6. Article

Problēmu formulējums, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku un ex ante ietekmes novērtējums 6.1. Nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošana attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārvaldību Vienots un harmonisks normatīvais regulējums ir priekšnosacījums veiksmīgai un progresīvai intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai un aizsardzībai. Normatīvā bāze ir fundaments intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas progresam valstī, līdz ar to no tās kvalitātes ir arī atkarīga valsts ekonomiskā attīstība, jo tās pamatā ir tehnoloģiskā kapacitāte, kas ir cieši saistīta ar intelektuālā īpašuma attīstību. 6.1.1. Par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību atbild vairākas valsts pārvaldes iestādes. Autortiesības un blakustiesības Latvijas Republikā ir KM kompetencē, un to aizsardzību nosaka Autortiesību likums. KM izstrādā normatīvo aktu projektus autortiesību un blakustiesību jomā, organizē un veic mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījuma organizāciju uzraudzību u.c. PV ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma, īpaši izgudrojumu, preču zīmju, dizainparaugu un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju tiesiskās aizsardzības jomā. PV nodrošina rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrāciju un reģistru ziņu publikāciju savā oficiālajā izdevumā, kā arī veicina izpratni par šo tiesību aizsardzību. ZM kompetencē ir augu šķirnes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās norādes. EM kompetencē ir negodīgas konkurences jautājumi, inovācijas politikas izstrāde un īstenošana. IeM (Valsts policijas) un Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta) kompetencē ir darbs ar pārkāpumiem intelektuālā īpašuma jomā. ĀM kompetencē ir ārējās tirdzniecības politikas izstrāde un īstenošana, nodrošinot Latvijas Republikas interešu pārstāvību Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienības institūcijās, pārstāvot Latvijas intereses ar tirdzniecību un intelektuālo īpašumu saistītās jomās ES tirdzniecības līgumos ar trešajām valstīm. Ņemot vērā pastāvošo fragmentāro intelektuālā īpašuma aizsardzību un pārvaldību Latvijas Republikā nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī Ārvalstu investoru padome Latvijā tās sagatavotajās rekomendācijās valdībai no 2014.gada 3.jūnija Pozīcijas ziņojumā Nr.4 "Par intelektuālā īpašuma veicināšanu un aizsardzību" norādīja uz nepieciešamību veidot vienotu Intelektuālā īpašuma iestādi, kas būtu daudz efektīvāka veicinot un atbalstot uzņēmējdarbību un stiprinot inovāciju pārnesi praksē, tādā veidā novēršot šobrīd pastāvošo fragmentārismu. Lai veidotu skaidru, vienotu un progresīvu politiku intelektuālā īpašuma tiesību jomā, nepieciešams izvērtēt katras valsts institūcijas kompetenci intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā un veikt analīzi par fragmentāro intelektuālā īpašuma aizsardzību un pārvaldību Latvijas Republikā, atspoguļojot pastāvošās problēmas spēkā esošajā regulējumā un piedāvājot konstruktīvus un efektīvus risinājuma variantus esošās situācijas uzlabošanai. Problēma: Apgrūtināta iespēja veidot skaidru, vienotu un progresīvu politiku intelektuālā īpašuma tiesību jomā (rūpnieciskais īpašums, autortiesības, blakustiesības, augu šķirnes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās norādes, negodīgas konkurences jautājumi, inovācijas politikas izstrāde un īstenošana). 6.1.2. Nav konsekvences attiecībā uz nodarītā kaitējuma atlīdzības piedziņas kārtību intelektuālā īpašuma tiesiskajā regulējumā likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", Patentu likumā un Autortiesību likumā, kā arī Civilprocesā likumā, līdz ar to nepieciešams izvērtēt vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu prasību attiecībā uz kaitējuma atlīdzības piedziņu ieviešana ir pilnvērtīga un vai nepieciešams uzlabot esošo regulējumu. Likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 28.1 panta trešā daļa, Patentu likuma 64. panta trešā daļa un Autortiesību likuma 69.1 panta trešā daļa paredz, ka gadījumā, ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru nevar noteikt saskaņā ar šo pantu otrajām daļām, zaudējumu atlīdzības apmērs nosakāms atbilstoši tai summai, kuru attiecīgo intelektuālo īpašuma tiesību subjekts varētu saņemt par tiesību objekta izmantošanas atļaujas izsniegšanu. Tomēr iespējamās licences maksājums būtu jāparedz kā alternatīvu, nevis pakārtotu zaudējumu aprēķināšanas metodi. Ņemot vērā, ka kaitējuma atlīdzības jautājumi risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, iespējamie grozījumi speciālajos likumos jāskatās kopsakarā ar Civilprocesa likumu, izvērtējot arī nepieciešamību veikt grozījumu Civilprocesa likumā. Problēma: Tiesību normas, kas regulē intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jautājumus Civilprocesa likumā, Patentu likumā, Autortiesību likumā, likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", nepieciešams precizēt, lai nodrošinātu efektīvāku intelektuālā īpašuma aizsardzību. 6.1.3. Šobrīd Autortiesību likumā ir nepietiekami skaidri noteikta mijiedarbība starp Civillikuma un Autortiesību likuma normatīvo regulējumu attiecībā uz konkrētiem līguma veidiem, kuriem ir nozīme autortiesību jomā. Piemēram, nav pietiekami skaidrs, vai uz autora līgumu par pasūtītu darbu būtu attiecināmi Civillikuma noteikumi par uzņēmuma līgumiem. Tāpat nav skaidrs, vai un cik lielā mērā uz Autortiesību likumā regulēto licences līgumu ir attiecināmi Civillikuma noteikumi par (tiesību) pirkuma līgumiem un noteikumi par atbildības pienākumu par lietas trūkumiem. Atsevišķi autortiesību jomā nozīmīgi līgumu veidi ir nepietiekami regulēti, kas vairo neskaidrību un strīdus rašanās iespējamību autortiesību darbu civiltiesiskajā apgrozībā. Piemēram, ne Civillikumā, ne Autortiesību likumā nav ietverts pietiekami plašs autora līguma par pasūtītu darbu regulējums, kas, ņemot vērā pasūtāmā objekta specifiku (sasniedzamā rezultāta neiestāšanās paaugstinātais risks, kvalitātes kritēriju noteikšanas grūtības u.c.), atzīstams par normatīvā regulējuma trūkumu, kura rezultātā var tikt nepamatoti aizskartas autortiesību darbu civiltiesiskajā apgrozībā iesaistīto pušu tiesības un likumiskās intereses. Visbeidzot, pastāv nepieciešamība izvērtēt licenču un licenču līgumu regulējumu. Problēma: Līgumtiesiskais regulējums Autortiesību likumā ir nepilnīgs. 6.1.4. Autortiesību likumā ietvertais autortiesību ierobežojumu regulējums (likuma V. nodaļa) nav pietiekami precīzs un skaidrs tiesību piemērotājiem. Tāpat pastāv nepieciešamība izvērtēt tā tvēruma atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem un ES direktīvām (it īpaši ES 2001. gada 22. maija direktīvai 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā). Tādējādi samazinās sabiedrības atbalsts autortiesību sistēmai, un ilgtermiņā autortiesību tiesiskais regulējums var nonākt pretrunā arī ar autoru un to tiesību pārņēmēju interesēm. Problēma: Autortiesību likumā ietvertais autortiesību ierobežojumu regulējums nav pietiekami precīzs, un ir nepieciešams izvērtēt tā atbilstību attiecīgajam ES regulējumam. 6.1.5. Normatīvajos aktos nav skaidri noteikti mērķi un principi kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības uzraudzībai, līdz ar to radot risku, ka netiek nodrošināta minēto organizāciju darbības pietiekama efektivitāte un caurskatāmība. Nav regulējuma, kas dotu uzraudzības institūcijai tiesības pārbaudīt kolektīvo pārvaldījumu organizāciju darbību, pieaicinot ārēju auditoru gadījumos, kad jāizvērtē jautājumi par izsniegtās atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu anulēšanu. Vienīgā sankcija, kas paredzēta par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju veiktajiem pārkāpumiem, ir kolektīvā pārvaldījuma īstenošanai izsniegtās atļaujas anulēšana ( Autortiesību likuma 67. panta ceturtā daļa). Ņemot vērā, ka minētās sankcijas piemērošana par salīdzinoši nenozīmīgiem pārkāpumiem nebūtu samērīga, jāvērtē papildu sankciju ieviešanas nepieciešamība normatīvajos aktos šādu pārkāpumu novēršanai. Problēma: Normatīvajos aktos nepietiekami skaidri noteikti kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzības mērķi un principi, kā arī sankciju trūkums normatīvajos aktos attiecībā uz salīdzinoši nebūtiskiem minēto organizāciju pārkāpumiem. 6.1.6. Atbildētāja negodīgi iegūtās peļņas piedziņa ir vērsta uz to, lai liegtu pārkāpējam negodīgi gūto labumu, nevis kompensētu prasītāja mantas samazinājumu. Piemēram, licences atlīdzība nereti tiek saistīta ar to, ka tai nepiemīt preventīva iedarbība un tādejādi tiek veicināta intelektuālā īpašuma objektu izmantošana bez licences, jo no atbildētāja tiek piedzīta tā pati summa, ko tas būtu samaksājis tad, ja laikus būtu noslēdzis licences līgumu ar tiesību īpašnieku. Latvijā nav izvērtēta iespēja intelektuālā īpašuma pārkāpumu lietās (civillietās) izmantot tādu tiesiskās aizsardzības līdzekli kā atbildētāja negodīgi iegūtās peļņas piedziņu. Tā kā vispārējais princips zaudējumu atlīdzināšanai ir atrautās peļņas un licences maksas metode, bet atrautās peļņas piedziņa nav zaudējumu atlīdzināšanas veids, tad šāda jauna institūta ieviešana Latvijas tiesībās būtu konceptuāli izvērtējama, turklāt šāda institūta ieviešanu nevajadzētu attiecināt tikai uz atsevišķu lietu kategoriju. Problēma: Latvijā nav izvērtēta iespēja izmantot tādu civiltiesiskās aizsardzības līdzekli kā atbildētāja negodīgi iegūtās peļņas piedziņa. 6.1.7. Normatīvajos aktos nav skaidri noteikta kārtība, kādā notiek Kultūras ministrijas izsniegtās atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu anulēšana. Autortiesību likuma 67. panta ceturtajā daļā ir norādīti gadījumi, kuros Kultūras ministrijai ir pienākums anulēt tās izsniegto atļauju, taču likumā nav noteikts, kādas darbības attiecīgajai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai būtu jāveic saistībā ar tai izsniegtās atļaujas anulēšanu, tostarp attiecībā uz norēķiniem ar tiesību īpašniekiem un atskaišu sniegšanu. Nav arī veikts izvērtējums, vai normatīvajos aktos būtu jāparedz papildu noregulējuma pasākumi, kas nodrošinātu attiecīgā tiesību (izmantošanas) veida kolektīvā pārvaldījuma nepārtrauktību. Problēma: Normatīvajos aktos nav skaidri noteikta kārtība, kādā notiek Kultūras ministrijas izsniegtās atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu anulēšana. 6.1.8. Administratīvais slogs, kas tiek radīts personām, kurām saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumiem Nr.321 "Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" ir tiesības tikt reģistrētām profesionālo lietotāju reģistrā, saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā "Administratīvā sloga jautājumu pārskatīšana intelektuālā īpašuma nodrošināšanai" konstatēto (sk. pētījuma 100.-101.lpp.) ir nesamērīgi liels salīdzinājumā ar ieguvumu no reģistrēšanās minētajā reģistrā. Tāpat nav veikts izvērtējums attiecībā uz to, vai, ņemot vērā nesēja atlīdzības sistēmas būtību un administrēšanas apsvērumus, daļu no iekasētās nesēja atlīdzības vajadzētu novirzīt speciālam mērķfondam, kas tiktu izmantots kopējam autoru un blakustiesību subjektu labumam, piemēram, kā finansiāls atbalsts dažādu kultūras pasākumu un projektu organizēšanā. Problēma: Tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības administrēšanas nepietiekama efektivitāte saistībā ar profesionālajiem lietotājiem un iekasētās atlīdzības sadales principu izvērtējuma trūkums. 