2. Article

Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdētās normas par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. panta otrajam un trešajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja apstrīd mantas konfiskācijas institūtu kā soda veidu, tādēļ pieteikumā ietvertā argumentācija attiecoties uz visām apstrīdētajām normām kā kopumu un neietverot speciālus argumentus, kas attiektos uz katru apstrīdēto normu atsevišķi. Pieteikuma iesniedzēja ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Kā papildsods viņai piemērota mantas konfiskācija, to attiecinot uz vienā no Pieteikuma iesniedzējas bankas kontiem noguldītajiem naudas līdzekļiem. Tādējādi apstrīdētās normas kā kopums esot piemērotas Pieteikuma iesniedzējai. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Satversmes 105. pants aizsargā personas tiesības uz īpašumu. Savukārt kriminālprocesā piemērotais papildsods - mantas konfiskācija - aizskarot Satversmes 105. pantā Pieteikuma iesniedzējai garantētās pamattiesības, jo ar to tiekot atņemtas īpašuma tiesības uz konfiscētajiem naudas līdzekļiem. Apstrīdēto normu pieņemšanas procedūras tiesiskums un tajās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis pieteikumā netiek apstrīdēts. Tomēr, pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, legāli iegūtas mantas konfiskācija neatbilstot samērīguma principam, ja konfiscētā manta nav saistīta ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas ir piemērotas leģitīmā mērķa sasniegšanai, esot jāvērtē, vai mantas konfiskācija kā soda veids sasniedz Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā paredzētos soda mērķus. Likumīgi iegūtas mantas konfiskācija kā kriminālsoda veids neesot piemērota Krimināllikumā paredzēto soda mērķu sasniegšanai. Apstrīdēto normu leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Ja likumdevēja mērķis ir noteikt sodu, kura sekas ir indivīda mantas samazinājums, tad varot noteikt naudas sodu, paredzot arī tā minimālo un maksimālo robežu. Mantas konfiskācijai kā sodam neesot noteikta maksimālā robeža, tādēļ tā neatbilstot arī skaidrības un paredzamības prasībām. Tātad kriminālsoda mērķi esot iespējams sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Labums, ko no likumīgi iegūtas mantas konfiskācijas gūst sabiedrība, neesot lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu. Konfiscētā manta nemainīgā sastāvā pārejot no personas īpašuma valsts īpašumā, t.i., valsts jeb sabiedrība īpašumā iegūstot tādu pašu naudas summu, kādu konfiskācijas gadījumā zaudē indivīds. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja iesniedza savu rakstveida viedokli. Tajā norādīts, ka likumdevējs pats aprobežojis savu rīcības brīvību, definējot kriminālsoda mērķus Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā. Mantas konfiskācijai kā soda veidam esot vienlaikus jāsasniedz visi minētie mērķi, citādi šāds soda veids esot uzskatāms par neatbilstošu Satversmei. Tāpat Pieteikuma iesniedzēja norāda, kādēļ nepiekrīt atsevišķiem pieaicināto personu norādītajiem apsvērumiem.