116. Article

Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmajai daļai un regulas Nr. 639/2014 45. pantam ekoloģiski nozīmīga platība ir: 116.1. papuvē esoša zeme, kura kārtējā gadā no 15. janvāra līdz 15. jūlijam netiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanai vai dzīvnieku ganīšanai un kurā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi; 116.2. zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem, kuri aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols"; 116.3. zeme vismaz 0,01 hektāra platībā, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, ja attiecīgā platība nav iekļauta Valsts meža dienesta Meža valsts reģistrā kā mežs. Aramzemei blakus esošo vienlaidu platību, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā nav lielāka par 1,5 hektāriem; 116.4. 1 20 metru platas laukmales vai buferjoslas, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. Laukmales vai buferjoslas augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un to var noganīt vai appļaut. Laukmali uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā nav klāta ar augu segumu vai augu segumu veido pašiesējušies augi, vai tiek audzēts stiebrzāļu vai tauriņziežu, vai savvaļas puķu maisījums. Ja laukmali vai buferjoslu aizņem stiebrzāļu vai tauriņziežu augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs; 116.5. dīķi 0,01 1,5 hektāra platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju; 116.6. zeme, ko aizņem zem virsauga (labības vai proteīnaugu pasējā) tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sēti šādi zālaugi: 116.6.1. stiebrzāles daudzziedu viengadīgā airene, ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, rupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga; 116.6.2. tauriņzieži, tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete. Platībā ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus vismaz astoņas nedēļas pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas vai līdz kārtējā gada 15. oktobrim, ja astoņu nedēļu periods beidzas pirms šī datuma, vai līdz nākamā galvenā kultūrauga iesēšanai; 116.7. platība, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, lauka pupas, vīķi, zirņi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete vai soja. Slāpekli piesaistoši kultūraugi audzējami tīrsējā vai maisījumos, kas veidoti tikai no slāpekli piesaistošiem kultūraugiem vai to maisījuma ar graudaugiem vai stiebrzālēm, ja slāpekli piesaistošo kultūraugu īpatsvars pēc sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas ir lielāks par 50 procentiem. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru. Slāpekli piesaistošo kultūraugu platībā no kultūraugu iesēšanas brīža līdz ražas novākšanai aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē laukā, kas piekļaujas ūdens objektam, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru, gar attiecīgo ūdens objektu izveido vismaz divus metrus platu joslu, ko neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanā; 116.8. platība, ko aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi vasaras rapsis, viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vasaras vīķi, ziemas vīķi, rudzi, pupas, zirņi vai lopbarības redīsi, kuri iesēti ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim un kuru sējums saglabāts vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Platība uzskatāma par ekoloģiski nozīmīgu, ja šajā periodā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi un vienotajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Ja ir divu kultūraugu maisījums, vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi; 116.9. Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra informācijas sistēmā līdz kārtējā gada 1. martam iekļautie meliorācijas kadastra informācijas sistēmā reģistrētie valsts nozīmes ūdensnotekas posmi, novadgrāvji, kontūrgrāvji vai susinātājgrāvji. Šo ūdensnoteku un grāvju ekoloģiski nozīmīgo platību, kas attiecināma uz blakus esošo aramzemes platību, nosaka kā pusi no platības, kas aprēķināta, izmantojot šo noteikumu 10. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus. 142 (MK 30.01.2018. noteikumu Nr. 66 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 186; MK 16.04.2019. noteikumiem Nr. 168)