3. Article

KONKRĒTAIS TIRGUS 3.1. KONKRĒTĀ TIRGUS DEFINĪCIJA 11 Saskaņā ar KL 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar ģeogrāfisko tirgu. Saskaņā ar Noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktu ietekmētais tirgus ir attiecīgi konkrētais tirgus, kurā darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki un ar konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks. 12 Ziņojumā ir norādīts un KP rīcībā esošā informācija liecina, ka vienīgā jomā, kurā sakrīt abu Apvienošanās dalībnieku darbība, ir saldējuma ražošana un izplatīšana. Ar saldējuma ražošanu un izplatīšanu (piegādi) nodarbojas gan ieguvēja NFH saistītais uzņēmums RPK, gan mērķsabiedrība Premia KPC (izplatīšana) un tās saistītie uzņēmumi Premia TKH (ražošana un izplatīšana) un Premia FFL (izplatīšana). Lietā esošā informācija liecina, ka starp ieguvēju un mērķsabiedrību un tās saistītiem uzņēmumiem pirms Apvienošanās nav bijusi vertikālā sadarbība. 13 Saskaņā ar Eiropas Komisijas un KP iepriekšējo praksi1 var tikt izdalīti atsevišķi konkrētie tirgi šādiem saldējuma veidiem atkarībā no gala patēriņa veida, patēriņa vietas un saldējuma īpašībām: 1) impulsa pirkums (tūlītējam patēriņam pārdošanas vietā vai tās tuvumā); 2) pirkums patēriņam mājās; 3) saldējums, kas paredzēts HoReCa sektoram; 4) mājās gatavots saldējums. 14 Ziņojumā norādīts, ka apvienošanās dalībnieki ir aktīvi pirmajos trīs segmentos vairumtirdzniecības līmenī, un tāpēc par ietekmēto preču tirgu ir jāuzskata saldējuma vairumtirdzniecība, neizdalot iepriekš minētos segmentus kā atsevišķus preces tirgus. KP uzskata šādu pieeju par pamatotu. 15 Aptaujātie tirgus dalībnieki norādījuši uz atšķirībām pieprasījumā (ražotāju zīmolu saldējuma un privāto zīmolu saldējuma pieprasījumā, vietējo populārāko zīmolu pieprasījumā). Tomēr ņemot vērā to, ka patērētāju izvēle daudzos gadījumos var būt saistīta ar individuāliem un subjektīviem faktoriem (t.sk. garšas īpašībām), kā arī no piedāvājuma puses pastāv iespējas pārslēgties uz dažāda veida saldējuma ražošanu, KP nesaskata pietiekamu pamatu konkrētās preces tirgu definēt šaurāk. 16 Attiecībā par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Ziņojuma iesniedzējs uzskata, ka tas ir Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Tāpat vairāki mazumtirgotāji savā sniegtajā viedoklī norādījuši to, ka tirgus ir plašāks par Latvijas teritoriju un nepastāv kādi ierobežojumi importam uz Latviju vai eksportam ārpus Latvijas. 17 Izvērtējot Ziņojumā sniegto pamatojumu un papildus iegūto informāciju par saldējuma eksporta un importa apjomiem, kā arī tirgus dalībnieku viedokļus, KP piekrīt Ziņojumā sniegtajai konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcijai. Vienlaicīgi, ievērojot to, ka saldējumam ir salīdzinoši ilgs derīguma termiņš un to, ka saldējums tiek importēts arī no Vācijas, Polijas u.c., un eksportēts uz Krieviju, Kazahstānu u.c. valstīm ārpus Baltijas valstu robežām2, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus var būt arī plašāks par Baltijas valstu teritoriju. 18 Ņemot vērā minēto, KP šajā lietā kā konkrēto tirgu definē saldējuma vairumtirdzniecības tirgu Baltijas valstīs. 3.2. TIRGUS DALĪBNIEKI 19 Ziņojuma iesniedzējs norādīja, ka nozīmīgākie tirgus dalībnieki Latvijā ir RPK, Premia grupa, AS "Druva Food", SIA "Rūjienas saldējums", Unilever grupa, Lietuvā - nozīmīgākie tirgus dalībnieki ir AB "Pieno zvaigzdes", UAB "Vikeda", AB "Žemaitijos pienas", un Igaunijā - AS "Balbiino", AS "UVIC", AS "Kalev". Publiski pieejama informācija liecina, ka Igaunijā starp nozīmīgākajiem tirgus dalībniekiem ir arī Premia grupa. 20 Konkrētajā tirgū Latvijā darbojas vairāki tirgus dalībnieki (ražotāji un izplatītāji), tie piedāvā kopā vairākus desmitus saldējuma zīmolus. Ziņojumā un publiski pieejamā informācija liecina, ka arī Lietuvā un Igaunijā patērētājiem ir plaša saldējuma zīmolu izvēle. 3.3. TIRGUS STRUKTŪRA 21 Saskaņā ar Ziņojumu konkrētā tirgus apjomi 2011.