17. Article

Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesa pārbauda, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi. Pieteikuma iesniedzēja pauž viedokli, ka ikvienam kriminālsodam būtu jāsasniedz visi Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā noteiktie soda mērķi, taču ar apstrīdētajās normās noteikto pamattiesību ierobežojumu neesot iespējams sasniegt gandrīz nevienu no šiem mērķiem. Satversmes tiesa jau iepriekš norādīja uz ciešo saistību starp pamattiesību ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem un soda mērķiem, kas definēti Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā. Tomēr jāņem vērā, ka šie jēdzieni nav sinonīmi. Samērīguma principa kontekstā tiek vērtēta pamattiesību ierobežojuma atbilstība leģitīmajiem mērķiem. Tā kā kriminālsodi veido vienotu sistēmu, pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis šajā gadījumā ir attiecināms uz visu kriminālsodu sistēmu, ne vien mantas konfiskāciju kā atsevišķu soda veidu. Lai regulētu personu uzvedību un atturētu tās no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, valstij ir jāparedz personas atbildība par prettiesisku rīcību. Soda piemērošana par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ir vērsta uz demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības un citu personu tiesību aizsardzību. Tādējādi arī mantas konfiskācija kā soda veids sasniedz pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Līdz ar to izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.