3. Article

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam izvirzīta prioritāte "Cilvēka drošumspēja", kuras ietvaros jāveic uzdevumi sociālās labklājības nodrošināšanai. Tādējādi tiek apliecināts, ka sociālā aizsardzība ir valsts attīstības prioritāte, taču Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka, neskatoties uz sociālo problēmu aktualitāti mūsdienu Latvijas sabiedrībā un attiecīgi arī nepieciešamību pēc profesionāliem sociālajiem darbiniekiem, jaunu studiju programmu atvēršana nevar atrisināt darbinieku piesaisti darbam sociālajos dienestos, jo sociālo darbinieku nepietiekamība nav tik daudz saistīta ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju ieguvušo sociālo darbinieku trūkumu kā ar sociālā darba studiju programmu absolventu nevēlēšanos strādāt sociālo darbu. Studiju virzienam "Sociālā labklājība" atbilstošu studiju programmu licencēšana ir tikai viens no veidiem, lai novērstu sociālo darbinieku trūkumu. Jau pašlaik Latvijas augstākās izglītības iestādēs piedāvātās studiju iespējas studiju virzienā "Sociālā labklājība" netiek pilnībā izmantotas. Tas liecina, ka minētajam studiju virzienam atbilstošu studiju programmu licencēšana neveicinās sociālo darbinieku skaita palielināšanos un studētgribētāju vēlmi studēt šim studiju virzienam atbilstošās studiju programmās, kā arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam noteikto prioritāšu izpildi. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam kā vienu no Latvijas augstākās izglītības pamatproblēmām izvirza sistēmas pārlieko sadrumstalotību, par ko liecina studējošo skaitam un dinamikai neatbilstoši liels augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu skaits. Jauna studiju virziena atvēršana būtu pretrunā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam noteikto, jo jau pašlaik Latvijas augstākās izglītības iestādēs piedāvātās studiju iespējas netiek pilnībā izmantotas un augstākās izglītības nodrošināšanā ieguldītie resursi netiek lietderīgi izlietoti. Jauna studiju virziena "Sociālā labklājība" atvēršana veicinātu augstākās izglītības resursu sadrumstalotību, kas mazinātu augstākās izglītības iestāžu iespējas kļūt konkurētspējīgām starptautiskā līmenī un nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Izvērtējot Ekonomikas ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra pretrunīgos viedokļus, Ministru kabinets secina, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm (turpmāk - informatīvais ziņojums) attiecībā uz darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā personām ar vidējo izglītību līdz 2020. gadam var veidoties speciālistu iztrūkums, savukārt personām ar augstāko izglītību līdz 2020. gadam veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā darbaspēka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā minēto darbaspēka pieprasījums veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā personām ar augstāko izglītību līdz 2020.gadam pārsniegs piedāvājumu par 1,5 tūkstošiem, bet līdz 2030.gadam - jau par 5,4 tūkstošiem. Minētais liecina, ka, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, veselības aprūpes un sociālās labklājības izglītības tematiskajā grupā veidosies darbaspēka pārpalikums, nevis iztrūkums.1 Ņemot vērā, ka jau pašlaik Latvijas augstākās izglītības iestādēs studiju virziena "Sociālā labklājība" piedāvātās studiju iespējas netiek pilnībā izmantotas, ir būtisks Latvijas Darba devēju konfederācijas 2014. gada 19. novembra vēstulē Nr. 2-9/199 paustais viedoklis, ka "attiecīgo programmu licencēšana Sociālo tehnoloģiju augstskolā būtu atbalstāma tikai ar nosacījumu, ja tā dod jaunu kvalitatīvu pienesumu (lēcienu augstākā kvalitātes līmenī)", jo valstī ir nepieciešamība pēc profesionāliem sociālajiem darbiniekiem, ko var nodrošināt tikai kvalitatīvas studijas. Eksperti norāda, ka daļai studiju programmu īstenošanā iesaistīto docētāju iegūtā izglītība nav atbilstoša docējamam studiju priekšmetam, studiju programmā iesaistītie docētāji aktīvu zinātnisko darbību ir izvērsuši viņu pārstāvēto nozaru/disciplīnu ietvaros un lielākās daļas docētāju zinātniskā pētniecība nav saistīta ar sociālā darba nozari. Saskaņā ar Augstskolu likuma 27. panta otro daļu augstskolas akadēmiskais personāls piedalās studējošo izglītošanā. Ņemot vērā to, ka eksperti norāda uz studiju programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla kvalifikācijas neatbilstību docējamiem studiju kursiem, bet akadēmiskais personāls ir tieši saistīts ar studējošo izglītošanu, secināms, ka var tikt ietekmēta studējošajiem nepieciešamo zināšanu ieguve. Eksperti norāda, ka bibliotēkas resursi ir nepietiekami sociālā darba nozares studiju programmu pilnvērtīgai apguvei un kopumā bibliotēkā pieejamā literatūra ne latviešu valodā, ne svešvalodās neatspoguļo aktualitātes un jaunākos sasniegumus sociālā darba nozarē. Sociālo tehnoloģiju augstskolai jānodrošina studējošajiem iespēju patstāvīgi izglītoties, izveidojot studiju procesam nepieciešamo informatīvo bāzi Sociālo tehnoloģiju augstskolas bibliotēkā. Nepietiekami bibliotēkas resursi var būt saistīti ar nespēju sasniegt paredzētos studiju rezultātus. Saskaņā ar Augstskolu likuma 5. panta otro daļu augstskolas izraugās akadēmisko personālu un iekārto bibliotēku, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām. Lai Sociālo tehnoloģiju augstskola spētu nodrošināt augstākās izglītības iegūšanu noteiktā jomā un atbilstoši prasībām, tai ir jānodrošina pietiekama informatīvā bāze un atbilstošs akadēmiskā personāla sastāvs, kas spēs nodrošināt pilnvērtīgu studiju procesu. Ņemot vērā minēto studiju programmu resursu vērtējumu, tās nevar uzskatīt par tādām, kas nodrošinātu augstāku kvalitātes līmeni. Nekvalitatīvas augstākās izglītības ieguve negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecības attīstību, jo nekvalitatīvu augstāko izglītību ieguvušās personas neatbildīs darba tirgus prasībām, tādējādi palielinot bezdarba līmeni valstī un nerisinot problēmas saistībā ar sociālo darbinieku trūkumu, kā arī neatrisinot sabiedrības sociālās problēmas. Izvērtējot iepriekš minēto, secināms, ka studiju virziena "Sociālā labklājība" atvēršana Sociālo tehnoloģiju augstskolā nav atbalstāma, jo Sociālo tehnoloģiju augstskolai nav pietiekamu resursu minētā studiju virziena īstenošanai un, lai arī šis studiju virziens atbilst sociālās aizsardzības jomas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, tas neatbilst augstākās izglītības jomā noteiktajām prioritātēm, kas paredz nodrošināt augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju starptautiskā līmenī un novērst augstākās izglītības sadrumstalotību.