-2014.gadā ir šādi: 2011 2012 2013 20143 milj.EUR t milj.EUR t milj.EUR t milj.EUR t Latvijā (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Lietuvā (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Igaunijā (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Kopā (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) 22 Tirgus struktūras noteikšanai KP izmantoja Ziņojumā un mazumtirgotāju, kas iepērk saldējumu, sniegto informāciju. Saskaņā ar Ziņojumu (atsaucoties uz AC Nielsen pētījuma datiem) modernās tirdzniecības ietvaros (hipermarketi, lielie supermārketi, nelielie supermārketi, degvielas uzpildes stacijas) tiek realizēta lielākā daļa saldējuma (Latvijā - 60%, Lietuvā - 80%, Igaunijā 90%), tāpēc objektīvu rezultātu iegūšanai ir pietiekami dati no lielākajiem mazumtirgotājiem. 23 KP nebija pieejama informācija no Lietuvas un Igaunijas mazumtirgotājiem, tāpēc Lietuvas un Igaunijas, kā arī kopumā Baltijas saldējuma vairumtirdzniecības tirgus analīzē KP izmantoja Ziņojumā sniegtos datus un publiski pieejamo informāciju. 3.3.1. Tirgus struktūra Latvijā 24 Dažādi mazumtirgotāji Latvijā apkopo informāciju dažādos formātos, dažu mazumtirgotāju dati atsevišķos periodos nebija pieejami. Tāpēc ne visi saņemtie dati varēja tikt apkopoti un izmantoti4. Tomēr apjautāto tirgus dalībnieku skaits un no tiem iegūtie dati ir pietiekami, lai analīzes rezultātus uzskatītu par objektīviem un pamatotiem; KP analīzes rezultāti praktiski sakrīt ar Ziņojuma iesniedzēja un citu tirgus dalībnieku viedokli par Apvienošanās dalībnieku tirgus daļu Latvijā. 25 Izvērtējot iegūtos rezultātus, KP secina, ka RPK Latvijā ir izteikts tirgus līderis ar pastāvīgi pieaugošu tirgus daļu, kas 2014.gada 9 mēnešos pārsniedza (*) [40-50] %. Tirgus daļas pieaugums no 2011.gada bija (*). Premia grupa atrodas otrajā vietā ar tirgus daļu (*) [10-20] %. Tirgus daļas pieaugums no 2011.gadā nav tik stabils kā RPK, jo 2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu tā ir samazinājusies, tomēr kopumā no 2011.gadā tās pieaugums ir ap (*). Unilever grupa ir trešajā vietā ar tirgus daļu ap (*) [10-20] %. Unilever grupas tirgus daļa apskatītajā periodā svārstījusies (*) robežās, kopumā pieaugums no 2011.gadā ir (*). Pārējo septiņu pamanāmāko tirgus dalībnieku tirgus daļas ir nenozīmīgas - katra nepārsniedz (*) [1-10]. Ap 20-30% tirgus pieder vairākiem sīkiem ražotājiem/izplatītājiem, bet to kopēja tirgus daļa četru gadu laikā būtiski samazinājusies. 3.3.2. Tirgus struktūra Lietuvā 26 Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju saldējuma ražotāja UAB "Vikeda" tirgus daļa ir 20%5. Unilever/Ingman grupas tirgus daļa ir 20-25%. Importētā saldējuma īpatsvars ir ap 17%. Saskaņā ar Ziņojumu 2013.gadā RPK vairumtirdzniecības apjoms Lietuvā bija ap (*) EUR un tas saldējuma vairumtirdzniecības tirgū Lietuvā veido (*) [1-5] %. Premia grupas tirgus daļa Lietuvā ir 20%6. Lietuvas konkurences iestāde savā 15.12.2011. lēmumā Nr.1S-243 par Unilever grupas un Ingman grupas apvienošanos atzina, ka tirgū ir daudz sīko ražotāju/izplatītāju, tirgus ir koncentrēts, bet barjeru ienākšanai nav7. 3.3.3. Tirgus struktūra Igaunijā 27 Runājot par Igaunijas saldējuma vairumtirdzniecības tirgu, publiski pieejamā informācija liecina, ka Premia grupas tirgus daļa ir ap 40%8, AS "Balbiino" tirgus daļa (2011.gadā) ir 22-23%, nodrošinot otro vietu9. Savukārt, pamatojoties uz RPK sniegto informāciju par eksporta apjomu uz Igauniju (2013.gadā) ((*) EUR), RPK tirgus daļa Igaunijas tirgū ir (*) [<1] % . 3.3.4. Tirgus struktūra Baltijas valstīs kopā 28 Izvērtējot rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka katrā Baltijas valstī saldējuma vairumtirdzniecības tirgus struktūra ir līdzīga - oligopolistiskā ar 2-3 vadošiem uzņēmumiem un daudz sīkajiem dalībniekiem vai ar vienu izteikto līderi un vairākiem sīkiem dalībniekiem; tirgi ir koncentrēti, ir salīdzinoši liels importa īpatsvars. Tirgū pārstāvēti vairāki desmiti saldējuma zīmoli, tirgus līderiem pieder populārākie no tiem. Nozīmīgākie tirgus dalībnieki katrā valstī ir dažādi: Latvijā tas ir RPK, Lietuvā - UAB "Vikeda", Unilever, Premia grupa, Igaunijā - Premia grupa un AS "Balbiino". 29 Pamatojoties uz iesniedzēja sniegtajiem datiem, RPK tirgus daļa Baltijas valstīs (pēc apgrozījuma) 2012.-2014.gadā ir (*) [10-20] %, Premia grupas (*) [10-20] %.