1. Article

Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520), pamatojoties uz Augstskolu likuma 55.2 panta trešo daļu, ir izvērtējis sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sociālo tehnoloģiju augstskola" (izglītības iestādes reģistrācijas numurs 3343800154, adrese - Bezdelīgu iela 12, Rīga, LV-1048) (turpmāk - Sociālo tehnoloģiju augstskola) pieejamos resursus un studiju virziena "Sociālā labklājība" atbilstību valsts attīstības prioritātēm un konstatē: 1.1. Sociālo tehnoloģiju augstskola 2014. gada 4. septembrī iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu, lai licencētu profesionālo bakalaura studiju programmu "Sociālais darbs" un profesionālo maģistra studiju programmu "Sociālais darbs", kuras atbilst jaunajam Sociālo tehnoloģiju augstskolas studiju virzienam "Sociālā labklājība"; 1.2. saskaņā ar Augstskolu likuma 55.2 panta trešo daļu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu jaunā augstskolas vai koledžas studiju virzienā, Ministru kabinets pieņem lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā; 1.3. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 230 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi" (turpmāk - licencēšanas noteikumi) 14. punktu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu, kura atbilst jaunam studiju virzienam augstskolā vai koledžā, pirms jautājuma izskatīšanas par studiju programmas licencēšanu Studiju programmu licencēšanas komisija apstiprina ekspertu, kurš izvērtē augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas sniedz atzinumu Izglītības un zinātnes ministrijai; 1.4. Studiju programmu licencēšanas komisija, pamatojoties uz licencēšanas noteikumu 6.2. apakšpunktu, 2014. gada 24. septembra sēdē apstiprināja atbilstošās nozares ekspertus licencēšanai iesniegto studiju programmu un Sociālo tehnoloģiju augstskolai pieejamo resursu izvērtēšanai licencēšanas noteikumu 14. punktā paredzētajā gadījumā; 1.5. eksperts, izvērtējot Sociālo tehnoloģiju augstskolas licencēšanas iesniegumu profesionālās bakalaura studiju programmas "Sociālais darbs" licencēšanai, norāda, ka ne visi studiju programmas īstenošanai pieteiktie docētāji ir veikuši zinātniski pētniecisko darbu vai praktiski darbojušies nodomu līgumos pieteiktajā jomā un atbilstoši studiju programmai, kurā ir iesaistīti kā docētāji. Ne visu docētāju izglītība ir atbilstoša docējamam studiju priekšmetam, taču papildu kompetences iegūtas, apmeklējot kursus un seminārus. Publikāciju skaits, kas attiecināms uz sociālā darba nozari, ir neliels, kas nozīmē, ka lielākajai daļai docētāju zinātniskās intereses nav saistītas ar šo nozari. Bibliotēkā ir maz grāmatu sociālā darba nozarē. Kopumā bibliotēkā pieejamā literatūra ne latviešu valodā, ne svešvalodās neatspoguļo aktualitātes un jaunākos sasniegumus šajā nozarē, taču Sociālo tehnoloģiju augstskolas vadība ir paredzējusi piešķirt līdzekļus nozares literatūras papildināšanai. Vizītes laikā sociālā darba nozarei un sociālās labklājības virziena attīstīšanai pieejamie resursi bija nepietiekami. Ne visu studiju priekšmetu saturs un iegūstamās kompetences (pēc studiju priekšmetu apraksta) atbilst profesijas standartā norādītajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Nav skaidra studiju programmas koncepcija. Eksperts norāda, ka licenci profesionālajai bakalaura studiju programmai "Sociālais darbs" var piešķirt tikai tad, ja tiek novērstas eksperta konstatētās nepilnības; 1.6. eksperts, izvērtējot Sociālo tehnoloģiju augstskolas iesniegumu profesionālās maģistra studiju programmas "Sociālais darbs" licencēšanai, norāda, ka ne visi studiju programmas īstenošanā iesaistītie pasniedzēji iepriekš strādājuši ar sociālā darba jomā studējošajiem. Eksperts, izvērtējot studiju kursu saturu un to atbilstību studiju programmas saturam un mērķiem, uzdevumiem un studiju rezultātiem, ir atzīmējis nepilnības studiju kursu aprakstos norādītajā ieteicamajā literatūrā un norādījis uz studiju kursu satura dublēšanos. Sociālo tehnoloģiju augstskolai nepieciešams iegādāties jaunāko literatūru, jo nav korekti studiju kursu aprakstos norādīt literatūru svešvalodā, kura nav pieejama Sociālo tehnoloģiju augstskolas bibliotēkā, bet citās Latvijas bibliotēkās ir pieejama ierobežotā daudzumā. Eksperts norāda, ka profesionālās maģistra studiju programmas "Sociālais darbs" licencēšana ir pieļaujama, ja tiek izvērtēts studiju kursu saturs, lai novērstu tēmu dubultošanos dažādos studiju kursos, kā arī izvērtēta studiju kursā izmantotās literatūras aktualitāte un pieejamība; 1.7. saskaņā ar licencēšanas noteikumu 14. punktu Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Augstākās izglītības padome un Latvijas Darba devēju konfederācija, pamatojoties uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, sniedz viedokli par augstskolas vai koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības prioritātēm; 1.8. Ekonomikas ministrija 2014. gada 13. novembra vēstulē Nr. 312-1-14775 secina, ka studiju programmās iekļauti sociālo pakalpojumu jomai būtiski un aktuāli jautājumi, tomēr jau 2013. gadā sociālo pakalpojumu jomā ir vērojams speciālistu pārpalikums. Kopumā sociālo pakalpojumu jomā 2013. gadā bezdarba līmenis bija tuvu 10 %, kamēr starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību kopumā bezdarba līmenis bija 5,9 %. Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sagatavotās darba tirgus prognozes, darbaspēka pieprasījums sociālo pakalpojumu jomā turpmākajos gados varētu samazināties, tādējādi radot lielāku speciālistu pārpalikumu. Ekonomikas ministrija uzskata, ka atbilstošās studiju programmās sagatavoto speciālistu skaits jau tagad ir pietiekams un turpmākajos gados darba tirgū nav paredzams to iztrūkums, tādēļ nav nepieciešama jaunu studiju programmu "Sociālais darbs" īstenošanas uzsākšana; 1.9. Pārresoru koordinācijas centrs 2014. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1.2.-5/90 norāda, ka Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikts, ka, lai palielinātu nabadzības riska zonā nonākušo iespējas uzlabot savu labklājību, viens no priekšnoteikumiem ir efektīva sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības un sociālās drošības sistēma. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam prioritātes "Cilvēka drošumspēja" viens no mērķiem ir iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi. Lai sasniegtu šo mērķi, ir paredzēts pasākumu kopums sociālās atstumtības riska mazināšanai, sociālās aprūpes un rehabilitācijas daudzveidošanai, kā arī atbalsta pasākumi ģimenei krīzes situācijās. Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm norādīts, ka 2013. gadā pakāpeniski palielinās sociālās labklājības tematiskajā grupā studijas uzsākušo īpatsvars un pieprasījums pēc sociālo lietu speciālistiem arvien pieaug, kā arī atzīmēts - ja netiks mainīta izglītības struktūra, līdz 2020. gadam var veidoties augstāko izglītību ieguvušo speciālistu trūkums sociālās labklājības jomā. Pārresoru koordinācijas centrs uzskata, ka abu studiju programmu mērķi nav pretrunā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam. 1.10. Augstākās izglītības padome 2014. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1.12./72 norāda, ka 2013. gada 18. decembrī Ministru kabinetā apstiprinātajā politikas plānošanas dokumentā "Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" norādīts, ka valstī kopumā joprojām nav pietiekams atbilstošu profesionālo kvalifikāciju ieguvušo sociālā darba speciālistu skaits sociālajos dienestos. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam noteikta prioritāte "Cilvēka drošumspēja", kuras ietvaros noteikts rīcības virziens "Cienīgs darbs". Raksturojot rīcības virzienu "Cienīgs darbs", norādīts, ka cienīgs darbs nodrošina pietiekamu, prasmēm un produktivitātei atbilstošu atalgojumu, darbavietas drošību, ģimenes sociālo aizsardzību, labākas iespējas personīgajai izaugsmei un sociālajai integrācijai, brīvas iespējas apvienoties un piedalīties lēmumu pieņemšanā. Cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei un uzlabot kvalifikāciju, lai pastāvīgi nodrošinātu labklājību un spētu pielāgoties darba tirgus izmaiņām. Augstākās izglītības padome norāda, ka studiju virziens "Sociālā labklājība" var tikt atzīts par prioritāru Latvijas tautsaimniecības attīstībā; 1.11. Latvijas Darba devēju konfederācija 2014. gada 19. novembra vēstulē Nr. 2-9/199 norāda, ka studiju virzienu "Sociālā labklājība" īsteno deviņas Latvijas augstākās izglītības iestādes, studiju programmu piedāvājums ir sadrumstalots, bet resursu izmantojums - neefektīvs. Pašlaik ne Latvijas Universitātes, ne Rīgas Stradiņa universitātes iespējas apmācīt sociālos darbiniekus nav pilnībā izmantotas. Reģionālās augstākās izglītības iestādes nodrošina speciālistu pieejamību reģionos. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, ir paredzams, ka studējošo skaits samazināsies. Studiju piedāvājumu šobrīd nodrošina vismaz divas augstākās izglītības iestādes, līdz ar to Sociālo tehnoloģiju augstskolas piedāvājums nevar būtiski uzlabot konkurences situāciju tirgū, savukārt vēl lielāka sadrumstalotība ir nevēlama, jo pieprasījums pēc studijām tuvākajā nākotnē būs ierobežots. Jauno studiju programmu licencēšana būtu atbalstāma tikai tad, ja tās sasniegtu augstāku kvalitātes līmeni, pretējā gadījumā sagaidāmais labums, ko var dot konkurences pieaugums, būs ievērojami mazāks nekā sadrumstalotības pieauguma izraisītās negatīvās sekas; 1.12. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka 2014./2015. akadē­miskajā gadā Latvijā tiek īstenota 21 studiju virzienam "Sociālā labklājība" atbilstoša studiju programma deviņās augstākās izglītības iestādēs. 2014. gadā licencētas trīs jaunas studiju virzienam "Sociālā labklājība" atbilstošas studiju programmas, no kurām divas tiek īstenotas kopā ar ārvalstu partneraugstskolu. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam izvirzīta prioritāte "Cilvēka drošumspēja", kuras ietvaros ir jāveic šādi uzdevumi: 1) sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju un bezdarbnieku konkurētspējas un piekļuves darba tirgum veicināšana, nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā atbalsta pakalpojumu pieejamību; 2) sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas formu daudzveidošana; 3) uz resocializāciju vērstu pasākumu īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to integrācijai sabiedrībā un darba tirgū. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam īpaši tiek izcelta Latvijas pamatvērtība - cilvēkkapitāls. Cilvēku skaitam samazinoties un sabiedrībai novecojot, ir svarīgi nesamazināt cilvēkkapitāla bāzes vērtību un palielināt tā produktivitāti. Investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu visu cilvēkresursu, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes, sociālās drošības, kā arī mūžizglītības sistēmas pakalpojumus un efektivitāti. Ministru kabinetā 2013. gada 18. decembrī apstiprinātajā politikas plānošanas dokumentā "Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" kā viena no problēmām ir izvirzīta sociālajos dienestos nodarbināto sociālā darba speciālistu skaita un profesionālās kvalifikācijas neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tomēr, pamatojoties uz veikto pētījumu, secināts, ka sociālo darbinieku trūkums nav tik daudz saistīts ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju ieguvušo sociālo darbinieku trūkumu, bet gan ar sociālā darba studiju programmu absolventu nevēlēšanos strādāt specialitātē. Izglītības un zinātnes ministrija secina, ka, neskatoties uz sociālo problēmu aktualitāti mūsdienu Latvijas sabiedrībā un attiecīgi arī nepiecieša­mību pēc profesionāliem sociālajiem darbiniekiem, jaunu studiju programmu atvēršana nevar atrisināt darbinieku piesaisti darbam sociālajos dienestos. Nodarbinātības valsts aģentūra, sniedzot informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai, norāda, ka vakances sociālā darba jomā tiek aizpildītas ātrāk nekā citas vakances, kur nepieciešama augstākā izglītība. Tas nozīmē, ka iegūtā izglītība un profesionālā kvalifikācija sociālā darba jomā lielākā mērā atbilst darba tirgus pieprasījumam nekā citas jomas vai arī to var aizpildīt citu profesiju pārstāvji. Arī sociālā darba jomas vakanču skaits uz vienu bezdarbnieku ar profesionālo kvalifikāciju "sociālais darbinieks" ir vairāk nekā divas reizes lielāks, salīdzinot ar kopējo bezdarbnieku skaitu ar augstāko izglītību, proti, sociālā darba jomā uz vienu vakanci 2014. gada novembra beigās pretendēja septiņi bezdarbnieki, bet kopumā - 15, bezdarbnieku vidū ar augstāko izglītību uz vienu vakanci pretendēja 18 bezdarbnieki. Tomēr joprojām atbilstoši 2015. gada janvāra datiem vakanču skaits sociālā darba jomā ir pārāk mazs, lai bezdarbnieki iekārtotos savā profesijā. Iegūtā izglītība, iespējams, nav tik elastīga vai arī nav vēlmes to mainīt, salīdzinot ar citu profesiju pārstāvjiem, tāpēc atgriešanās darba tirgū ir lēnāka. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam kā viena no Latvijas augstākās izglītības pamatproblēmām minēta sistēmas sadrumstalotība, par ko liecina studējošo skaitam un dinamikai neatbilstoši liels augstskolu un studiju programmu skaits. Laikposmā no 2006. līdz 2014. gadam demogrāfisko apstākļu dēļ studējošo skaits ir samazinājies par 34,5 procentiem, vienlaikus ir pieaudzis augstākās izglītības iestāžu skaits. 2006. gadā Latvijā darbojās 54 akreditētas augstākās izglītības iestādes, 2014. gadā - 58 augstākās izglītības iestādes un trīs ārvalstu augstākās izglītības iestāžu filiāles. Piedāvāto studiju programmu skaits 2013./2014. akadēmiskā gada sākumā bija ievērojami lielāks (901 programma) nekā 2006./2007. akadēmiskā gada sākumā (616 programmu). Augstākās izglītības resursu sadrumstalotība mazina augstskolu konkurētspēju starptautiskā līmenī un spēju sniegt kvalitatīvu izglītību. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka, neskatoties uz sociālo problēmu aktualitāti mūsdienu Latvijas sabiedrībā un attiecīgi arī nepieciešamību pēc profesionāliem sociālajiem darbiniekiem, jaunu studiju programmu atvēršana nevar atrisināt darbinieku piesaisti darbam sociālajos dienestos.