6.1.9. Gadījumā, kad starp mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, no vienas puses, un darbu vai blakustiesību objektu izmantotāju, no otras puses, pastāv ilgstošs strīds par minētās organizācijas noteiktajām atlīdzību likmēm (tarifiem) par darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu, šāds strīds var kavēt darbu vai blakustiesību izmantošanu, radot negatīvu finanšu ietekmi abām strīdā iesaistītajām pusēm. Problēma: Strīdu starp mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un darbu vai blakustiesību objektu izmantotājiem negatīvā ietekme uz darbu vai blakustiesību objektu izmantojumu. 6.1.10. Augu šķirņu aizsardzības likumā nav norādīta neatkarīga institūcija, kas pierādītu šķirnes identitāti. Likumā nav paredzētas tiesības Valsts augu aizsardzības dienestam ieiet privātīpašumā un veikt šķirnes identitātes pārbaudi. Šķirņu aizsardzība nozīmē, ka selekcionāram ir tiesības pretendēt uz atlīdzību par aizsargātās šķirnes tālāku izmantošanu. Latvijā, lielākā daļa no lauksaimniecībā izmantojamām platībām tiek apsētas ar aizsargāto šķirņu pašaudzēto sēklu, bet procentuāli tikai daži lauksaimnieki maksā atlīdzību selekcionāram. Problēma: Selekcionārs nevar pierādīt savas šķirnes identitāti gadījumos, ja lauksaimnieks izvairās maksāt Augu šķirņu aizsardzības likumā minēto atlīdzību par šķirnes izmantošanu. 6.1.11. Šobrīd nepastāv skaidrs komercnoslēpumu aizsardzības līmenis, kā arī konstatējama sadrumstalotība normatīvajā regulējumā attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Eiropas Komisija 2013. gada 4. decembrī ir nākusi klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai Nr.2013/0402 (COD) par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk - Direktīva), kas ir izstrādāts, lai uzlabotu nosacījumus novatoriskai uzņēmējdarbībai visā Eiropas Savienībā, tādējādi samazinot tiesiskās aizsardzības sadrumstalotību Eiropas Savienībā, ko veido atšķirības Eiropas Savienības dalībvalstu komercnoslēpumu aizsardzības jomā, kā arī, veicinot inovāciju, lai uzlabotu komercnoslēpuma tiesisko aizsardzību pret piesavināšanos visā iekšējā tirgū. Ņemot vērā minēto, kā arī vadoties no lietderības apsvērumiem, Latvija pārskatīs normatīvo regulējumu attiecībā uz komercnoslēpuma tiesisko aizsardzību, transponējot Direktīvu, tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu komercnoslēpumu aizsardzības jautājumā Eiropas Savienības līmenī. Problēma: Nepietiekams un sadrumstalots tiesiskais regulējums attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. 6.1.12. Tiesībaizsardzības iestādēm nav vienotas izpratnes par likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. pantā esošā atklātā juridiskā jēdziena "būtisks kaitējums" piemērošanu attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumiem. "Būtisks kaitējums" ir tāds atklātais juridiskais jēdziens, kurš interpretētājam ir jānoskaidro likuma un konkrētā gadījuma kontekstā. Tātad, lai noskaidrotu, kas ir "būtisks kaitējums", likuma piemērotājam ir jāanalizē konkrētas tiesību normas konteksts un konkrētais gadījums. Līdz šim nav izveidojusies vienota prakse, kas ļautu atzīt atklātā juridiskā jēdziena "būtisks kaitējums" vienveidīgu piemērošanu, līdz ar to ir apgrūtināta šī jēdziena kazuistiskā konkretizēšana. Šī neviennozīmīgā tiesu prakse ir būtisks indikators jēdziena "būtisks kaitējums" neatbilstošai izpratnei. Tiesību normas piemērotāja uzdevums ir normu interpretēt tā, ka šī norma attiecināma tikai uz tādām situācijām, kad, piemērojot tai paredzētās sekas, tās individuālā gadījumā vēl ir (pietiekami) taisnīgas. Lai veiktu pareizu tiesību normu interpretāciju, rezultāts ir jāatrod saskaņā ar atzītajām tiesību normu interpretācijas pamatmetodēm (gramatiskā, vēsturiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā metode).11 Taču, ja izmantojot visas šīs metodes, tiesību, piemērotājs nenonāk pie taisnīga un loģiska risinājuma, ir jāvērtē, vai tiesību norma nesatur tik būtiskus trūkumus, ka tās piemērošana ir neatbilstoša likumdevēja mērķim. Tāpēc būtu jāizvērtē likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. pantā ietvertā jēdziena "būtisks kaitējums" rediģēšana, jo pašreizējā redakcijā šis atklātais juridiskais jēdziens bieži ir kriminālprocesa izbeigšanas pamats, turklāt rodas šaubas, vai šāds lietas atrisinājums atbilst konkrētās tiesību normas mērķim. Krimināllikuma 148.panta pirmā daļa paredz sodu par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23.pants nosaka, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja: 1) noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums (piecu minimālo mēnešalgu apmērā), 2) bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības. Panta trešā daļa savukārt nosaka, ka noziedzīgo nodarījumu rezultātā ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējuma kritērijus var noteikt šā likuma pielikumos. Likuma pielikumā šie kritēriji nav noteikti. Taču tiesā gan prokuroram, gan aizskarto tiesību īpašniekam ir jāpierāda ne tikai tiesību aizskāruma rezultātā radušies zaudējumi, bet arī vēl citas aizskartās tiesības un intereses, tātad ne tikai mantiskās vērtības. Tas ir apgrūtinoši, jo komersantam, kura intelektuālā īpašuma tiesības ir aizskartas un kura darbības mērķis ir peļņas gūšana, aizskartās intereses visbiežāk arī būs ievērojams mantiskais zaudējums, kas būtiski aizskars viņa ar likumu aizsargātās intereses un tiesības. Arī gadījumos, kad ir iespējams pierādīt citas aizskartās intereses, piemēram, komersanta reputācijas graušanu, patērētāju tiesību apdraudējumu u.tml., ne vienmēr tas tiek atzīts par pietiekošu apdraudējumu un nereti noved pie apstrīdama sprieduma. Problēma: Likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta jēdziens "būtisks kaitējums" iespējamā atklātās tiesiskās situācijas neprecīzā satura piepildīšana attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām. 6.2. Nepilnības sabiedrības un uzņēmēju izglītības un informēšanas jomā 6.2.1. Lai nodrošinātu kvalitatīvu intelektuālā īpašuma tiesību normu piemērošanu un līdz ar to efektīvu un progresīvu intelektuālā īpašuma tiesību realizāciju, būtiska ir tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku izglītība intelektuālā īpašuma tiesību jomā, tai skaitā, periodiska kvalifikācijas paaugstināšana un apmācības kursu un semināru organizēšana. Speciālistu zināšanas par intelektuālo īpašumu nav pietiekamas, taču tās ir būtiskas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Tā kā tiesnešiem nav pietiekošas izpratnes un zināšanu par intelektuālā īpašuma tiesībām, veidojas neviendabīga tiesu prakse intelektuālā īpašuma tiesību jomā, atstājot sekas attiecībā uz tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principu. Tiesnešiem kopumā nav homogēnas izpratnes, kas pamatojas uz zināšanu nepietiekamību intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos. Arī tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem trūkst zināšanu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, tai skaitā par autoru personisko tiesību būtību un saturu, aizsardzības līdzekļu efektīvāku piemērošanu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā, piemēram, saistībā ar licences maksas noteikšanu vairākkārtējā apmērā, kā arī zaudējumu atlīdzību un licences maksas piemērošanu. Galvenās grupas, kurām jāpievērš uzmanība turpmākajos izglītošanas pasākumos, ir muitas darbinieki, tiesneši, policijas darbinieki un prokurori. Problēma: Tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem un tiesnešiem ir nepietiekamas zināšanas intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. 6.2.2. Intelektuālā īpašuma jomas speciālistiem, kā arī ar šo jomu saistītajai sabiedrības daļai (autoriem, uzņēmējiem, zvērinātiem advokātiem, profesionālajiem patentpilnvarotajiem) nav pietiekošas zināšanas par aktualitātēm Eiropas Savienības tiesas praksē, kā arī par nacionālo tiesību aktu intelektuālā īpašuma jomā saturu un piemērošanas kritērijiem. Problēma: Iesaistītās sabiedrības zināšanas intelektuālā īpašuma tiesību un to aizsardzības jomā ir nepietiekamas. 6.2.3. Sabiedrības neinformētība par intelektuālā īpašuma jomas jautājumiem rada problemātiskumu veiksmīgai intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī ir liek šķēršļus inovāciju radīšanai. Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaits negatīvi ietekmē kopējos ekonomiskos rādītājus, kas balstīti uz inovatīvu tehnoloģisko attīstību valstī. Sabiedrībai netiek pastāvīgi sniegta vispusīga informācija par aktuālākajām norisēm intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Pastāv atsevišķa mācību literatūra latviešu valodā intelektuālā īpašuma tiesību jomā, kā arī lakoniski raksti uzņēmējiem, taču nav sistemātiskas, mērķtiecīgas sabiedrības informēšanas programmas. Problēma: Sabiedrībai netiek pilnvērtīgi sniegta informācija par intelektuālā īpašuma jautājumiem. Nepieciešams paplašināt informācijas un komunikācijas kanālus. Trūkst drukātu informatīvo materiālu (gan vispārīga rakstura, gan konkrētai mērķauditorijai), sabiedrībai viegli pieejami informācijas resursi intelektuālā īpašuma tiesību jomā. 6.2.4. Konkrētas tiesību nozares nolēmumu apkopojums dod iespēju ieinteresētajām personām iegūt informāciju par tiesību pārkāpumiem un to sekām, līdz ar to arī paplašinot zināšanas nozares normatīvo aktu piemērošanā. Tiesu prakse ir nozīmīgs tiesību palīgavots, jo tiesas nolēmums var ietvert jaunas, vērtīgas un turpmākajam pielietojumam derīgas juridiskas atziņas. Lai gan elektroniski ir pieejams Augstākās tiesas prakses apkopojums par strīdiem preču zīmju lietās, tajā analizēti tiesu nolēmumi, kas pieņemti laika posmā no 2003. līdz 2006.gadam.12 Latvijā nav sabiedrībai pieejams visaptverošs intelektuālā īpašuma tiesību nozares tiesu nolēmumu apkopojums, kurā tiktu apskatīti plašākā laika periodā pieņemti nolēmumi. Šāds nolēmumu apkopojums sniegtu iespēju ieinteresētajai sabiedrībai iegūt informāciju par intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem, kuri bieži satur tādas atvērtās un vērtējamās juridiskās situācijas, kuru izpratnei ir nepieciešams zināt tiesu praksi. Nav arī nodrošināta publiska pieeja tiesas nolēmumiem, kuros skatīti strīdi par rūpniecisko īpašumu. Nav nodrošināts datu apkopojums ar statistikas informāciju par administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Šāda informācija ir noderīga situācijas analīzei intelektuālā īpašuma jomā attiecībā uz izdarītajiem pārkāpumiem, attiecīgi no pārkāpumu skaita ir iespējams izvērtēt normatīvā regulējuma trūkumus un plānot turpmāko politiku attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Statistiskie dati raksturo pētāmās parādības stāvokli, līmeni, tās attīstību konkrētajā laikā un vietā, kā arī kvalitatīvas pārmaiņas attīstības procesā. Statistika atklāj sabiedrības masveida parādību kopumu un procesu stāvokļus, pārmaiņas un savstarpējās sakarības kā arī atklāj, un