7. Article

KULTŪRAS MINISTRIJAS TURPMĀKĀ RĪCĪBA 7.1. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos Saskaņā ar vienošanos starpministriju sanāksmē ar IZM KM iesniegs priekšlikumus grozījumiem Profesionālās izglītības likumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un gatavos Ministru kabineta noteikumus, kas paredzēs profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, nosakot kritērijus PIKC izveidei KM padotības profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Paredzamais Ministru kabineta noteikumu iesniegšanas termiņš – 2015. gada maijs. Tā kā KM pārraudzībā esošā kultūrizglītības segmenta specifiku – mazo audzēkņu skaitu, kas atbilst kultūras nozares darba tirgus vajadzībām, kā arī vēsturiski izveidojušos izglītības sistēma- profesionālās ievirzes programmas, kas ir saistīts pirmais posms vidusskolas izglītības posmam, kā arī atsevišķās skolās ir vispārējās pamatizglītības programmas, kas sagatavo audzēkņus vidusskolas programmu apgūšanai specializētos priekšmetos. Līdz ar to KM uzskata, ka PIKC izveidei kā vieni no kritērijiem ir nelielais audzēkņu skaits un PIKC audzēkņu skaitā tiek iekļauti profesionālas ievierzes un pamatskolas audzēkņi, kā arī noteikti kvalitātes kritēriju, savukārt IZM kritērijos PIKC izveidei ir liels audzēkņu skaits. Tāpēc KM paredz, ka ar minētajiem grozījumiem normatīvajos aktos tiks radīta iespēja KM padotības vidējās profesionālās kultūrizglītības iestādēm veidot PIKC un, KM un IZM katra regulēs sava segmenta izglītības iestāžu attīstības kritērijus atbilstoši specifikai, darba tirgus prasībām un nozares vajadzībām. KM paredz, ka 2016. gada sākumā tiek izvērtēta situācija PIKC izveides procesā un precizēta koncepcija attiecībā uz aktuālo situāciju Rīgas PIKC kontekstā. 7.2. PIKC izveides laika grafiks Laika posms Aktivitāte Atbildīgā iestāde 2015.gada 1.septembrisNodrošināt Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai kompetences centra statusa iegūšanuLNKC/KM2015.gada 1.septembrisNodrošināt Ventspils Mūzikas vidusskolai kompetences centra statusa iegūšanuLNKC/KM2016.gada 1.septembrisReorganizēt E.Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu un pārveidot par Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu ar kompetences centra statusuLNKC/KM2016.gada 1.septembrisReorganizēt Rozentāla Mākslas vidusskolu un Doma kora skolu un pārveidot par Nacionālo Mākslu vidusskolu ar kompetences centra statusuLNKC/KM2016.gada 1.septembrisReorganizēt J.Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolu un Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskolu un pārveidot par Rēzeknes Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu ar kompetences centra statusuLNKC/KM2018.gada 1.septembrisNodrošināt Cēsu Mūzikas vidusskolai kompetences centra statusa iegūšanuLNKC/KM2018.-2020.Izvērtēt citas mākslas un mūzikas vidusskolas PIKC statusa saņemšanaiLNKC/KM8. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU Koncepcijas īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un ESI fondu finansējums. Koncepcijā noteikto atbalsta virzienu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu finansējums, skolām iesaistoties projektos. Valsts finansējums plānots saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 28.punktu, kas paredz pedagogiem profesionālās izglītības kompetences centros piemaksu 10% apmērā no mēneša darba algas likmes. 2015.gadā koncepcija tiek īstenota Kultūras ministrijas esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par Kultūras ministrijai nepieciešamo papildu finansējumu profesionālo izglītības kompetences centru funkciju veikšanai izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu 2016.gadam" kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem. Papildus valsts finansējums plānots jaunu mācību programmu izveidei PIKC. Papildus valsts finansējums plānots pedagogu tālākizglītībai, jaunu mācību programmu izveidei un papildus nepieciešamais finansējums audzēkņu izglītošanai programmās. Sagatavojot koncepcijas pirmā risinājuma variantu – sešu kultūrizglītības PIKC izveides finanšu pieprasījumu, KM ir aprēķinājusi finansējumu, lai nodrošinātu PIKC izveidi. Finansējums PIKC izveidei KM padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs indikatīvi jau ir paredzēts "Radošajā Latvijā". PIKC izveidei plānotais finansējums ir ietverts "Radošās Latvijas" pielikumā esošajā uzdevumu indikatīvā finanšu aprēķinā un sadalījumā pa gadiem 2.daļas "Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība" 2.1.apakšpunktā "Izveidot atbalsta sistēmu talantu atklāšanai un izcilības izkopšanai". Saskaņā ar "Radošo Latviju" darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros plānots piesaistīt finansējumu 20 000 000 euro apmērā (t.sk. ERAF līdzfinansējums 17 000 000 euro un Nacionālais publiskais finansējums - 3 000 000 euro apmērā)". Atbilstoši 2014.gada 29.jūlija rīkojuma Nr.401 "Par kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" 3.2.punktam jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs noteikto prioritāri veicamo uzdevumu un pasākumu īstenošanai 2015. gadā tiks izskatīti, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas un atbilstoši 3.3.punktam jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2016. gadā un turpmākajos gados tiks iesniegti kā jaunā politikas iniciatīva izskatīšanai Ministru kabineta sēdē gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas laikā. ESI fondu finansējumu plānots piesaistīt PIKC infrastruktūras sakārtošanai un materiāltehniskās bāzes pilnveidei, kvalitatīva mācību procesa un metodikas nodrošināšanai. Turpmākos trīs gadus kopējās izmaiņas valsts budžetā un pašvaldību budžetā ir paredzamas saskaņā ar "Radošā Latvija" plānoto finansējumu, finansiālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu nav paredzama. PIKC izveidei KM padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs indikatīvi nepieciešamais finansējums ir paredzēts "Radošās Latvijas" 5.2.daļas "Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība" 2.1.apakšpunktā "Izveidot atbalsta sistēmu talantu atklāšanai un izcilības izkopšanai". 1 Apstiprinātas Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija sēdē. 2 Ar KM 2012.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.6-1-108 tika izveidota darba grupa, lai atrastu labāko risinājumu nacionālo kompetences centru veidošanai kultūras un radošo industriju izglītībā. 3 Gala ziņojums par darba grupas secināto tika iesniegts ministrei Ž.Jaunzemei-Grendei 2013.gada 10.janvārī. Rīgas Kalnciema ielas skolas par plānoto PIKC ir informētas kopš 2011.gada. 2014.gada 10. un 17.septembrī un 16.oktobrī notika sarunas ar Rīgas mākslas un mūzikas vidusskolu direktoriem par iespējamo skolu darbību PIKC statusā, kā arī tikšanās ar katras skolas pedagogu kolektīvu atsevišķi. Ventspilī 2014.gada sākumā notika plaša saruna starp KM delegāciju un skolotājiem un vecākiem, kurā tika skaidrota koncepcijas būtība. Cēsīs kopš 2012.gada ir notikušas vairākas tikšanās ar skolas direktoru un pašvaldību. Liepājā 2014.gada pavasarī PIKC izveidi apsprieda KM, abas skolas, profesionālie kolektīvi, LiepU un pašvaldība. 19.septembrī ministre D.Melbārde tikās ar Liepājas pašvaldību, bet KM delegācija – ar abu vidusskolu pārstāvjiem, lai precizētu koncepciju un rīcības plānu. Tādas pašas sarunas arī notikušas ar Rēzeknes vidusskolām, kas atbalsta PIKC izveidi uz abu skolu bāzes. Viena kopīga sanāksme ar visu reģionu skolu direktoriem notika KM 2014.gada 3.novembrī. 4 IZM Valsts Izglītības informācijas sistēmas VIIS dati - 01.09.2014. 5 Avoti: "2009.gada CSP gadagrāmata: demogrāfiskās prognozes"; Tautas skaitīšana 2011 6 2010./2011.mācību gadā profesionālo izglītību humanitārajās zinātnēs un mākslās apguva 3093 personas, bet 2013./2014.mācību gadā – 3153 personas (avots: https://infogr.am/izglitiba-latvija-20132014?src=web) 7 Avots: LNKC apkopotā statistika. 8 Nodibinājums "Draudzīgā aicinājuma fonds" sadarbībā ar "Nordea banku" un SIA "Airport". Par datubāzi izmantoti IZM Valsts izglītības satura centra organizēto skolēnu centralizēto eksāmenu rezultāti viena mācību gada laikā. 9 SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija pētījums "Valsts kultūrizglītības iestāžu piedāvājuma atbilstība darba tirgum" (2011). 