23. Article

Lietā ir izteikts lūgums atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža (sk. lietas materiālu 90. lpp.). Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma (akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Izskatāmajā gadījumā apstrīdētā norma Pieteikumu iesniedzējām ir piemērota ar apelācijas instances tiesu nolēmumiem, kas stājušies spēkā. Apelācijas instances tiesas spriedums attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību "RMB One" tika pieņemts 2013. gada 3. jūlijā, bet attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību "DNB līzings" - 2013. gada 5. jūnijā. Tātad minētie datumi uzskatāmi par Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību aizskāruma rašanās brīžiem. Civilprocesa likuma 635. pants neparedz personai tiesības iesniegt jaunu pieteikumu (lūgumu) par sprieduma izpildīšanas pagriezienu gadījumā, kad šis jautājums jau ir izlemts un tiesvedība civillietā izbeigta. Darbinieka interešu aizsardzību un tūlītēju negatīvo mantisko seku nepieļaušanu konkrētajā situācijā nodrošina Civilprocesa likuma 206., 438. un 554. pantā noteiktās tiesības lūgt tiesas sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu. Tātad, lai novērstu apstrīdētās normas radītās nelabvēlīgās sekas, tā attiecībā uz Pieteikumu iesniedzējām ir atzīstama par spēkā neesošu no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: