5. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam un trešajam teikumam. Lai izvērtētu apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, esot jāanalizē tās jēga un mērķis kopsakarā ar Civilprocesa likuma 205. pantā noteikto tiesisko regulējumu par nekavējoties izpildāmiem spriedumiem, ciktāl tas saistāms ar sprieduma izpildīšanas pagrieziena pieļaujamību lietās par darba samaksas piedziņu. Tāpat esot jāizvērtē no darba tiesībām izrietošie pamatprincipi un tiesību normās noteiktie pušu tiesību aizsardzības instrumenti. Lai nodrošinātu pēc iespējas pilnvērtīgāku darbinieka tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību pret iespējamu darba devēja patvaļu un prettiesisku rīcību, kā arī nodrošinātu darbinieka sociālo aizsardzību, Civilprocesa likumā esot iestrādātas vairākas tiesību normas - 43. panta pirmās daļas 1. punkts, 149. panta astotā daļa, 205. panta pirmā daļa un apstrīdētā norma, kurā ietvertais darbinieka tiesisko interešu aizsardzības princips ir līdzīgs, piemēram, Darba likuma 78. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam. Tieslietu ministrija sniedz ar Saeimas argumentiem saskanīgu viedokli jautājumos par diskusijām pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, sprieduma tūlītējas izpildīšanas raksturu, pušu procesuālo tiesību izmantošanas nozīmi, tiesas rīcības brīvību un pienākumu vērtēt lietas apstākļus, sniedzot motivētus apsvērumus par tiem. Tas lietās ar Pieteikumu iesniedzēju piedalīšanos neesot izdarīts pienācīgi. Tāpat arī Tieslietu ministrija norāda uz Senāta judikatūras maiņu darba samaksas jēdziena izpratnē un nepieciešamību apstrīdēto normu iztulkot pareizi. Satversmes 92. panta trešajā teikumā garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu esot vērtējamas tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā un tvērumā.