7. Article

Pieaicinātā persona - arodbiedrība "LATVIJAS BRĪVO ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBA" - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam un trešajam teikumam. Civilprocesa likumā ietvertais regulējums paredzot piemērotu kārtību, kas izslēdzot iespēju, ka patvaļīgi tiek noteikta sprieduma izpildīšana nekavējoties. Proti, šādam tiesību institūtam esot izņēmuma raksturs, un atbilstoši tiesu praksei darba samaksa varot tikt piedzīta nekavējoties tikai īpašos apstākļos un noteiktā apmērā, piemēram, lai apmierinātu darbinieka neatliekamākās vajadzības (turpmāk - lai nodrošinātu darbiniekam nepieciešamos iztikas līdzekļus). Darbinieka tiesības civilprocesā esot īpaši aizsargājamas. Darbinieka pienākums esot, ceļot prasību tiesā, rīkoties labā ticībā. Ja tiesa, izvērtējot prasības pieteikumu un lietas materiālus, secina, ka ir pamats noteikt sprieduma izpildīšanu nekavējoties, tad darbiniekam esot tiesības paļauties uz to, ka piedzītā naudas summa ir iegūta tiesiski un viņš drīkst to izlietot. Ja tiesas spriedums ir nepareizs un tomēr izpildīts nekavējoties, tad darbinieka rīcībā naudas līdzekļi esot nonākuši tiesas kļūdas, nevis viņa darbību rezultātā un līdz ar to prasījums pret darbinieku esot izslēgts negatīvu seku radīšanas aizlieguma dēļ. Lai nodrošinātu līdzsvaru starp darba devēja tiesībām atgūt nepamatoti piedzīto darba samaksu un darbinieka aizsardzības nepieciešamību, Civilprocesa likumā esot sabalansēti paredzēti gadījumi, kad lietās par darba samaksas piedziņu var veikt sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Apstrīdēto normu varot pilnveidot, paplašinot to apstākļu uzskaitījumu, kuros būtu pieļaujams sprieduma izpildīšanas pagrieziens, un tādējādi samazinot tiesas kļūdas ietekmi uz darba devēju, tomēr sprieduma izpildīšanas pagrieziena ierobežojums izskatāmajā jautājumā esot saglabājams. Izskatāmajā lietā esot izvērtējams apstrīdētajā normā ietverto vārdu "darba samaksa" saturs un tas, vai šo vārdu iztulkošana vispārējās jurisdikcijas tiesās nav bijusi pārāk plaša, proti, vai tie sevī ietver arī atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku. Šā jēdziena nozīme gan Darba likuma normu ietvaros, gan arī citos normatīvajos aktos atšķiroties.