10 Saskaņā ar CSP datiem 2010.gadā Rīgā vien darbojās 4 398 radošo industriju uzņēmumu, kas nodarbināja 28 422 personas. Šo uzņēmumu apgrozījums galvaspilsētā bija 1 067 705 euro, savukārt to pievienotā bruto vērtība bija 381 922 euro. 11 Skat. informāciju par KPFI projektu konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" īstenotajiem projektiem: ttp://varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/prof_iest/?doc=11716 12 Skat. informāciju par īstenotajiem ERAF un ESF projektiem profesionālajā izglītībā ES fondu periodā par 2007.-2013.gadu: http://sf.viaa.gov.lv/lat/profesionala_izglitiba/ 13 Detalizēts izklāsts par Ventspils Mūzikas vidusskolas pašreizējo infrastruktūras stāvokli un piedāvātajiem risinājuma variantiem infrastruktūras uzlabošanai pieejams Informatīvajā ziņojumā "Par Ventspils Mūzikas vidusskolas turpmākās darbības nodrošināšanu" (izskatīts Ministru kabinetā 04.02.2014. un 11.02.2014.) 14 Ministru kabineta 2014.gada 13.februāra rīkojums Nr.69 "Par finansējuma piešķiršanu Ventspils Mūzikas vidusskolai pārcelšanās izdevumu segšanai" 15 Ministru kabineta 2013.gada 19.marta noteikumi Nr.144 "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība" 16 Šobrīd Valmieras Mākslas skolā vidējo profesionālo izglītību apgūst 70, bet Saules skolā - 125 izglītojami. Dati no VIIS datu bāzes uz 01.09.2014. 17 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 28.pantu. 18 Pamatojoties uz Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju; Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumiem Nr.1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti". Kultūras ministre Dace Melbārde PIELIKUMS Nr.1 Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijai Kultūrizglītību raksturojošie rādītāji1.zīmējums (tabula) Izglītojamo skaits KM un pašvaldību dibinātās profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēs Latvijā Izglītības iestādes 2010./2011. 2011./2012. 2012./2013. 2013./2014. 2014./2015. Izglītības programmas: profesionālā ievirze vidējā profesionālā kopā profesionālā ievirze vidējā profesionālā kopā profesionālā ievirze vidējā profesionālā kopā profesionālā ievirze vidējā profesionālā kopā profesionālā ievirze vidējā profesionālā kopā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola**177 57 234 170 57 227 170 57 227 167 51 218 175 43 218 Rīgas Doma kora skola**201 77 278 225 74 299 220 67 287 219 64 283 220 67 287 Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola 162 162 154 154 157 157 154 154 149 149 Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola*191 45 236 196 38 234 207 32 239 214 30 244 214 45 259 Jelgavas mūzikas vidusskola*413 64 477 429 60 489 424 54 478 403 57 460 363 51 414 Daugavpils Mūzikas vidusskola*373 73 446 390 64 454 434 71 505 442 73 515 447 83 530 Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola*248 50 298 233 52 285 240 45 285 240 43 283 235 40 275 Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola*340 81 421 345 77 422 322 62 384 354 56 410 339 56 395 Ventspils Mūzikas vidusskola*371 77 448 375 87 462 388 75 463 410 76 486 399 92 491 Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola 511 511 512 512 513 513 528 528 481 481 Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola*170 165 335 159 149 308 146 163 309 143 145 288 159 129 288 Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola*219 272 491 174 220 394 181 222 403 206 208 414 201 185 386 Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola*98 141 239 104 140 244 100 133 233 112 130 242 107 130 237 Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola"*257 156 413 257 150 407 212 113 325 226 124 350 236 125 361 Valmieras Mākslas vidusskola*143 49 192 155 59 214 158 63 221 178 71 249 179 67 246 Rīgas Horeogrāfijas vidusskola**80 31 111 84 24 108 94 17 111 99 17 116 98 19 117 KOPĀ3281 2011 5292 3296 1917 5213 3296 1844 5140 3413 1827 5240 3372 1762 5134 * – kultūrizglītības iestādes, kas paralēli realizē profesionālās ievirzes programmas; ** – kultūrizglītības iestādes, kas paralēli realizē profesionālās ievirzes un pamatizglītības programmas. Dati: LNKC 2. zīmējums (tabula) Profesionālās izglītības programmu absolventu studiju gaitas KM dibinātās vidusskolās 2009./2010., 2010./2011. un 2012./2013. mācību gadā Izglītības iestādes Absolventi 2009./10 no tiem studē augstskolās nozarē Absolventi nozarē (%) studē Absolventi 2010./11. no tiem studē augstskolās nozarē Absolventi nozarē (%) studē Absolventi 2012./2013 no tiem studē augstskolās nozarē Absolventi nozarē (%) studē Vidējais