7. Article

Lieta ir ierosināta par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 92. pantam. Proti, par Kodeksa 279. panta pirmās daļas un 288. panta pirmās daļas redakciju, kas bija spēkā līdz 2015. gada 10. martam, tiktāl, ciktāl tā neparedzēja personai, kura nav saukta pie administratīvās atbildības un nav cietušais, bet kuras manta ir izņemta administratīvā pārkāpuma lietā, tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas lēmumu par mantas izņemšanu. Pieņemot grozījumus Kodeksā, tā 279. panta pirmā daļa tika izteikta jaunā redakcijā, bet 288. panta pirmā daļa papildināta. Tas nozīmē, ka apstrīdētās normas formāli atzīstamas par spēku zaudējušām. Tātad minētais apstāklis varētu būt par Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktā minēto tiesvedības izbeigšanas pamatu. Tomēr Satversmes tiesa atzinusi, ka gadījumos, kad ir grozīts normatīvā regulējuma saturs, bet apstrīdētās normas teksts no regulējuma nav izslēgts, Satversmes tiesai jānoskaidro veikto izmaiņu apjoms, lai secinātu, ka tiesību normas saturs pēc būtības ir mainījies (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01 10.1. punktu). Saskaņā ar Kodeksa 279. panta pirmo daļu un 288. panta pirmo daļu to spēkā esošajā redakcijā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu ir tiesīgi pārsūdzēt ne vien persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais, bet arī aizskartais mantas īpašnieks - daļā par savu mantu. Turklāt Saeima ir papildinājusi Kodeksa divdesmit pirmo nodaļu "Personas, kas piedalās administratīvo pārkāpumu lietu lietvedībā" ar 262.2 pantu šādā redakcijā: "Ja procesuālo darbību rezultātā ir nepamatoti ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šis īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav administratīvā pārkāpuma izdarītājs, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (aizskartais mantas īpašnieks) personiski vai ar pārstāvja starpniecību ir tiesības iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu." Tas nozīmē, ka persona, kuras manta izņemta, ir tiesīga pārsūdzēt ne vien administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtos lēmumus attiecībā uz tās mantu, bet arī amatpersonu rīcību attiecībā uz mantu. No minētā izriet, ka ar grozījumiem Kodeksā personai, kuras manta izņemta administratīvā pārkāpuma lietā, ir noteiktas tiesības uz piekļuvi tiesai. Tādējādi tiesību normu saturs ir mainījies pēc būtības.