8. Article

IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU PIELIKUMS nr.1 – Kultūrizglītību raksturojošie rādītāji PIELIKUMS nr.2 – Kultūras ministrijas pasākumi plānoto PIKC izveidei līdz 2020.gadam valsts dibinātajās kultūrizglītības iestādēs PIELIKUMS nr.3 – Kultūras ministrijas aprēķini PIKC izveides finanšu variantam LIETOTIE SAĪSINĀJUMI CSPCentrālā Statistikas pārvaldeERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsESEiropas SavienībaESFEiropas Sociālais fondsES fondiEiropas Savienības struktūrfondi un Kohēzijas fondsIZMIzglītības un zinātnes ministrijaJVLMAJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijaKMKultūras ministrijaKPFIKlimata pārmaiņu finanšu instrumentsLiepULiepājas UniversitāteLMALatvijas Mākslas akadēmijaLNKCLatvijas Nacionālais kultūras centrsLNOLatvijas Nacionālā operaPIKCProfesionālās izglītības kompetences centrsVeAVentspils AugstskolaVNĪvalsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"Koncepcijā izmantoto terminu skaidrojums Kultūrizglītība – izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas aptver ne tikai visu līmeņu (pamata, vidējo un augstāko) profesionālo izglītību kultūras nozarēs un speciālistu tālākizglītības iespējas, bet arī vispārēju izglītošanos kultūras jomās, ikviena indivīda radošo spēju un talantu izkopšanu mūžizglītības perspektīvā. Profesionālā kultūrizglītība – kultūrizglītības sistēmas daļa, kas nodrošina darba tirgum nepieciešamo elastīgu zināšanu un prasmju bāzi konkurētspējīgu kultūras produktu un pakalpojumu veidošanai (tostarp kultūras tūrisma, radošās industrijas, kultūras mazā un mikrobiznesa attīstībai), kā arī izcilību atlasi un augstas kvalitātes izglītošanu. Profesionālās vidējās kultūrizglītības programma – profesionālās vidējās izglītības programma mūzikā, dejā, tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, dizainā un audiovizuālo mediju mākslā. Profesionālās izglītības kompetences centrs, PIKC – profesionālās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, un papildus veic reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem ir tiesīga iegūt profesionālās izglītības kompetences centra statusu. Profesionālās ievirzes kultūrizglītības programma – profesionālās ievirzes izglītības programma mūzikā, dejā un mākslā. Radošās industrijas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu un kuras, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, spēj celt labklājību un radīt darba vietas. Tās rada, attīsta, ražo produktus un pakalpojumus, kam ir vērtība ekonomikas attīstībā. Radošās industrijas Latvijā pārstāv šādas nozares: • arhitektūra, • dizains (produktu, pakalpojumu un procesu dizains, ietverot dažādas dizaina disciplīnas – grafiskais dizains, interjera dizains, mēbeļu dizains, industriālais dizains, vides dizains, modes un aksesuāru dizains u.c.), • filmu industrija, • interaktīvās spēles, interaktīvās programmatūras, multimediju produkti, • mūzika un skaņu ierakstu industrija, • deja, • vizuālā māksla (izstāžu zāļu, galeriju darbība), • skatuves māksla, • izdevējdarbība (preses izdevumi, grāmatas), • reklāma, komunikācijas, mārketinga komunikācijas, • izklaides industrija, • plašsaziņas līdzekļi (TV, radio, interneta portāli). Amatniecība tiek uzskatīta kā nozīmīga radošo industriju atbalstošā nozare. Kultūras industrijas – industrijas, kuras ražo un izplata preces un pakalpojumus, kuriem piemīt kultūras vērtība neatkarīgi no to iespējamās tirdzniecības vērtības. Radošums – iedzimta un izkopta indivīda īpašība/spēja radīt oriģinālas un jaunas nozīmes un tēlus. Radošā darbība palīdz atklāt jaunas iespējas un formas labākiem kopā dzīvošanas un darbības modeļiem, piemēroties jauniem apstākļiem un pārveidot esamību ar radošās iztēles un iniciatīvas palīdzību. Radošums attiecināms ne tikai uz jaunu mākslas priekšmetu vai stilu radīšanu, bet uz problēmu risināšanu jebkurā iespējamā jomā. Kultūras kapitāls – no iepriekšējām paaudzēm mantotas, kā arī jaunradītas mūsdienīgas kultūras vērtības, kuras, mērķtiecīgi pielietotas, spēj konsolidēt sabiedrību un radīt jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras vērtību. Kultūras kapitālu veido gan materiālas vērtības (ēkas, pieminekļi, kultūrvēsturiskas vietas, mākslas darbi utt.), gan nemateriālas vērtības (idejas, tradīcijas, simboli utt.). Inovācija – zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā.