6. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas Augstākā tiesa - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam. Apstrīdētajās normās paredzētais ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, un tam esot leģitīms mērķis. Latvijā esot bijušas problēmas ar mantas konfiskācijas soda izpildi, tomēr tās nedrīkstot risināt, izslēdzot mantas konfiskāciju no kriminālsodu sistēmas. Iespējamās kāda soda veida izpildes problēmas pašas par sevi nenozīmējot, ka šāds soda veids neatbilst leģitīmajam mērķim, un esot iespējas pilnveidot attiecīgā soda veida piemērošanas kārtību. Mantas konfiskācija esot tāds soda veids, kura mērķis neesot saistīts ar noziedzīgā ceļā iegūtas mantas atsavināšanu. Šādus jautājumus risinot nevis apstrīdētās normas, bet gan Kriminālprocesa likuma normas. Mantas konfiskācija kā soda veids esot salīdzināma ar naudas sodu, un tās mērķis esot nevis atsavināt noziedzīgā ceļā iegūto, bet gan sodīt personu ar mantisko piedziņu. Likumdevējs esot novērsis tās mantas konfiskācijas tiesiskā regulējuma problēmas, uz kurām iepriekš norādījusi Satversmes tiesa. No apelācijas instances tiesas sprieduma izrietot, ka Pieteikuma iesniedzējai apstrīdētās normas piemērotas likumdevēja pilnveidotajā redakcijā. Tiesa esot noraidījusi prokurora viedokli, ka konfiscējama visa Pieteikuma iesniedzējai piederošā manta, un attiecinājusi mantas konfiskāciju tikai uz vienu no Pieteikuma iesniedzējas bankas kontiem. Tādējādi tiesa esot izvērtējusi piemērotā soda samērību ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un citiem apstākļiem. Šobrīd spēkā esošais mantas konfiskācijas kā papildsoda tiesiskais regulējums atbilstot Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam.