8. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka mantas konfiskācija kā kriminālsods esot atzīstama par īpašuma tiesību ierobežojumu Satversmes 105. panta izpratnē, kas demokrātiskā un tiesiskā valstī esot pieļaujams, jo īpašuma tiesības neesot absolūtas. ECT esot secinājusi, ka sodu prakse dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga. Pasaulē pastāvot ievērojamas pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras apstākļu atšķirības, kas ietekmējušas katras valsts kriminālās justīcijas sistēmas izveidi. Katrai valstij pašai esot jāizlemj, kā vislabāk risināmas tās teritorijā radušās problēmas, nodrošinot to, ka attiecīgie risinājumi iekļaujas demokrātiskās valstīs pieņemamos ietvaros. Mantas konfiskācijas kā kriminālsoda mērķi neatšķiroties no jebkura cita kriminālsoda mērķiem un esot norādīti Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā. Šie mērķi ietverot personas sodīšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī personu atturēšanu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Mantas konfiskācija esot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, īpaši tajos gadījumos, kad persona vēlējusies prettiesiski iegūt materiālus labumus. Apzināšanās, ka sods par materiālu labumu iegūšanu prettiesiskā veidā ir personas mantas konfiskācija, varētu atturēt personas no šāda rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Mantas konfiskācijas kā kriminālsoda veida noteikšana esot valsts politiska izšķiršanās. Tādējādi neesot pamata vērtēt, vai citi soda veidi būtu labāk piemēroti personas sodīšanai. Tāpat šajā lietā neesot pamata vērtēt konfiscējamās mantas iegūšanas likumību. Satversmes 105. pants aizsargājot vienīgi likumīgi iegūtu īpašumu un nedodot tiesības uz noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu mantu. Apstrīdētajās normās paredzētā mantas konfiskācija neesot sods, kuru piemēro, lai atsavinātu noziedzīgi iegūtu mantu, bet gan tiekot piemērota līdzīgi naudas sodam, lai sodītu personu ar mantisko piedziņu. No cilvēktiesību viedokļa esot vērtējams tas, vai valstī izveidotā sistēma ietver mehānismu, kas nodrošina samērīgu mantas konfiskācijas kā soda piemērošanu. Latvijā mantas konfiskāciju piemērojot tiesu sistēma, kas arī atbildot par šā soda veida samērīgu piemērošanu un citu tiesību principu ievērošanu. Turklāt likumdevējs noteicis mantu, kas nevar tikt konfiscēta, kā arī piešķīris rīcības brīvību tiesām, ļaujot tām katrā individuālā gadījumā izvērtēt, vai mantas konfiskācijas piemērošana būtu samērīga ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Mantas konfiskācija kā soda veids nevarot tikt atzīta par galēji nesamērīgu vai acīmredzami necilvēcīgu. Līdz ar to apstrīdētās normas, pēc Tiesībsarga ieskata, atzīstamas par atbilstošām Satversmes 105. pantam.