitatīvu izglītības programmu īstenošanai;
2) neizveidojot PIKC, netiks nodrošināta iespēja kultūrizglītības iestādēm piesaistīt ES finanšu instrumentus, jo izglītības iestādēm ar nelielu izglītojamo skaitu nav līdzvērtīgas iespējas piesaistīt ES finanšu instrumentus un papildu līdzekļus;
3) netiks sagatavots nozares darba tirgum nepieciešamais profesionālo speciālistu skaits un nodrošināta izglītības piedāvājuma atbilstība kultūras nozares nodarbinātības struktūrai;
4) nerisinot Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras un tālākās attīstības jautājumus, tās tālākā darbība ir apdraudēta, jo pašreizējā ēka ir avārijas stāvoklī un izglītības iestāde ir izvietota piecās citās vietās.
- 2)) metodiskā darba kvalitātes pieaugums;
- 3)) nodrošināta sadarbība ar nozares augstskolām un to filiālēm reģionos pedagogu sagatavošanā kultūrizglītības nozarē, kļūstot par pedagoģiskās prakses bāzes skolām, lai veicinātu jauno pedagogu atbilstību nozares prasībām nozares profesionālajā un pedagoģijas jomā;
- 4)) sadarbībā ar darba devēju organizācijām, NVO, asociācijām nacionālā, nozaru un reģionālā līmenī uzlabosies izglītojamo mācību prakses kvalitāte;
- 5)) iegūts papildus finansējums no valsts budžeta 10% apmērā pedagogu algu fonda papildinājumam17. Pedagogiem radīta papildu motivācija darbam PIKC, kā arī piesaistīs augstas kvalifikācijas pedagogus;
- 7)) uzlabota izglītības iestāžu administratīvā pārvaldība, efektīvi izmantoti valsts budžeta līdzekļi, nodrošināta racionāla finanšu līdzekļu plānošana un vienota grāmatvedība18, novērsta funkciju dublēšanās;
- 8)) izveidotās jaunās izglītības programmas stiprina starpnozaru sadarbību;
- 9)) apvienojot izglītības iestādes, tiek nodrošināts stabils audzēkņu skaits, lai nepieļautu mākslīgu skaita audzēšanu un novērstu demogrāfiskā krituma ietekmi.
- 1)) nepieciešamas lielas investīcijas gan izglītības iestāžu infrastruktūras, gan mācību aprīkojuma modernizēšanā;
- 2)) iespējamība pazaudēt izglītības iestāžu zīmolus
- 3)) risks, ka, mazinoties savstarpējai konkurencei, var kristies izglītības kvalitāte.
- 4)) reģionālajās mākslas un mūzikas vidusskolās var rasties būtiskas audzēkņu skaita izmaiņas.
- 1)) neizveidojot PIKC ar atbilstošu infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, samazināsies izglītības iestāžu konkurētspēja jaunu speciālistu piesaistei un kvalitatīvu izglītības programmu īstenošanai;
- 2)) neizveidojot PIKC, netiks nodrošināta iespēja kultūrizglītības iestādēm piesaistīt ES finanšu instrumentus, jo izglītības iestādēm ar nelielu izglītojamo skaitu nav līdzvērtīgas iespējas piesaistīt ES finanšu instrumentus un papildu līdzekļus;
- 3)) netiks sagatavots nozares darba tirgum nepieciešamais profesionālo speciālistu skaits un nodrošināta izglītības piedāvājuma atbilstība kultūras nozares nodarbinātības struktūrai;
- 4)) nerisinot Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras un tālākās attīstības jautājumus, tās tālākā darbība ir apdraudēta, jo pašreizējā ēka ir avārijas stāvoklī un izglītības iestāde ir izvietota piecās citās vietās.
accountingasbookkeepingemployergovernmentjoint-stockmktax-authorityvid