izzina ar tām saistītās likumsakarības. Statistikas dati noder arī intelektuālā īpašuma īpašniekiem intelektuālā īpašuma tiesību stabilitātes valstī apzināšanai un attiecīgi secinājumu izdarīšanai par nepieciešamību reģistrēt intelektuālo īpašumu, lai nodrošinātu tā aizsardzību. Statistika sniedz informāciju par situāciju konkrētā valstī, no kuras var secināt, cik droša tiesiskā vide valstī ir attiecībā uz konkrētu tiesību izlietošanu. Tātad šādas informācijas nodrošināšana ir gan valsts, gan sabiedrības interesēs, tādējādi gan normatīvo aktu izstrādātāji, gan arī personas, kuras ir ieinteresētas intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos, spēj izzināt situāciju valstī un plānot savu turpmāko darbību. Problēma: Sabiedrībai nav nodrošināta pieeja tiesu nolēmumiem intelektuālā īpašuma tiesību lietās apkopojumam, kā arī nav pieejams statistikas datu apkopojums, kurā būtu apkopoti dati par administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā. 6.2.5. Lai nodrošinātu atbilstošu zināšanu līmeni par intelektuālā īpašuma jautājumiem bērnu un jauniešu vidū, ir nepieciešams pastāvīgi izglītot vispārizglītojošo skolu skolniekus, kā arī tiesību zinātņu, sociālo zinātņu (ekonomika), tehnisko specialitāšu un mākslas zinātņu studentus intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos (intelektuālā īpašuma tiesību jomas pamatprincipi, intelektuālā īpašuma loma valsts ekonomiskajā attīstībā, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi un to tiesiskās sekas). Augstskolas tiek uzskatītas par svarīgu posmu gan nākamo speciālistu sagatavošanai, gan arī inovāciju izstrādei, un ir nepieciešams veicināt izpratni par intelektuālo īpašumu šajā etapā. Lai īstenotu šo uzdevumu, Eiropas Patentu iestāde uzsāka projektu Intelektuālā īpašuma izglītības veicināšana augstskolās. Projekta mērķis ir veicināt intelektuālā īpašuma zināšanu izplatīšanu universitātēs. Projekta īstenošanas Ceļa karte paredz pasākumu un aktivitāšu kopumu katrai valstij šī mērķa īstenošanai. Šobrīd Latvijā ir izveidots intelektuālā īpašuma pasniedzēju tīkls notiek pasniedzēju apmācības un diskusijas par intelektuālā īpašuma apmācību ieviešanu Latvijas augstskolās, pasniedzēji tiek regulāri informēti par jomas aktualitātēm, ir izveidota darba grupa Ceļa kartē plānoto aktivitāšu koordinācijai. Tāpat ir nepieciešams stiprināt intelektuālā īpašuma stratēģiju Latvijas augstskolās. Īpaši svarīgi ir nodrošināt ar vispusīgu informāciju to studentu daļu, kurai savā profesionālajā darbībā ir tieša vai netieša saskarsme ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Problēma: Pirmsskolas izglītības vecuma bērni netiek iepazīstināti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vienkāršotā veidā, lai radītu apziņu, ka savus radītos darbus nākotnē varēs izmantot ekonomiskā labuma gūšanai. Obligātās izglītības vecuma bērni un jaunieši netiek pilnvērtīgi iepazīstināti ar intelektuālā īpašuma pamatprincipiem, ar šī īpašuma un tā potenciāla saistību ar valsts izaugsmi (izgudrojumi, radošā jaunrade), ar pārkāpumiem, to ietekmi. Studenti - tiesību zinātņu, sociālo zinātņu (ekonomika), tehnisko specialitāšu, mākslas zinātņu studenti netiek pilnvērtīgi izglītoti intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Skolu un augstskolu pedagogi nav pietiekami informēti intelektuālā īpašuma tiesību jomā. 6.2.6. Būtiska ir informētība par Patentu tehniskās bibliotēkas un tās sniegtajiem pakalpojumiem: 1) informācijas resursu par intelektuālo īpašumu izmantošana, konsultācijas rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jautājumos, patentu informācijas; 2) preču zīmju un dizainparaugu meklējumu; 3) apmācība elektronisko resursu izmantošanā; 4) konsultācijas patentu informācijas meklēšanā. Šobrīd ir vērojams informācijas trūkums par Patentu tehniskās bibliotēkas pieejamību, tādējādi pilnvērtīgi netiek sniegts atbalsts pieteicējam neskaidro jautājumu precizēšanā un/vai pieteikuma sagatavošanai, nepieciešamās informācijas meklēšanā saistībā ar tiesību aizsardzību rūpnieciskā īpašuma jomā. Problēma: Informācijas trūkums par Patentu tehniskās bibliotēkas pieejamību un tās sniegtajiem pakalpojumiem. Papildus norādāms, ka attīstības plānošanas dokumenta "Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" (turpmāk - Tiesu darbinieku pamatnostādnes) projekta, kas izsludināts Valsts sekretāru 2014. gada 15. maija sanāksmē (VSS-436), 4.nodaļa "Sasaiste ar citiem politikas plānošanas un stratēģiskajiem dokumentiem" noteic, ka atsevišķas apmācības un pētījumus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, kas netiek iekļauti Tiesu darbinieku pamatnostādnēs paredzēto aktivitāšu plānā paredz "Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam". 6.3. Nepilnības izgudrotājdarbības veicināšanas jomā 6.3.1. Šobrīd netiek nodrošināta droša un aizsargāta iespēja iesniegt patenta pieteikumu elektroniski. Elektroniski dokumentus Patentu valdei var iesniegt tikai pēc patenta pieteikuma publikācijas (izmantojot elektronisko pastu). Saskaņā ar Patentu likuma 48. panta pirmās daļas noteikumiem patenta pieteikuma materiāli pirms to publicēšanas ir slepeni, un tie nedrīkst būt pieejami trešajām personām. Tā kā elektronisko pastu nevar uzskatīt par drošu informācijas nodošanas avotu, dokumentus līdz patenta pieteikuma publicēšanai šādā veidā sūtīt nevar. Lai nodrošinātu iespēju iesniegt patentu pieteikumus elektroniski, izmantojot tiešsaistes sistēmu, nepieciešams izveidot jaunu patentu informācijas sistēmu. Tālab ir nepieciešams nodrošināt patentēšanas procesa virzību patentu informācijas sistēmā, kā arī, ievērojot