rādītājs (%) Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola**20 19 95 19 19 100 18 17 94 96 Rīgas Doma kora skola**14 9 64 18 14 78 19 13 68 70 Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola32 21 66 36 31 86 31 25 81 78 Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola*13 7 54 14 Nav datu Nav datu 16 8 50 52 Ventspils Mūzikas vidusskola*12 0 0 14 11 78 14 11 79 52 Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola121 40 33 116 72 62 99 45 45 47 Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola*36 2 6 44 17 39 39 15 38 28 Rīgas Horeogrāfijas vidusskola**8 5 63 Nav datu Nav datu Nav datu 5 4 80 48 * – kultūrizglītības iestādes, kas paralēli realizē profesionālās ievirzes programmas; ** – kultūrizglītības iestādes, kas paralēli realizē profesionālās ievirzes un pamatizglītības programmas. Dati: LNKC 3.zīmējums (karte) Kultūras ministrijas padotībā esošo mākslas un mūzikas vidusskolu funkciju izkārtojums 4.zīmējums (grafiks) Izglītojamo skaits KM un pašvaldību dibinātās profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēs Latvijas reģionos un Rīgā 2014./2015. mācību gadā Dati:LNKC 5.zīmējums (grafiks) Centralizēto eksāmenu rezultāti Latvijas vidusskolās 2014. gadā Kultūras ministre Dace Melbārde PIELIKUMS Nr.2 Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijai Karte pēc PIKC izveidošanas Kultūras ministre Dace Melbārde PIELIKUMS Nr.3 Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijai Finansējums PIKC izveidei KM padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs indikatīvi jau ir paredzēts kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" . PIKC izveidei plānotais finansējums ir ietverts Pamatnostādņu pielikumā esošajā uzdevumu indikatīvā finanšu aprēķinā un sadalījumā pa gadiem 5.2.daļas "Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība" 2.1.apakšpunktā "Izveidot atbalsta sistēmu talantu atklāšanai un izcilības izkopšanai". Kultūras ministrijas provizoriskie aprēķini nepieciešamajam valsts budžeta finansējumam PIKC darbībaiRīgas Dizaina un mākslas vidusskola no 01.01.2016. 2017 2018 2019 papildus nepieciešamais finansējums jaunām amata vietām0.00 0.00 0.00 0.00 izglītības iestādes tarificēto pedagoģisko likmju skaits mēnesī uz 01.09.2014. (avots: skolu iesniegtās tarifikācijas)119 119 119 119 kopā finansējuma pedagogu darba samaksas nodrošināšanai mēnesī (atalgojums) no 01.09.2014.78 859.00 78 859.00 78 859.00 78 859.00 10% piemaksa PIKC pedagogiem atbilstoši MK noteikumu Nr.836 28.punktam un MK noteikumu Nr.655 5.1 punktu (atlīdzība, mēnesī)9 746.18 9 746.18 9 746.18 9 746.18 mēnešu skaits, kuram nepieciešams papildus finansējums12 12 12 12 papildus nepieciešamais finansējums 10% piemaksu nodrošināšanai PIKC pedagogiem (MK noteikumu Nr.836 28.punkts)116954.21 116 954.21 116 954.21 116 954.21 pedagogu skaits izglītības iestādē uz 27.05.2014. (avots: LNKC apkopotā informācija)92 92 92 92 pedagogu tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei nepieciešamais papildus finansējums (vidēji 12 stundas gadā pedagogam)100 100 100 100 papildus nepieciešamais finansējums pedagogu tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei9200.00 9 200.00 9 200.00 9 200.00 pieredzes apmaiņas braucienu un starptautiskās sadarbības nodrošināšanai (3 pedagogi vidēji gadā pieredzes apmaiņa ārvalstīs un braucieni starptautiskā sadarbības nodrošināšanai)0.00 0.00 0.00 0.00 vienreizēji izdevumi PIKC izveidošanai un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai135 000.00 Kopā PIKC izveidošanai un darbības nodrošināšanai (bez papildus audzēkņiem un izglītības programmu pilnveides)261 154.21 126 154.21 126 154.21 126 154.21 Papildus audzēkņu izglītošana plānotais audzēkņu skaita pieaugums mākslas programmās 0 12 36 izmaksu minimums māksla5720 5720 5720 5720 papildus nepieciešamais finansējums audzēkņu izglītošanai mākslas programmās (gadā)0 0 68 640 205 920 Jaunu izglītības programmu izstrāde plānotais jaunu programmu skaits gadā 1 1 izdevumi jaunas izglītības programmas izveidošanai50 000.00 50 000.00 50 000.00 50 000.00 izmaksas jaunu programmu ieviešanai0.00 0.00 50 000.00 50 000.00 Kopā papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums izglītības iestādei PIKC izveidošanai un darbības nodrošināšanai261 154 126 155 244 795 382 075 Ventspils Mūzikas vidusskola no 01.01.2016. 