4. Article

Izvērtējot atteikuma izsniegšanas lietderību, jāsecina, ka konkrēta satura administratīvais akts ir nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai, proti, lai nodrošinātu valsts tautsaimniecības attīstību un aizsargātu sabiedrības, konkrētāk, studētgribētāju, tiesības uz izglītību. Jaunu studiju programmu veidošana būtu atbalstāma, ievērojot Latvijas darba tirgus pašreizējo pieprasījumu pēc inženierzinātņu, dabas zinātņu, ražošanas un būvniecības, matemātikas un informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Nepieciešams veicināt kvalitatīvu studiju programmu licencēšanu, novēršot riskus, ka studētgribētāji iegūst zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām neatbilstošas zināšanas un profesionālo prasmi. Valsts tautsaimniecības attīstība nav tikai valsts dibinātu augstskolu un koledžu uzdevums, jo jebkura augstskola un koledža piedalās augstākās izglītības politikas īstenošanā un izsniedz diplomu valsts vārdā. Savukārt sabiedrības tiesības uz izglītību ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmē un kvalitatīvas izglītības nodrošināšana ir valsts uzdevums, ko valsts risina, nosakot prasības augstākās izglītības īstenošanai. Šāda mērķa sasniegšanai nav iespējams noteikt mazāk ierobežojošus līdzekļus, jo Augstskolu likuma 55.2 panta trešā daļa un licencēšanas noteikumu 14. punkts paredz tikai divas iespējas lēmuma pieņemšanai, respektīvi, atvērt studiju virzienu vai atteikt atvērt studiju virzienu. Nodrošinot valsts tautsaimniecības attīstības intereses, augstākās izglītības jomai būtu jākoncentrējas uz vajadzīgo speciālistu izglītošanu, tāpēc nav atbalstāma studiju virziena atvēršana, kuram atbilstošo studiju programmu īstenošanai nav pietiekamu resursu - akadēmiskā personāla un informatīvās bāzes (arī bibliotēkas) -, lai neradītu draudus studētgribētāju tiesībām iegūt kvalitatīvu izglītību. Sociālo tehnoloģiju augstskolai uzliktais ierobežojums ir mazāks nekā sabiedrības ieguvums, jo ar atteikumu atvērt studiju virzienu "Sociālā labklājība" netiek uzlikts aizliegums Sociālo tehnoloģiju augstskolai nodarboties ar augstākās izglītības īstenošanu, bet tiek atteikts atvērt konkrēto studiju virzienu, kas nenodrošinās sabiedrības intereses iegūt izglītību tajā jomā, kas nepieciešama valsts tautsaimniecības attīstībai. Augstskolu likuma 4. pants nosaka, ka augstskolas ir autonomas institūcijas, bet tas neatceļ valsts pienākumu nodrošināt tādu augstāko izglītību un tādu studiju programmu īstenošanu, kuras radītu speciālistus, pēc kuriem valstī ir liels pieprasījums jau tagad.