7. Article

Sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu tirgus 88 Saskaņā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligonu apsaimniekotāju sniegto informāciju, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus laika periodā no 2010. - 2014.gadam visā Latvijas teritorijā sniedz vairāk nekā 40 apsaimniekotāji. 89 Komersanti un to tirgus daļas (%) pēc sadzīves atkritumu poligonos nodotā atkritumu apjoma redzamas tabulā Nr.1.18 Savukārt tabulā Nr.2 ir apkopota informācija par tirgus dalībnieku grupām un pašvaldību apsaimniekotājiem, kas darbojas uz in-house19 principa piemērošanas pamata. 90 Izvērtējot tabulā Nr.2 esošo informāciju, secināms, ka apvienošanās rezultātā GK grupas uzņēmumu kopējā tirgus daļa ir ~40%, nākamā lielākā tirgus dalībnieka (ar tā saistītajiem uzņēmumiem) tirgus daļa ir ~20%, 13 tirgus dalībnieku tirgus daļa ir 1 - 5% katram, pārējo ~ 20 dalībnieku - ir būtiski zem 1%. Tabula Nr.1 Lielāko atkritumu apsaimniekotāju tirgus daļas (%) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū Latvijā 2010.-2014.gadā Apsaimniekotājs 2010 2011 2012 2013 2014 SIA "ZAAO" (*) [5-10] (*) [5-10] (*) [5-10] (*) [5-10] (*) [5-10] SIA "Jumis"* (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] Clean R (*) [30-40] (*) [30-40] (*) [30-40] (*) [20-30] (*) [20-30] SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] VPG (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] SIA "Kurzemes ainava"** (*) [5-10] (*) [1-5] (*) [1-5] - - SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Eko Kurzeme"** (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Eko Rīga"** (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [5-10] (*) [1-5] - PS "Exto D"*** (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [5-10] (*) [5-10] (*) [1-5] SIA "Nordia" (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Ragn-Sells"*** (*) [<1] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Eko Latgale" (*) [<1] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Vides serviss" (*) [<1] (*) [1-5] (*) [<1] (*) [<1] (*) [1-5] SIA "Jēkabpils pakalpojumi" - - (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Olaines ūdens un siltums" (*) [<1] (*) [<1] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "ALAAS" - - - (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Eko Baltia Vide"** - - - (*) [10-20] (*) [10-20] SIA "Ķilupe" - - - (*) [<1] (*) [1-5] SIA "Dobeles komunālie pakalpojumi" (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] Kopā 82 83 84 85 86 * ar SIA "Jumis" noslēgts koncesijas līgums ar SIA "Eko Baltia Vide" ** Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra informāciju: - SIA "Eko Rīga" un SIA "Kurzemes ainava" vienīgais dalībnieks (100%) ir SIA "Eko Baltija", - SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Eco Baltia Vide" vienīgais dalībnieks (100%) ir SIA "Eko Baltija Grupa". - SIA "Eko Baltija" 05.12.2013. pievienota pie SIA "Eco Baltia Grupa", kuras vienīgais dalībnieks (100%) ir AS "Eco Baltia". Tādējādi Konkurences likuma minētās komercsabiedrības uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku. *** Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra informāciju: - SIA "Ragn-Sells" vienīgais dalībnieks ir Ragn-Sellsforetagen AB, ārvalsts organizācija (Zviedrija). Pilnsabiedrības "Exto D" biedri ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi ir SIA "Exto" un Ragn-Sellsforetagen AB. Tabula Nr.2 Lielāko atkritumu apsaimniekotāju tirgus daļas (%) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū Latvijā 2010.-2014.gadā (apvienota saskaņā ar iepriekšējā tabulā esošo informāciju) Apsaimniekotājs 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. VPG un Clean R (*) [40-50] (*) [40-50] (*) [40-50] (*) [30-40] (*) [30-40] SIA "Eko Baltia Vide" kopā (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] PS "Exto D" un SIA "Ragn-Sells" (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [5-10] (*) [5-10] (*) [1-5] SIA "Nordia" (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Eko Latgale" (*) [<1] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Jēkabpils pakalpojumi" - - (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Ķilupe" - - - (*) [<1] (*) [1-5] Pašvaldību