to, ka pēc patenta piešķiršanas dati ir jānosūta arī Eiropas Patentu iestādei, jānodrošina patentu reģistra ziņu atspoguļošana informācijas sistēmā arī pēc patenta piešķiršanas. Informācijas sistēmas neesamība un attiecīgās informācijas nepieejamība rada papildus administratīvo slogu privātpersonām. Papildus minētajam, tīmekļa vietnē nav publiski pieejamas informācijas par patentu pieteikumiem, kas apgrūtina savlaicīgu informācijas saņemšanu attiecībā uz patenta pieteikumiem. Šādas informācijas neesamība ierobežo sabiedrības iespējas uzzināt Latvijas patenta pieteikumu un patentu aktuālo statusu, kā arī Latvijā apstiprināto Eiropas patentu statusu, tādējādi liedzot iespēju patenta pieteicējam veikt patstāvīgu reģistrēto patentu izpēti, lai pārliecinātos par sava izgudrojuma novitāti. Problēma: Publiski pieejamas informācijas par piešķirtajiem patentiem neesamība, un elektroniskās tiešsaistes sistēmas, kā droša elektroniskā līdzekļa patenta pieteikuma elektroniskai iesniegšanai, neesamība. 6.3.2. Būtiski ir uzlabot Latvijas piešķirto patentu kvalitāti, tādējādi veicinot Latvijas izgudrojumu konkurētspēju pasaulē, veicinot Latvijā radīto izgudrojumu komercializāciju. Šobrīd Latvijā pieteicējs par salīdzinoši zemām cenām13 var iegūt izgudrojuma aizsardzību - saņemt nacionālo patentu, bet šī izgudrojuma aizsardzība, ņemot vērā to, ka piešķirot patentu tiek veikta vien formālo prasību pārbaude, bet netiek veikts patentmeklējums un netiek veikta pilna ekspertīze, nesniedz informāciju par riskiem patenta spēkā esamībai - par potenciālajiem līdzīgajiem vai identiskajiem izgudrojumiem, kas varētu būt par pamatu patenta atzīšanai par spēkā neesošu. Tādējādi Latvijā veidojas situācija, ka reģistrācijas izmaksas ir mazas, bet vēlāk papildu izmaksas rodas trešajām personām un patenta īpašniekam, konstatējot, ka izgudrojums nav jauns vai neatbilst izgudrojuma līmeņa kritērijiem. Problēma: Zema Latvijas piešķirto patentu kvalitāte, jo saskaņā ar Patentu likumā paredzēto patentu piešķir, ja patenta pieteikums atbilst vien formālajām prasībām, neveicot patentmeklējumu un pilnu ekspertīzi, kā arī nav paredzēta iespēja piešķirt īstermiņa patentu (lietderīgo modeli). 6.3.3. Šobrīd, izskatot patentu pieteikumus, eksperti balstās uz subjektīvo viedokli, jo neeksistē vadlīnijas, kas ietvertu vienotu metodoloģiju un kritērijus iesniegtā patenta pieteikuma izskatīšanai, tādējādi patentu pieteikumu izskatīšanā šobrīd konstatējama nekonsekvence un individuālā pieeja, kas nenodrošina pieteicējam vispārēju ieskatu par iesniegtā pieteikuma izskatīšanas metodoloģiju, kā arī neļauj pieteicējam jau pirms pieteikuma iesniegšanas veikt pirmreizējo izvērtēšanu, lai novērtētu pozitīva lēmuma vai reģistrācijas atteikuma iespējamību. Problēma: Nekonsekvence un individuālā, uz subjektīvo viedokli balstīta eksperta pieeja pieteikumu izskatīšanā, kas pamatojas ar vienotu vērtēšanas kritēriju neesamību. Papildus attiecībā uz 6.3.sadaļu kopumā ir norādāms, ka valsts tautsaimniecības attīstības pamats ir moderni, inovatīvi uzņēmumi, kas iegulda inovācijā, pētniecībā un attīstībā, radot jaunus vai būtiski uzlabotus, augstas pievienotas vērtības produktus vai pakalpojumus, kā arī nodrošinot labi apmaksātas darba vietas. Savukārt intelektuālajam īpašumam, jo īpaši rūpnieciskajam īpašumam, piemēram, izgudrojumu patentiem, dizainparaugiem un preču zīmēm ir nozīmīga loma gan uzņēmuma nemateriālo vērtību un tā konkurētspējas priekšrocību radīšanā, gan uzņēmuma inovācijas potenciāla palielināšanā, gan, kopumā vērtējot - valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā. Lai uzlabotu Latvijas uzņēmumu inovācijas sniegumu, tostarp palielinātu vidēji augsto un augsto ražošanas un pakalpojumu nozaru īpatsvaru Latvijas tautsaimniecības struktūrā, jāveido sabalansēts un savstarpēji papildinošs atbalsta instrumentu kopums, kas vērsts gan uz zināšanu radīšanu, gan izplatīšanu un šo zināšanu izmantošanu, tostarp atbalstot uzņēmumu centienus nostiprināt rūpnieciskā īpašuma tiesības. Galvenie nacionālās inovācijas sistēmas elementi un rīcības virzieni, kā arī aktivitāšu līmeņa pasākumi inovācijas sekmēšanai ir ietverti Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.282 "Par Nacionālās industriālās politikas attīstības pamatnostādnēm"), kā arī Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar MK 2013.gada 28.decembra rīkojumu Nr.685 "Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam"). 6.4. Pētījumu trūkums intelektuālā īpašuma tiesību jomā Lai sekmīgi attīstītu intelektuālā īpašuma tiesību normatīvo regulējumu, nepieciešams iegūt informāciju par intelektuālā īpašuma tiesību normatīvajiem regulējumiem un to piemērošanas praksi citās valstīs, kā arī normatīvā regulējuma intelektuālā īpašuma jomā ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem un intelektuālā īpašuma sfēru. Būtiska ir informācija par intelektuālā īpašuma jautājumiem, no tiem subjektiem, kas ar intelektuālo īpašumu saskaras ikdienas praksē un citiem būtiskiem intelektuālā īpašuma aspektiem, kas ietekmē normatīvā regulējuma attīstību un tiesību izlietošanas un aizsardzības progresu. Problēma: Latvijā trūkst zinātnisku pētījumu un aptauju intelektuālā īpašuma tiesību jomā. 6.5. Trūkumi cīņai ar pirātismu internetā Ar katru gadu interneta vidē ir vērojams arvien straujāks tehniskais progress, kura ietvaros notiek tehnoloģiju pilnveidošana, kā rezultātā tiek sasniegti tādi pozitīvi efekti tautsaimniecībā kā interneta ātruma, lejupielādes ātruma un augšupielādes ātruma pieaugums. Straujās attīstības un IT komersantu konkurences rezultātā IT pakalpojumi kļūst