2017 2018 2019 un turpmākie gadi papildus nepieciešamais finansējums jaunām amata vietām0.00 0.00 0.00 0.00 izglītības iestādes tarificēto pedagoģisko likmju skaits mēnesī uz 01.09.2014. (avots: skolu iesniegtās tarifikācijas)111 111 111 111 kopā finansējuma pedagogu darba samaksas nodrošināšanai mēnesī (atalgojums) no 01.09.2014.68 378.00 68 378.00 68 378.00 68 378.00 10% piemaksa PIKC pedagogiem atbilstoši MK noteikumu Nr.836 28.punktam UN MK noteikumu Nr.655 5.1 punktu (atlīdzība, mēnesī)8 450.84 8 450.84 8 450.84 8 450.84 mēnešu skaits, kuram nepieciešams papildus finansējums12 12 12 12 papildus nepieciešamais finansējums 10% piemaksu nodrošināšanai PIKC pedagogiem (MK noteikumu Nr.836 28.punkts)101 410.04 101 410.04 101 410.04 101 410.04 pedagogu skaits izglītības iestādē uz 27.05.2014. (avots: LNKC apkopotā informācija)88 88 88 88 pedagogu tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei nepieciešamais papildus finansējums (vidēji 12 stundas gadā pedagogam)100 100 100 100 papildus nepieciešamais finansējums pedagogu tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei8800.00 8 800.00 8 800.00 8 800.00 pieredzes apmaiņas braucienu un starptautiskās sadarbības nodrošināšanai (3 pedagogi vidēji gadā pieredzes apmaiņa ārvalstīs un braucieni starptautiskā sadarbības nodrošināšanai)0.00 0.00 0.00 0.00 vienreizēji izdevumi PIKC izveidošanai un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai135 000.00 Kopā PIKC izveidošanai un darbības nodrošināšanai (bez papildus audzēkņiem un izglītības programmu pilnveides)245 210.04 110 210.04 110 210.04 110 210.04 Papildus audzēkņu izglītošana plānotais audzēkņu skaita pieaugums mūzikas programmās6 12 24 36 izmaksu minimums māksla9840 9840 9840 9840 papildus nepieciešamais finansējums audzēkņu izglītošanai mākslas programmās (gadā)19680 118080 236160 354240 Jaunu izglītības programmu izstrāde plānotais jaunu programmu skaits gadā1 0 izdevumi jaunas izglītības programmas izveidošanai50 000.00 50 000.00 50 000.00 50 000.00 izmaksas jaunu programmu ieviešanai50 000 0 0.00 0.00 Kopā papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums izglītības iestādei PIKC izveidošanai un darbības nodrošināšanai413 291 228 291 346 371 464 451 Liepājas mūzikas mākslas un dizaina vidusskola (E.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola + Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola) no 01.09.2016. 2015 no 01.09.2016 2017 2018 un turpmākie gadi papildus nepieciešamais finansējums jaunām amata vietām0.00 0.00 0.00 0.00 izglītības iestādes tarificēto pedagoģisko likmju skaits mēnesī uz 01.09.2014. (avots: skolu iesniegtās tarifikācijas) 170 170 170 kopā finansējuma pedagogu darba samaksas nodrošināšanai mēnesī (atalgojums) no 01.09.2014.0.00 105 187.00 105 187.00 105 187.00 10% piemaksa PIKC pedagogiem atbilstoši MK noteikumu Nr.836 28.punktam UN MK noteikumu Nr.655 5.1 punktu (atlīdzība, mēnesī)0.00 13 000.06 13 000.06 13 000.06 mēnešu skaits, kuram nepieciešams papildus finansējums0 4 12 12 papildus nepieciešamais finansējums 10% piemaksu nodrošināšanai PIKC pedagogiem (MK noteikumu Nr.836 28.punkts)0.00 52 000.25 156 000.74 156 000.74 pedagogu skaits izglītības iestādē uz 27.05.2014. (avots: LNKC apkopotā informācija) 152 152 152 pedagogu tālākizgītībai un profesionālajai pilnveidei nepiciešamais papildus finansējums (vidēji 12 stundas gadā pedagogam) 100 100 100 papildus nepieciešamais finansējums pedagogu tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei0.00 5 066.67 15 200.00 15 200.00 pieredzes apmaiņas braucienu un starptautiskās sadarbības nodrošināšanai (3 pedagogi vidēji gadā pieredzes apmaiņa ārvalstīs un braucieni starptautiskā sadarbības nodrošināšanai) 0.00 0.00 0.00 vienreizēji izdevumi PIKC izveidošanai un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai 135000 Kopā PIKC izveidošanai un darbības nodrošināšanai (bez papildus audzēkņiem un izglītības programmu pilnveides)0.00 192 066.91 171 200.74 171 200.74 Papildus audzēkņu izglītošana plānotais audzēkņu skaita pieaugums mākslas programmās 6 izmaksu minimums mākslā5720 5720 5720 5720 papildus nepieciešamais finansējums audzēkņu izglītošanai mākslas programmās (gadā)0 0 0 34320 plānotais audzēkņu skaita pieaugums mūzikas programmās0 6 izmaksu minimums mūzikā9840 9840 9840 9840 papildus nepieciešamais finansējums audzēkņu izglītošanai mākslas programmās (gadā)0 0 0 59040 Jaunu izglītības programmu izstrāde plānotais jaunu programmu skaits gadā 1 izdevumi jaunas izglītības programmas izveidošanai50 000.00 50 000.00 50 000.00 50 000.00 izmaksas jaunu programmu ieviešanai0.00 0.00 0.00 50 000.00 Kopā papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums izglītības iestādei PIKC izveidošanai un darbības nodrošināšanai0 192 067 171 201 314 561 Rēzeknes mūzikas mākslas un dizaina vidusskola (J.Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola + Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola) no 01.09.2016. 2015 2016 no 01.09.2017. 2018 un turpmākie gadi papildus nepieciešamais finansējums jaunām amata vietām0.00 0.00 0.00 0.00 izglītības iestādes tarificēto pedagoģisko likmju skaits mēnesī uz 01.09.2014. (avots: skolu iesniegtās tarifikācijas) 120 120 kopā finansējuma pedagogu darba samaksas nodrošināšanai mēnesī (atalgojums) no 01.09.2014.0.00 81 546.00 81 546.00 81 546.00 10% piemaksa PIKC pedagogiem atbilstoši MK noteikumu Nr.836 28.punktam UN MK noteikumu Nr.655 5. 1 punktu (atlīdzība, mēnesī)0.00 10 078.27 10 078.27 10 078.27 mēnešu skaits, kuram nepieciešams papildus finansējums0 4 12 12 papildus nepieciešamais finansējums 10% piemaksu nodrošināšanai PIKC pedagogiem (MK noteikumu Nr.836 28.punkts)0.00 40 313.08 120 939.24 120 939.24 pedagogu skaits izglītības iestādē uz 27.05. 2014. (avots: LNKC apkopotā informācija) 100 100 100 pedagogu tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei nepieciešamais papildus finansējums (vidēji 12 stundas gadā pedagogam) 100 100 100 papildus nepieciešamais finansējums pedagogu tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei0.00 3 333.33 10 000.00 10 000.00 pieredzes apmaiņas braucienu un starptautiskās sadarbības nodrošināšanai (3 pedagogi vidēji gadā pieredzes apmaiņa ārvalstīs un braucieni starptautiskā sadarbības nodrošināšanai) 0.00 0.00 0.00 vienreizēji izdevumi PIKC izveidošanai un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai 135000 PIKC darbības nodrošināšanai un attīstībai nepieciešamais finansējums 0.00 0.00 0.00 Kopā PIKC izveidošanai un darbības nodrošināšanai (bez papildus audzēkņiem un izglītības programmu pilnveides)0.00 178 646.41 130 939.24 130 939.24 Papildus audzēkņu izglītošana plānotais audzēkņu skaita pieaugums mākslas programmās 6 izmaksu minimums mākslā5720 5720 5720 5720 papildus nepieciešamais finansējums audzēkņu izglītošanai mākslas programmās (gadā)0 0 0 34320 plānotais audzēkņu skaita pieaugums mūzikas programmās0 izmaksu minimums mūzikā9840 9840 9840 9840 papildus nepieciešamais finansējums audzēkņu izglītošanai mākslas programmās (gadā)0 0 0 0 Jaunu izglītības programmu izstrāde plānotais jaunu programmu skaits gadā 1 izdevumi jaunas izglītības programmas izveidošanai50 000.00 50 000.00 50 000.00 50 000.00 izmaksas jaunu programmu ieviešanai0.00 0.00 0.00 50 000.00 Kopā papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums izglītības iestādei PIKC izveidošanai un darbības nodrošināšanai0 178 647 130 940 215 260 Nacionālā Mākslu vidusskola papildus nepieciešamais finansējums jaunām amata vietām0.00 0.00 0.00 0.00 izglītības iestādes tarificēto pedagoģisko likmju skaits mēnesī uz 01.09.2014. (avots: skolu iesniegtās tarifikācijas) 254 254 0 kopā finansējuma pedagogu darba samaksas nodrošināšanai mēnesī (atalgojums) no 01.09.2014.0.00 99 092.00 99 092.00 99 092.00 10% piemaksa PIKC pedagogiem atbilstoši MK noteikumu Nr.836 28.punktam un MK noteikumu Nr.655 5.1 punktu (atlīdzība, mēnesī)0.00 12 246.78 12 246.78 12 246.78 mēnešu skaits, kuram nepieciešams papildus finansējums0 4 12 12 papildus nepieciešamais finansējums 10% piemaksu nodrošināšanai PIKC pedagogiem (MK noteikumu Nr.836 28.punkts)0.00 48 987.12 146 961.36 146 961.36 pedagogu skaits izglītības iestādē uz 27.05.2014. (avots: LNKC apkopotā informācija)172 172 172 172 pedagogu tālākizgītībai un profesionālajai pilnveidei nepieciešamais papildus finansējums (vidēji 12 stundas gadā pedagogam)100 100 100 100 papildus nepieciešamais finansējums pedagogu tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei0.00 