7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra - norāda, ka mantas konfiskācija aizskar Satversmes 105. pantā garantētās pamattiesības. Tomēr šīs tiesības neesot absolūtas, jo īpašuma tiesības varot ierobežot saskaņā ar likumu. Šī prasība esot ievērota, jo īpašuma tiesību ierobežojums noteikts Krimināllikumā, mantas konfiskāciju paredzot kā papildsodu par izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Mantas konfiskācija, tāpat kā naudas sods, esot mantiska rakstura kriminālsods, kas atstāj iespaidu arī uz vainīgās personas ģimenes locekļu vai citu tuvinieku labklājību. Tiesai, piemērojot Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētās sankcijas, esot dota iespēja vērtēt, vai mantas konfiskācijas piemērošana ir nepieciešama soda mērķu sasniegšanai. Tiesa varot ņemt vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Turklāt tiesai, piemērojot mantas konfiskāciju, esot konkrēti jānorāda, kāda manta konfiscējama. Pēc Ģenerālprokuratūras ieskata, Saeima esot novērsusi mantas konfiskācijas tiesiskā regulējuma problēmas, uz kurām iepriekš norādījusi Satversmes tiesa. Tādējādi mantas konfiskācija esot pamatota un nepieciešama kriminālsoda mērķu sasniegšanai.