9. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedra - uzskata, ka mantas konfiskācijas institūts ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā un ir vērtējams kā Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums. Īpašuma tiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis. Ņemot vērā Satversmes tiesas norādītās mantas konfiskācijas tiesiskā regulējuma nepilnības, Saeima esot izdarījusi uz mantas konfiskācijas institūta reglamentācijas pilnveidi vērstus grozījumus apstrīdētajās normās. Mantas konfiskācija esot izslēgta no pamatsoda veidiem, un ievērojami samazināts to noziedzīgo nodarījumu skaits, par kuriem var tikt piemērota mantas konfiskācija. Turklāt tiesām esot dota rīcības brīvība mantas konfiskāciju arī nepiemērot. Šāds regulējums nodrošinot soda samērīgumu un individualizāciju un ļaujot tiesai katrā konkrētā gadījumā, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību, lemt par to, vai un kādā apmērā mantas konfiskācija piemērojama. No Satversmes 64. panta izrietot likumdevēja tiesības veidot sodu sistēmu un noteikt sodus par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem. Likumdevēja izšķiršanās par to, kāda soda vai papildsoda piemērošana par konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu būtu samērīga vai nepieciešama, esot sodu politikas jautājums. Tādējādi likumdevējam esot plaša rīcības brīvība, nosakot par katra noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piemērojamo sodu. Alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis varētu būt noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas regulējuma pilnveidošana. Tomēr tas nenozīmējot, ka likumdevējs būtu pārkāpis tam piešķirtās rīcības brīvības robežas. Latvijai saistoši starptautiskie tiesību akti, kas regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, nosakot valsts pienākumu veikt pasākumus, kas nepieciešami šajos aktos nosprausto mērķu sasniegšanai. Taču nevienā no šiem starptautisko tiesību aktiem neesot atrodams aizliegums noteikt mantas konfiskāciju kā soda veidu. Tādējādi mantas konfiskācijas noteikšana papildsoda veidā neesot pretrunā ar starptautisko tiesību aktu priekšrakstiem. Neesot saskatāms pamats tam, lai apstrīdētās normas varētu atzīt par neatbilstošām Satversmes 105. pantam. Aktuālā apstrīdēto normu redakcija ļaujot tiesai katrā konkrētā gadījumā izvērtēt mantas konfiskācijas samērīgumu ar nodarījuma raksturu, soda mērķiem un sabiedrības interesēm.