pieejami arvien plašākam lietotāju lokam. Latvijā 2013.gadā internetu lieto14 71.2 % iedzīvotāju. Līdz ar plašo interneta lietotāju skaita pieaugumu rodas arī negatīvas sekas, jo aizvien biežāk inter ne ta vidē tiek pārkāptas autortiesības un blakustiesības. Tā kā internetam nav ģeogrāfisku robežu, tad tikai vienā valstī pieņemtie pasākumi prettiesiskās darbības ierobežošanai darbojas neefektīvi. FTP serveru un vienādranga tīklu (peer to peer network "P2P") izveidošanas sākumā tie tika pozicionēti kā ļoti ātrs un lēts atklātā pirmkoda (Open Source) programmu un to izejas kodu izplatīšanas veids. Pašreiz atsevišķas programmas un to atjauninājumus to īpašnieki piedāvā lejupielādēt ar BitTorrent programmas palīdzību. Arī reālā laika dati, tādi kā interneta telefonijas datu plūsma, izmantojot Skype programmu, tiek pārraidīti ar peer to peer tehnoloģijām. Ar FTP serveru un peer to peer tīklu palīdzību uzņēmumiem ir iespēja īsā laikā (ar lielu datu izplatīšanas ātrumu) apmainīties ar liela formāta failiem. Privātpersonas savukārt savā starpā var apmainīties, piemēram, ar ceļojuma laikā nofotografēto vai nofilmēto. Turklāt peer to peer tīklus izmanto arī jaunie mūziķi, kuri vēl nav ieguvuši popularitāti, tādā veidā popularizējot savu veikumu. Dažādas informācijas apmaiņa FTP serveros un peer to peer tīklos nav pretlikumīga līdz tam brīdim, kamēr tajos netiek veikta apmaiņa ar svešiem autortiesību un blakustiesību objektiem bez attiecīgo tiesību īpašnieku atļaujas. Taču, kā liecina prakse, FTP serveri un peer to peer tīkli tiek plaši izmantoti nelikumīgai autortiesību un blakustiesību objektu izplatīšanai. Šajos tīklos šobrīd ir vislielākais datu izplatīšanas ātrums un visjaunākie autortiesību un blakustiesību objekti (mūzika, datorprogrammas, spēles, filmas, seriāli, grāmatas utt.). Tādēļ ir jāvērtē iespējas ierobežot autortiesību un blakustiesību objektu nelikumīgu izplatīšanu minētajos veidos. Vienlaikus ir būtiski ievērot tehnoloģiju neitralitātes principu, neatzīstot kādu tehnoloģiju pašu par sevi par prettiesisku. Problēma: Šobrīd Latvijā ir nepieciešams izvērtēt esošo normatīvo regulējumu un meklēt jaunus risinājumus, kas palīdzētu ierobežot un pārtraukt autortiesību un blakustiesību objektu nelikumīgu izplatīšanu, izmantojot FTP serverus un failu apmaiņas tīklus. 7. Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns 7.1. Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: A. Sakārtots nacionālais normatīvais regulējums intelektuālā īpašuma tiesību jomā Rīcības virziens: Nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošana attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārvaldību Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums un tā avoti 1. pasākums. Izstrādāt konceptuālo ziņojumu "Par intelektuālā īpašuma aizsardzības un pārvaldības sistēmu Latvijas Republikā". 2016. TM KM, PV - 2. pasākums. Izvērtēt esošo normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz kaitējuma atlīdzības piedziņas kārtību intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas prasībās, izvērtējot vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu prasību attiecībā uz kaitējuma atlīdzības piedziņu ieviešana ir pilnvērtīga un vai nepieciešams uzlabot esošo regulējumu. 2016. TM KM - 3. pasākums. Izvērtēt Autortiesību likumā paredzēto regulējumu attiecībā uz: 1) vienošanās mehānisma ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām efektivitātes paaugstināšanu attiecībā uz šo organizāciju noteiktajiem tarifiem gadījumos, kad autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tiek administrētas tikai kolektīvi; 2) nepieciešamību sakārtot līgumtiesisko regulējumu Autortiesību likumā attiecībā uz licenču līgumiem, autora līgumu par pasūtītu darbu u.c.); 3) autoru mantisko tiesību ierobežojumu regulējuma tvērumu un precizitāti, ņemot vērā autortiesību subjektu un darbu izmantotāju intereses, digitālās vides kontekstu un ES regulējumu šajā jomā; 4) uzraudzības mērķu noteikšanu, uzsverot nepieciešamību nodrošināt efektīvu un caurskatāmu kolektīvo pārvaldījumu organizāciju darbību. Vērtējama iespēja paredzēt tiesības pieaicināt ārēju auditoru minēto organizāciju darbības pārbaudes veikšanai gadījumā, kad ir jāizvērtē jautājums par izsniegtās atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo administrēšanu anulēšanu, kā arī būtu jāapzina un jāizvērtē iespējas noteikt KM arī citas tiesības, kas varētu veicināt efektīvāku kolektīvo pārvaldījumu organizāciju darbības uzraudzību; 5) detalizētākās kārtības, kādā notiek Kultūras ministrijas izsniegtās atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu anulēšana, noteikšanu, tostarp izvērtējot, vai būtu jāparedz pagaidu noregulējuma pasākumi, kas nodrošinātu tiesību (izmantošanas) veida, attiecībā uz kuru tiek anulēta Kultūras ministrijas izsniegtā atļauja, kolektīvā pārvaldījuma nepārtrauktību; 6) iespēju noteikt kārtību, ka, pastāvot tiesvedībai starp mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un darbu vai blakustiesību objektu izmantotāju par minētās organizācijas noteiktajām atlīdzību likmēm (tarifiem) par darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu, tā ir atļauta uz likuma pamata, ja darbu vai blakustiesību objektu izmantotājs samaksā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai summu, kuru tas atzīst par pamatotu, un pārējo summu, kas veido starpību starp organizācijas pieprasīto atlīdzību un samaksāto summu - ieskaita līdz tiesvedības beigām depozītā uz organizācijas vārda. 