9. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Mg. iur. Martins Osis - norāda, ka Civilprocesa likuma 205. pantā regulētā spriedumu izpildīšana nekavējoties esot iespējama izsmeļoši uzskaitītu lietu kategorijās pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma, ja tiesa šādu lūgumu apmierinājusi. Minētais institūts Latvijas civilprocesuālajā regulējumā neesot jauns, un tā analīzei varot tikt izmantoti Latvijas starpkaru posma tiesu prakses materiāli un tiesību zinātnes atziņas. Vispār civilprocesuālais regulējums paredzot tikai spēkā stājušos tiesas spriedumu izpildīšanu, bet regulējums par sprieduma izpildīšanu nekavējoties esot izņēmums. Civilprocesa likuma 205. pantā esot ietvertas trīs tādu gadījumu grupas, kuros pieļaujama spriedumu izpildīšana nekavējoties, un katrai no šīm grupām esot specifiskas iezīmes. Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 2. punkta noteikumi esot vērsti uz mazāk aizsargātas personas nodrošināšanu ar nepieciešamiem iztikas līdzekļiem jau tiesvedības laikā, taču nenosakot nekādu mehānismu, kas paredzētu atbildētāja nodrošināšanu pret iespējamiem zaudējumiem vai samazinātu risku, ka atbildētājs var neatgūt samaksāto (izpildīto) gadījumā, ja spēkā stājas atbildētājam labvēlīgs spriedums vai tiek pieņemts nolēmums, kas paredz atbildētājam labvēlīgu tiesvedības iznākumu. Noteikšana, ka spriedums izpildāms nekavējoties, esot pamatojama ar darbiniekam nepieciešamo iztikas līdzekļu nodrošināšanu un nozīmējot, ka viņam attiecīgajā situācijā šādu līdzekļu nav. Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 2. punkta noteikumu saturs esot atkāpe no procesuālās līdztiesības principa. Apstrīdētā norma esot izņēmums no vispārīgajiem noteikumiem par sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Ar šādu regulējumu atbildētāja tiesības uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu esot padarītas atkarīgas no varbūtības, proti, prasītāja negodprātīgas (nelikumīgas) rīcības. Tā kā tiesības uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu esot patstāvīgas atbildētāja tiesības, kas nedrīkstot būt atkarīgas no varbūtības vai prasītāja gribas, apstrīdētā norma esot pretrunā ar civilprocesa mērķi un atbildētāja tiesības uz taisnīgu tiesu padarot iluzoras. Secinājumu daļa