10. Article

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskā fakultāte - norāda, ka mantas konfiskācijas piemērošana ir Satversmes 105. pantā nostiprināto pamattiesību ierobežojums, tomēr tas noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis. Mantas konfiskācijas kā papildsoda mērķis esot gan sodīt vainīgo personu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, gan arī kalpot prevencijas mērķu sasniegšanai. Uz materiālām vērtībām orientētā sabiedrībā mantas konfiskācija atturot personas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un esot īpaši piemērota prevencijas mērķu sasniegšanai. Ja tiktu atcelts apstrīdētajās normās noteiktais mantas konfiskācijas sods, vienlaikus būtu nepieciešams paplašināšanas virzienā pārskatīt Kriminālprocesa likuma regulējumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Pēc Satversmes tiesas lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-31-01 likumdevējs esot dažādos veidos pilnveidojis mantas konfiskācijas tiesisko regulējumu. Kaut arī tas esot vērtējams kā pozitīvs solis uz mantas konfiskācijas tiesiskā regulējuma tuvināšanu Eiropas vispārējai izpratnei, tomēr ar likumprojektiem saistītajos dokumentos ietvertā informācija par mantas konfiskācijas institūta funkcijām esot nepilnīga. Tādējādi uzskatāms, ka nav veikta pienācīga mantas konfiskācijas institūta analīze, nav izpētīta mantas konfiskācijas ietekme uz īpašuma tiesībām un nav izvērtēta nepieciešamība mantas konfiskāciju saglabāt Krimināllikumā. Secinājumu daļa