5 733.33 17 200.00 17 200.00 pieredzes apmaiņas braucienu un starptautiskās sadarbības nodrošināšanai (3 pedagogi vidēji gadā pieredzes apmaiņa ārvalstīs un braucieni starptautiskā sadarbības nodrošināšanai)0.00 0.00 0.00 0.00 vienreizēji izdevumi PIKC izveidošanai un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai0.00 PIKC darbības nodrošināšanai un attīstībai nepieciešamais finansējums 0.00 0.00 Kopā PIKC izveidošanai un darbības nodrošināšanai (bez papildus audzēkņiem un izglītības programmu pilnveides)0.00 54 720.45 164 161.36 164 161.36 Papildus audzēkņu izglītošana plānotais audzēkņu skaita pieaugums mūzikas programmās 0 3 9 izmaksu minimums mūzikā9840 9840 9840 9840 papildus nepieciešamais finansējums audzēkņu izglītošanai mākslas programmās (gadā)0 0 29520 88560 Jaunu izglītības programmu izstrāde plānotais jaunu programmu skaits gadā 1 1 izdevumi jaunas izglītības programmas izveidošanai50 000.00 50 000.00 50 000.00 50 000.00 izmaksas jaunu programmu ieviešanai0.00 0.00 50 000.00 50 000.00 Kopā papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums izglītības iestādei PIKC izveidošanai un darbības nodrošināšanai0 54 721 243 682 302 722 A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola 2015 2016 no 01.09.2017. 2018 un turpmākie gadi papildus nepieciešamais finansējums jaunām amata vietām 0.00 0.00 0.00 0.00 izglītības iestādes tarificēto pedagoģisko likmju skaits mēnesī uz 01.09.2014. (avots: skolu iesniegtās tarifikācijas) 68 68 kopā finansējuma pedagogu darba samaksas nodrošināšanai mēnesī (atalgojums) no 01.09.2014. 0.00 0.00 42 681.00 42 681.00 10% piemaksa PIKC pedagogiem atbilstoši MK noteikumu Nr.836 28.punktam un MK noteikumu Nr.655 5.1 punktu (atlīdzība, mēnesī) 0.00 0.00 5 274.94 5 274.94 mēnešu skaits, kuram nepieciešams papildus finansējums 0.00 0.00 0.00 4.00 papildus nepieciešamais finansējums 10% piemaksu nodrošināšanai PIKC pedagogiem (MK noteikumu Nr.836 28.punkts) 0.00 0.00 0.00 21 099.78 pedagogu skaits izglītības iestādē uz 27.05.2014. (avots: LNKC apkopotā informācija) 0 0 50 pedagogu tālākizgītībai un profesionālajai pilnveidei nepieciešamais papildus finansējums (vidēji 12 stundas gadā pedagogam) 0 0 100 papildus nepieciešamais finansējums pedagogu tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei 0.00 0.00 0.00 1 666.67 pieredzes apmaiņas braucienu un starptautiskās sadarbības nodrošināšanai (3 pedagogi vidēji gadā pieredzes apmaiņa ārvalstīs un braucieni starptautiskā sadarbības nodrošināšanai) 0.00 0.00 0.00 vienreizēji izdevumi PIKC izveidošanai un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai 0 135000 Kopā PIKC izveidošanai un darbības nodrošināšanai (bez papildus audzēkņiem un izglītības programmu pilnveides) 0.00 0.00 0.00 157 766.45 Papildus audzēkņu izglītošana plānotais audzēkņu skaita pieaugums mākslas programmās 12 izmaksu minimums mūzikā 9840 9840 9840 9840 papildus nepieciešamais finansējums audzēkņu izglītošanai mākslas programmās (gadā) 0 0 0 118080 Jaunu izglītības programmu izstrāde plānotais jaunu programmu skaits gadā 1 izdevumi jaunas izglītības programmas izveidošanai 50 000.00 50 000.00 50 000.00 50 000.00 izmaksas jaunu programmu ieviešanai 0.00 0.00 0.00 50 000.00 Citi izdevumi Kopā papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums izglītības iestādei PIKC izveidošanai un darbības nodrošināšanai 0 0 0 325 847 Kultūras ministre Dace Melbārde (Ministru kabineta 2015.gada 4.marta rīkojums Nr.110) Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijas kopsavilkums Kultūras ministrijas (turpmāk – ministrija) padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcija (turpmāk – koncepcija) izstrādāta saskaņā ar Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai iekļauto uzdevumu – profesionālajā kultūrizglītībā izveidosim vismaz divus kompetenču centrus (sadaļa "Kultūra", 124. pasākums), kas atbilst Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam rīcības virziena "Kompetenču attīstība" 287. uzdevumam "Iespēju radīšana talantu atklāšanai un izkopšanai, t. sk. atbalsts jauniešu tehniskās jaunrades centriem, skolēnu vasaras mācību nometņu, zinātnisko semināru, konkursu un zinātnisko projektu nodrošināšana". Saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" ministrija