2016. KM - - 4. pasākums. Izvērtēt esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz nesēja atlīdzības iekasēšanas kārtību un iekasētās atlīdzības sadales principiem, tostarp izvērtējot nepieciešamību noteiktu subjektu loku atzīt par profesionāliem lietotājiem Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr.321 "Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" izpratnē neatkarīgi no to reģistrēšanas profesionālo lietotāju reģistrā, profesionālo lietotāju atskaišu sniegšanas kārtības pilnveidošanas iespējas, kā arī, izvērtējot nepieciešamību veikt izmaiņas, iekasētās nesēja atlīdzības sadales kārtībā. 2016. KM - - 5. pasākums. Izvērtēt nepieciešamību Civilprocesa likumu papildināt ar regulējumu, kas paredzētu atbildētāja peļņas piedziņu kā atsevišķu alternatīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli zaudējumu atlīdzībai visās intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu lietās (civillietās). Šādu regulējumu paredz TRIPS līguma 45. panta 2.punkts un Piemērošanas direktīvas 13. panta 2.punkts. 2015. TM - - 6. pasākums. Veikt grozījumus Augu šķirņu aizsardzības likumā, nosakot funkciju Valsts augu aizsardzības dienestam veikt šķirnes identitātes pārbaudi, veicinot sadarbību starp selekcionāru un Valsts augu šķirņu aizsardzības dienesta atbildīgajām personām pārkāpumu konstatēšanā un nepieciešamo dokumentu iesniegšanā tiesai. 2016. ZM - - 7. pasākums. Izvērtēt likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. pantā ietverto ģenerālklauzulu "būtisks kaitējums" saistībā ar vienotas izpratnes pilnveidošanas iespējām, izstrādājot vadlīnijas šīs tiesību normas piemērošanai attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumiem. 2016. TM ĢP - 7.2. Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: B. Sabiedrības izpratnes par intelektuālā īpašuma tiesībām pilnveidošana, panākot šo tiesību ievērošanu Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: Sabiedrības un uzņēmēju izglītības pilnveidošana un informācijas sniegšana Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums un tā avoti 1. pasākums. Veikt tiesībsargājošo institūciju darbinieku apmācību intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā (saistībā ar Latvijas normatīvo aktu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā vienotu piemērošanu praksē un aktualitātēm intelektuālā īpašuma jautājumos, tai skaitā autoru personisko un mantisko tiesību būtību un saturu, aizsardzības līdzekļu efektīvāku piemērošanu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā, kā arī zaudējumu atlīdzību un licences maksas piemērošanu): 1) veikt muitas darbinieku apmācību intelektuālā īpašuma tiesību jomā; 2017. - 2020. VID KM, PV, IeM, TM 12 000 euro, valsts budžets 2) veikt tiesnešu apmācību par intelektuālā īpašuma tiesībām kā specifisku jomu ar lielu prakses (īpaši - ārvalstu) materiālu dažādību; 2017.-2020. TM KM, PV, IeM 9120 euro, valsts budžets 3) veikt policijas darbinieku apmācību intelektuālā īpašuma tiesību jomā; 2017.-2020. IeM KM, PV, TM 12 000 euro, valsts budžets 4) veikt prokuroru apmācību intelektuālā īpašuma tiesību jomā; 2017.-2020. TM KM, PV, IeM, TM 6060 euro, valsts budžets 5) veikt kopīgas tiesnešu, prokuroru un policijas darbinieku apmācības intelektuālā īpašuma tiesību jomā; 2017.-2020. TM, IeM KM, PV 23 280 euro, valsts budžets 2. pasākums. Pastāvīgi izglītot iesaistīto sabiedrību profesionālo zināšanu papildināšanai: 1) veikt zvērināto advokātu apmācību intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā; 2017.-2020. TM PV, KM, IeM 2 700 euro, valsts budžets 2) veikt profesionālo patentpilnvaroto apmācību intelektuālā īpašuma jomā; 2017.-2020. TM PV, KM, IeM 2 700 euro, valsts budžets 3) veikt autoru izglītošanu attiecīgajos intelektuālā īpašuma jautājumos; 2017.-2020. KM TM 2 700 euro, valsts budžets 4) organizēt informatīvus pasākumus Latvijas uzņēmējiem par intelektuālā īpašuma tiesību būtību (pamatjautājumi) un aizsardzību; 2016.-2020. TM PV, KM 2 700 euro, valsts budžets 3. pasākums. Pastāvīgi izglītot sabiedrības locekļus ar intelektuālo īpašumu saistītos jautājumos. Organizēt informatīvus pasākumus, nodot sabiedrībai informatīvus materiālus intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos, publicēt informāciju iestāžu oficiālajās mājaslapās u.c. 2017.-2020. TM PV, IzM, KM, ZM 2 700 euro, valsts budžets 4. pasākums. Pastāvīgi papildināt un popularizēt informācijas krājumu intelektuālā īpašuma tiesību jomā. 2015.-2020. TM PV - 5. pasākums. Nodrošināt statistiskās informācijas par administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā pieejamību tīmekļa vietnē. 2015-2020. TM, PV Tiesu administrācija, IeM - 6. pasākums. Sagatavot tiesas nolēmumu intelektuālā īpašuma tiesību (autortiesības/blakustiesības, preču zīmes, patenti, dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas) lietās apkopojumu un publicēt to interneta vietnē. 2016. TM, PV - - 7. pasākums. 7.1. Veicināt PV, KM un IzM sadarbību, lai rosinātu skolās iekļaut tēmas par intelektuālo īpašumu mācību priekšmetos un pirmsskolas izglītības iestādes iepazīstināt bērnus ar intelektuālā īpašuma tiesībām vienkāršotā veidā. 7.2. Stiprināt intelektuālā īpašuma pasniedzēju tīklu, veicinot informācijas apmaiņu un apmācības. 7.3. Organizēt studentiem seminārus par intelektuālo īpašumu 2017.-2020. IzM, KM, PV - - 8. pasākums. Veikt Patentu tehniskās bibliotēkas un tās sniegto pakalpojumu popularizēšanu, tai skaitā, sagatavot informatīvu materiālu par Patentu tehniskās bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem, ievietojot to pieteicējiem ērti pieejamā vietā PV mājaslapā. 2015.-2020. PV - - 7.3. Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis: