1. Article

Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520), pamatojoties uz Augstskolu likuma 55.2 panta trešo daļu, ir izvērtējis sabiedrības ar ierobežotu atbildību ""HOTEL SCHOOL" Viesnīcu biznesa koledža" (izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs 3347802926, adrese - Smilšu iela 3, Rīga, LV-1050) (turpmāk - koledža) pieejamos resursus un koledžas studiju virziena "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" atbilstību valsts attīstības prioritātēm un konstatē: 1.1. koledža 2013. gada 6. decembrī iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu, lai licencētu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu "Viesnīcu vadība", kura atbilst koledžas jaunajam studiju virzienam "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija", kā arī dokumentu kopu "Pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programmas "Viesnīcu vadība" studiju satura un realizācijas apraksts" (turpmāk - koledžas iesniegums); 1.2. saskaņā ar Augstskolu likuma 55.2 panta trešo daļu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu jaunā augstskolas vai koledžas studiju virzienā, Ministru kabinets pieņem lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā; 1.3. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 230 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi" (turpmāk - licencēšanas noteikumi) 14. punktu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu, kura atbilst jaunam studiju virzienam augstskolā vai koledžā, pirms jautājuma izskatīšanas par studiju programmas licencēšanu Studiju programmu licencēšanas komisija apstiprina ekspertu, kurš izvērtē augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas sniedz atzinumu Izglītības un zinātnes ministrijai; 1.4. Studiju programmu licencēšanas komisija, pamatojoties uz licencēšanas noteikumu 6.2. apakšpunktu, 2013. gada 18. decembra sēdē apstiprināja atbilstošās nozares ekspertu (turpmāk - eksperts) studiju programmas izvērtēšanai un koledžai pieejamo resursu izvērtēšanai licencēšanas noteikumu 14. punktā paredzētajā gadījumā; 1.5. Izglītības un zinātnes ministrijā tika iesniegts eksperta atzinums par koledžai pieejamiem resursiem. Izvērtējot minētos resursus un papildus saņemto informāciju, eksperts norāda, ka koledžas akadēmiskie resursi atbilst studiju programmas īstenošanas prasībām, bet materiāltehnisko resursu nodrošinājums nav pietiekams kvalitatīvu studiju īstenošanai, tādēļ studiju programma nevar tikt vērtēta kā ilgtspējīga. Eksperta vizītes laikā bibliotēkas resursi bija nepilnīgi - krājumā bija tikai 140 grāmatas vienā eksemplārā, kas nozīmē, ka vienlaikus grāmatu var izmantot tikai viens students; 1.6. saskaņā ar licencēšanas noteikumu 14. punktu Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Augstākās izglītības padome un Latvijas Darba devēju konfederācija, pamatojoties uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, sniedza viedokli par koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības prioritātēm; 1.7. Ekonomikas ministrija 2014. gada 24. oktobra vēstulē Nr. 312-1-14170 atzīst, ka studiju programmas saturā iekļauti tūrisma nozares būtiskākie un aktuālākie jautājumi, un tas daļēji sasaucas ar Latvijas tūrisma politikas plānošanas dokumenta "Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" pamatvērtībām. Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija atbalsta studiju programmas ieviešanu, bet, ņemot vērā kopējo vadībzinību jomas speciālistu lielo piedāvājumu darba tirgū un studiju virzienam atbilstošo studiju programmu piedāvājumu divās koledžās un divās augstskolās, viesmīlības, ēdināšanas, tirdzniecības un citu pakalpojumu profesiju grupā var rasties speciālistu pārpalikums, tādēļ Ekonomikas ministrija neuzskata, ka būtu nepieciešama jaunas studiju programmas izveide; 1.8. Pārresoru koordinācijas centrs 2014. gada 27. janvāra vēstulē Nr. 1.2-5/6 pauž viedokli, ka studiju programmas saturs nav pretrunā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (turpmāk - stratēģija) un Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam (turpmāk - nacionālais attīstības plāns), jo nacionālajā attīstības plānā tūrisms ir viena no nozarēm, kas ļauj veidoties pievilcīgai uzņēmējdarbības videi, savukārt stratēģijā noteikts, ka turpmākajos gados jāveicina Latvijas tūrisma industrija. Pārresoru koordinācijas centrs uzskata, ka studiju programmā ir iekļautas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences, kā arī profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajam Informatīvajam ziņojumam par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm1 (turpmāk - darba tirgus prognozes) viesnīcu, restorānu un tūrisma jomā būs nepieciešams darbaspēks; 1.9. Augstākās izglītības padome 2014. gada 4. februāra vēstulē Nr. 1.12./10 norāda, ka 2014. gada 23. janvāra sēdē uzklausījusi koledžas pārstāvi J. Pasnaku. Augstākās izglītības padome ņem vērā to, ka studijas tiks organizētas studentiem no citām valstīm, līdz ar to studiju virziens atbilst nacionālajā attīstības plānā norādītajam virzienam "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"; 1.10. Latvijas Darba devēju konfederācija 2014. gada 11. februāra vēstulē Nr. 2-9/34 norāda, ka saskaņā ar darba tirgus prognozēm viesnīcu un ēdināšanas nozares izaugsme līdz 2020. gadam būs straujāka nekā vidēji valstī, lai gan šo nozaru izaugsmi lielā mērā var ietekmēt dažādi ārējie ekonomiskie faktori. Tiek prognozēts pakāpenisks pieaugums Viesmīlības, ēdināšanas, tirdzniecības un citu pakalpojumu jomas vadītāju profesiju grupā no 7,9 tūkstošiem 2012. gadā līdz 8,8 tūkstošiem 2015. gadā, 10 tūkstošiem 2020. gadā un 12,3 tūkstošiem 2030. gadā. Koledža kļūs par pirmo augstākās izglītības iestādi, kas sagatavos darba tirgū pieprasītus speciālistus darbam viesnīcās. Latvijas Darba devēju konfederācija norāda, ka koledžai ir laba sadarbība ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un tā piedalās profesionālās izglītības Tūrisma un viesmīlības nozares ekspertu padomē un mērķtiecīgi strādā pie profesionālās izglītības programmu izstrādes un pilnveidošanas. Latvijas Darba devēju konfederācijas vērtējumā koledžas pasniedzēji ir nozarē praktizējoši speciālisti, un koledža savā darbā ievieš ārzemēs izstrādātas programmas; 1.11. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam (turpmāk - pamatnostādnes) noteikta nepieciešamība īstenot augstākās izglītības pārstrukturizēšanas pasākumus, kas vērsti uz studējošo skaita proporcijas maiņu atbilstoši darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm un sniedz atbalstu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (t. i., koledžu) piedāvājuma palielināšanai. Stratēģija nosaka, ka "efektīva [..] augstākās izglītības sistēma ir izšķirošs Latvijas konkurētspējas un cilvēkkapitāla vērtības faktors". Pamatnostādnēs kā viena no Latvijas augstākās izglītības pamatproblēmām minēta sistēmas sadrumstalotība, par ko liecina studējošo skaitam un dinamikai neatbilstoši liels augstskolu un studiju programmu skaits. Augstākās izglītības resursu sadrumstalotība mazina augstskolu konkurētspēju starptautiskā līmenī un spēju sniegt kvalitatīvu izglītību. Atverot studiju virzienu koledžā, tiks uzsākta vēl vienas nelielas augstākās izglītības iestādes darbība Latvijā, kas īstenos tikai vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības studiju programmu, līdz ar to studiju kvalitātes nodrošināšanas izmaksas un administratīvie izdevumi uz vienu studējošo būs augstāki nekā vidēji. Koledžas iesniegums liecina, ka koledža neplāno investēt studiju īstenošanā būtiskus līdzekļus, bet akadēmiskā personāla atalgojumu un materiāltehniskās bāzes attīstību finansēs no studiju maksas ieņēmumiem. Pastāvot lejupejošam studējošo skaitam demogrāfisko apstākļu dēļ, Izglītības un zinātnes ministrija saskata risku koledžas sekmīgas darbības ilgtspējai, kā arī iespējām piesaistīt kvalificētus mācībspēkus. Nacionālajā attīstības plānā ir noteikts, ka augstākajai izglītībai jākļūst par plaši pieprasītu Latvijas eksporta pakalpojumu. Piedāvājot studijas angļu valodā un piesaistot ārvalstu studentus, koledžas darbība veicinātu augstākās izglītības internacionalizāciju, kas ir viens no stratēģijas, nacionālā attīstības plāna un pamatnostādņu mērķiem. Tomēr pamatnostādnēs vērsta uzmanība arī uz riskiem: "nepietiekami ieguldījumi augstākajā izglītībā un studējošo dzīves un sociālajā infrastruktūrā, vienlaikus nosakot mērķi palielināt ārvalstu studējošo skaitu, rada risku, ka Latvijas augstākās izglītības konkurētspējīgā priekšrocība būs zema pakalpojuma cena, un līdz ar to tiks piesaistīti studenti ar zemāku zināšanu līmeni, kas neveicinās Latvijas prestižu vienotajā augstākās izglītības telpā." Studiju virzienam "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija" atbilstošas studiju programmas pašlaik tiek īstenotas 10 augstākajās izglītības iestādēs. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kuras atbilst studiju virzienam, tiek piedāvātas trijās koledžās - Labklājības ministrijas Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, Alberta koledžā un Biznesa vadības koledžā, kā arī divās augstskolās - Biznesa augstskolā "Turība" un Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, īstenojot studiju programmas latviešu valodā. Ministru kabineta 2005. gada 22. februāra noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par koledžas darbības uzsākšanas kritērijiem" 2.6. apakšpunktā noteikts, ka koledžā ir jābūt bibliotēkai, kurā pieejama studiju programmu apguvei nepieciešamā literatūra un informatīvie izdevumi. Koledžas iesniegums liecina, ka studiju kursu apguvei nepieciešamās obligātās literatūras sarakstā ir iekļauti 63 literatūras avoti, bet tikai 9 no tiem ir pieejami koledžas bibliotēkā. Studiju rezultātus nav iespējams sasniegt, ja studējošajiem nav pieejama mācību literatūra. Koledžas bibliotēkas resursi ir uzskatāmi par pieticīgiem (eksperta apmeklējuma laikā 140 grāmatas), visas grāmatas ir tikai vienā eksemplārā, kas nozīmē, ka grāmatu vienlaikus varēs izmantot tikai viens students un tikai lasītavā. Koledžas iesniegumā norādīts, ka koledžas īpašumā ir 12 datori, kas ir trūcīgs tehniskais nodrošinājums mūsdienīgu studiju īstenošanai. Ņemot vērā minēto, Izglītības un zinātnes ministrija secina, ka plānotā studiju virziena atvēršana ir skatāma nacionālajā attīstības plānā, stratēģijā un pamatnostādnēs noteikto valsts attīstības prioritāšu kontekstā. Vēl vienas augstākās izglītības iestādes atvēršana ietekmēs visas augstākās izglītības institucionālās sistēmas attīstību, jo veicinās augstākās izglītības resursu sadrumstalotību, kas mazinās augstskolu konkurētspēju starptautiskā līmenī. No koledžas iesnieguma izriet, ka tās turpmāko attīstību ir paredzēts finansēt no studiju maksas ieņēmumiem. Tā kā studējošo skaits samazinās, pastāv risks, ka netiks iegūti pietiekami ieņēmumi, lai nodrošinātu koledžas darbības ilgtspēju, tajā skaitā lai piesaistītu kvalificētu akadēmisko personālu un attīstītu studiju infrastruktūru. Savukārt koledžas plānotā darbība ārvalstu studentu piesaistīšanā var radīt riskus Latvijas valsts augstākās izglītības prestižam vienotajā augstākās izglītības telpā, jo no koledžas iesnieguma neizriet, ka tā plānotu investēt dienesta viesnīcu iekārtošanā vai citu atbalsta pakalpojumu sniegšanā ārvalstu studējošajiem.