paredz laikposmā līdz 2020. gadam Latvijā izveidot sešus profesionālās kultūrizglītības kompetences centrus (turpmāk – kompetences centrs), kas nodrošinās izcilību veidošanos profesionālās vidējās kultūrizglītības posmā. Koncepcijas izstrādes procesā notika diskusijas ar ministrijas padotības mākslas un mūzikas vidusskolām par kompetences centru izveidi, un katra skola izteica savu viedokli. Līdz ar to kompetences centru veidošanas process pamatojas uz skolu pašiniciatīvu vai brīvprātīgi izteikto vēlmi kļūt par kompetences centriem. sk. atbalsts jauniešu tehniskās jaunrades centriem, skolēnu vasaras mācību nometņu, zinātnisko semināru, konkursu un zinātnisko projektu nodrošināšana". Saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" ministrija paredz laikposmā līdz 2020. gadam Latvijā izveidot sešus profesionālās kultūrizglītības kompetences centrus (turpmāk – kompetences centrs), kas nodrošinās izcilību veidošanos profesionālās vidējās kultūrizglītības posmā. Koncepcijas izstrādes procesā notika diskusijas ar ministrijas padotības mākslas un mūzikas vidusskolām par kompetences centru izveidi, un katra skola izteica savu viedokli. Līdz ar to kompetences centru veidošanas process pamatojas uz skolu pašiniciatīvu vai brīvprātīgi izteikto vēlmi kļūt par kompetences centriem. Koncepcijas mērķis ir veidot kvalitatīvu vidi Latvijas kultūras kapitāla bagātināšanai, izkopt jaunos talantus un izcilību mākslā un mūzikā, stimulēt radošo daudzveidību un radīt priekšnoteikumus starptautiski konkurētspējīgu radošo industriju attīstībai. Koncepcija paredz divus risinājuma variantus: risinājuma 1. variants – sešu kompetences centru izveide; risinājuma 2. variants – saglabājas esošā situācija. Ministrija uzskata, ka sākotnējās ietekmes novērtējums parāda risinājuma 1. varianta priekšrocības. Tas paredz profesionālās vidējās kultūrizglītības sistēmas optimizāciju, mūsdienīgas mācību vides un izglītības satura kvalitātes nodrošināšanu. Izveidojot kompetences centrus, tiks samazināta profesionālās vidējās kultūrizglītības sistēmas sadrumstalotība un veidosies efektīvāks profesionālās vidējās izglītības administratīvās un finanšu pārvaldes modelis, nodrošinot pieejamo resursu pilnvērtīgu izmantošanu profesionālās vidējās kultūrizglītības kvalitātes nodrošināšanai. Būtiska priekšrocība – palielināsies atsevišķu kompetences centru iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu (esošajām nelielajām izglītības iestādēm šādas iespējas nav). Īpašu nozīmi pirmā risinājuma īstenošanas gadījumā ministrija saskata reģionu attīstībā, jo četri no jaunveidojamiem kompetences centriem atradīsies reģionos un tie ne vien turpinās esošās kultūrizglītības tradīcijas, bet būs pamats turpmākajiem kultūras, izglītības un sabiedrības attīstības procesiem, kā arī ietekmēs tautsaimniecības attīstību attiecīgajā reģionā. Koncepcijas īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un Eiropas Savienības fondu finansējums. Koncepcijā noteikto atbalsta virzienu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu finansējums, skolām iesaistoties projektos. Valsts finansējums plānots saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 28. pantu (tas paredz 10 % algu fonda palielinājumu kompetences centra funkciju nodrošināšanai). Papildu valsts finansējums jaunu mācību programmu izveidei kompetences centros plānots, sākot ar 2015. gadu, – pedagogu tālākizglītībai, jaunu mācību programmu izveidei, kā arī audzēkņu izglītošanai programmu ietvaros. Izstrādājot koncepcijas risinājuma 1. variantu – sešu kompetences centru izveides finanšu pieprasījumu, ministrija ir sagatavojusi finansējuma aprēķinu, lai nodrošinātu kompetences centru izveidi. Eiropas Savienības fondu finansējumu plānots piesaistīt kompetences centru infrastruktūras sakārtošanai un materiāltehniskās bāzes pilnveidei, kvalitatīva mācību procesa un metodikas nodrošināšanai, izvērtējot nozares prioritārās vajadzības. Saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķi 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" plānots palielināt finansējumu 20 000 000 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 17 000 000 euro apmērā un nacionālais publiskais finansējums 3 000 000 euro apmērā). Kultūras ministre Dace Melbārde