4. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas Tieslietu ministrija - norāda, ka Satversmes tiesa lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-31-01 jau apskatījusi atsevišķus ar mantas konfiskāciju saistītus jautājumus. Kaut arī lieta tika izbeigta, Satversmes tiesa minētajā lēmumā vērsusi uzmanību uz atsevišķiem mantas konfiskācijas soda piemērošanas un izpildes regulējuma trūkumiem. Tieslietu ministrija izstrādājusi vairākus likumprojektus, kuru mērķis bijis novērst Satversmes tiesas norādītos trūkumus, un šie likumprojekti pieņemti Saeimā. Ar 2012. gada 13. decembra grozījumiem Krimināllikumā būtiski sašaurināta iespēja piemērot mantas konfiskāciju kā sodu. Krimināllikuma 42. pantā šobrīd esot noteikts, ka mantas konfiskāciju var piemērot vienīgi kā papildsodu. Tiesām noteikts pienākums konkrēti norādīt, kura manta ir konfiscējama. Būtiski pārskatītas Krimināllikuma sevišķās daļas sankcijas attiecībā uz mantas konfiskāciju un mantas konfiskācija noteikta kā alternatīvi piemērojams, nevis obligāts papildsods. Savukārt likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" ar 2013. gada 15. maija grozījumiem iekļauts tās mantas saraksts, kas notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nav konfiscējama. Ar minētajiem grozījumiem esot novērstas Satversmes tiesas norādītās problēmas, tomēr, pēc Tieslietu ministrijas ieskata, tie nenovēršot pamatproblēmu, kas saistīta ar mantas konfiskācijas kā soda samērīgumu un atbilstību Satversmei un starptautiski atzītajām cilvēktiesībām. Mantas konfiskācijas leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt vienīgi tad, ja tiek konfiscēta noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūta manta, ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta vai arī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas rīki, nevis tajos gadījumos, kad tiek konfiscēta personas likumīgi iegūtā manta. Likumīgi iegūtas mantas konfiskācija neesot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo leģitīmo mērķi varot sasniegt vienīgi ar nelikumīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Sabiedrības drošība un tikumība esot aizsargājama, piemērojot citus soda veidus. Leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, jo Krimināllikumā definētie sodu mērķi varot tikt sasniegti, piemērojot naudas sodu. Turklāt naudas sods varot tikt aizstāts ar cietumsodu, un tādējādi esot nodrošināta soda neizbēgamība. Sabiedrības gūtais labums neesot lielāks par personai nodarīto kaitējumu, jo mantas konfiskācija notiekot Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā, kas savukārt prasot ievērojamus ieguldījumus no valsts. Personai būtu konfiscējama vienīgi tāda manta, kas iegūta noziedzīgā ceļā vai izmantota noziedzīga nodarījuma veikšanai. Turklāt šāda konfiskācija būtu piemērojama nevis kā sods, bet gan kā noziedzīgi iegūto līdzekļu izņemšana, jo persona neesot tiesīga izmantot noziedzīgi iegūtos labumus. Gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) praksē, gan Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos uzmanība tiekot veltīta tieši noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai. Kriminālprocesa likums ietverot pietiekami plašu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas regulējumu, tomēr tā piemērošanu kavējot pārlieku plašā mantas konfiskācijas kā soda piemērošana. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija uzskata apstrīdētās normas un mantas konfiskāciju kā soda veidu par neatbilstošu Satversmes 105. pantam. Atbilstoši Satversmes 105. pantam mantas konfiskācija būtu piemērojama vienīgi attiecībā uz noziedzīgi iegūtu mantu, ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu vai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas rīkiem.