apsaimniekotāji, kas darbojas uz in-house pamata un kuru daļas konkrētajā tirgū pārsniedz 1% 15 16 16 17 15 Citi* 18 17 16 15 14 * atkritumu savācēji, kuru tirgus daļas nesasniedz 1%, kā arī komercsabiedrības, kas sadzīves atkritumu poligonos nogādājušas sadzīves atkritumus bez sadzīves atkritumu apsaimniekotāju pakalpojumu izmantošanas 91 Izvērtējot iepriekš minētajā tabulā esošo informāciju, secināms, ka: - apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa aptuveni divas reizes pārsniegs nākamā tirgus dalībnieka (SIA "Eko Baltia Vide") tirgus daļu, - divu (AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" un PS "Exto D"/SIA "Ragn-Sells") tirgus dalībnieku tirgus daļas ir (*) [<10] % katram, - kamēr pārējo četru tirgus dalībnieku, kas nav pašvaldībām piederoši apsaimniekotāji (darbība uz in-house pamata) tirgus daļa ir (*) % [1-5] % apmērā, kas kopumā KP ieskatā vērtējama kā nebūtiska. 92 Vērtējot apvienošanās ietekmi uz sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu tirgu, KP ņēma vērā arī apstākli, ka daļā no Latvijas teritorijas sadzīves atkritumi tiek savākti, piemērojot in-house principu. Pašvaldības, kuru teritorijās sadzīves atkritumi tiek savākti, un apsaimniekotāji, kuri sadzīves atkritumus savāc, piemērojot minēto principu, ir norādījuši, ka tuvākajos 3-5 gados nemainīs kārtību, saskaņā ar kuru tiek izvēlēts sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējs (izņēmums ir Piejūras reģionā esošās pašvaldības, kas plāno izvēlēties apsaimniekotāja, kuru kapitāldaļu turētājas tās ir, pakalpojumus, kad beigsies šobrīd uz konkursa pamata noslēgtais līgums). Tā kā konkurence sadzīves atkritumu savākšanas operatoru starpā notiek tikai tajā Latvijas teritorijas daļā, kur sadzīves atkritumi tiek savākti uz iepirkuma konkursa rezultātā noslēgta līguma pamata, KP vērtēja konkurences situāciju minētajā Latvijas teritorijas daļā, vērtējumā neņemot vērā datus par tirgus dalībnieku, kas savāc sadzīves atkritumus uz in-house principa pamata, sadzīves atkritumu poligonos nodoto sadzīves atkritumu apjomu. 93 Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2013.gadā Latvijā bija 2 012 647 iedzīvotāji20, 67% no tiem dzīvoja to pašvaldību administratīvajās teritorijās, kurās sadzīves atkritumi tiek savākti uz konkursa pamata, un minētajās teritorijās tika savākts 76 % no kopējā 2013.gadā sadzīves atkritumu poligonos nodotā sadzīves atkritumu apjoma. Aprēķinot tirgus daļas saskaņā ar datiem par tirgus dalībnieku poligonos nodoto sadzīves atkritumu apjomu, KP ņēma vērā, ka 2013.gadā vismaz šādi sadzīves atkritumu savākšanas operatori21 vismaz šādu pašvaldību22 administratīvajās teritorijās sadzīves atkritumus savāca uz in-house principa pamata, minētos datus neattiecinot uz to sadzīves atkritumu poligonos nodoto sadzīves atkritumu apjomu, saskaņā ar ko aprēķinātas sadzīves atkritumu savākšanas operatoru tirgus daļas uz iepirkuma konkursa rezultātā noslēgtā līguma pamata. Tabula Nr.3 Lielāko sadzīves atkritumu apsaimniekotāju tirgus daļas (%) sadzīves atkritumu savākšanas tirgū Latvijas teritorijā 2013.gadā uz iepirkuma konkursa rezultātā noslēgtā līguma pamata Apsaimniekotājs Tirgus daļas (%) Tirgus daļas (%)23 VPG un Clean R (kopā) (*) [40-50] (*) [50-60] SIA "Eko Baltia Vide", SIA "Kurzemes ainava", SIA "Eko Kurzeme", SIA "Eko Rīga" (kopā) (*) [20-30] (*) [10-20] AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums"** (*) [5-10] (*) [5-10] SIA "Ragn-Sells" un PS "Exto D" (kopā) (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Jēkabpils pakalpojumi" (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Nordia" (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Eko Latgale" (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts"* (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Dova" (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Ķilupe" (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Preiļu saimnieks"* (*) [<1] - SIA "Alba" (*) [1-5] (*) [1-5] Citi (*) [5-10] (*) [5-10] Kopā: 100 100 * saskaņā ar datiem par savākto sadzīves atkritumu apjomu ārpus pašvaldību, kas ir SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" un SIA "Preiļu saimnieks" kapitāldaļu turētājas, teritorijas. Savāktais sadzīves atkritumu apjoms minētajās teritorijās aprēķināts, komersanta kopējo sadzīves atkritumu poligonā nodoto apjomu proporcionāli attiecinot pret katrā no apsaimniekotajām teritorijām deklarēto iedzīvotāju skaitu ** saskaņā ar poligonu apsaimniekotāju sniegto informāciju, minētais uzņēmums sniedz pakalpojumus Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā, laika periodā no 2010.-2014.gadam nav darbojies citos reģionos. Pašlaik sniedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Babītes novada Salas pagastā 94 Saskaņā ar iepriekš minēto, secināms, ka apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa sadzīves atkritumu savākšanas tirgū pārsniegs 50 %, kamēr nākamā lielākā tirgus dalībnieka (SIA "Eko Baltia Vide") tirgus daļa ir (*) [20-30]% (nesasniedz pusi no apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļas), divu tirgus dalībnieku tirgus daļas ir (*) [<10] % (katram). Pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļas nepārsniedz (*) [1-5] % katram, turklāt saskaņā ar lietā esošo informāciju tirgus dalībnieku, kuru tirgus daļas nepārsniedz 2 %, darbība raksturojama kā reģionāla rakstura, jo minētie tirgus dalībnieki sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus sniedz atsevišķu novadu administratīvajās teritorijās galvenokārt viena atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros24. Gan minēto tirgus dalībnieku noslēgto līgumu skaits par sadzīves atkritumu savākšanu atsevišķu novadu administratīvajās teritorijās, gan uz šo līgumu pamata savākto sadzīves atkritumu apjoms norāda, ka šo tirgus dalībnieku rīcībā ir ierobežoti resursi, kas ierobežo to spēju sniegt sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus plašākā teritorijā. 7.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtība 95 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Lai minēto funkciju realizētu, pašvaldības izvēlas komercsabiedrību, kas veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu konkrētās pašvaldības teritorijā. 96 Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā pašvaldības izmanto divus modeļus: a) izvēlas atkritumu apsaimniekotāju publiskā iepirkuma (konkursa) rezultātā, b) slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurā kapitāla daļu turētājs ir attiecīgā pašvaldība, piemērojot Publiskā iepirkuma likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto regulējumu.25 97 Gadījumā, ja sadzīves atkritumu apsaimniekotājs tiek izvēlēts iepirkuma rezultātā, konkurence atkritumu apsaimniekotāju starpā veidojas tikai iepirkuma konkursa norises laikā, kad apsaimniekotāji konkurē ar saviem izteiktajiem piedāvājumiem. Kad pašvaldība ir izvēlējusies sadzīves atkritumu apsaimniekotāju un noslēgusi ar to līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, konkurence sadzīves atkritumu apsaimniekotāju starpā par pakalpojumu sniegšanu pašvaldības teritorijā nepastāv līdz noslēgtā līguma beigu termiņam un jauna iepirkuma konkursa izsludināšanai26. Laika periods, kurā konkurence tirgus dalībnieku starpā konkrētas pašvaldības teritorijā nenotiek, ir atkarīgs no līguma darbības termiņa. 98 Konkurenci sadzīves atkritumu pakalpojumu tirgū ietekmē pašvaldības, kuras atkritumu apsaimniekotāju izvēlas iepirkuma rezultātā. No iepirkuma konkursa nolikumā ietvertajām prasībām ir atkarīgs, cik un kuri sadzīves atkritumu apsaimniekotāji iesniegs piedāvājumus konkrētajam konkursam. Pretendentu skaits ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet divi galvenie no tiem ir pašvaldības izvirzītās prasības, atbilstoši kurām jāsniedz pakalpojums, un apsaimniekotāja resursi (materiāli tehniskā bāze u.c.). 99 Pašvaldības, kas līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu slēdz ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, piemērojot Publisko iepirkuma likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto izņēmumu (in-house principu), izvēlas savā kontrolē esoša apsaimniekotāja sniegtos pakalpojumus bez publiskā iepirkuma konkursa rīkošanas. Pašvaldību, kas piešķir tiesības sniegt pakalpojumu savā kontrolē esošam atkritumu apsaimniekotājam, administratīvajās teritorijās konkurence sadzīves atkritumu apsaimniekotāju starpā nepastāv, jo ekskluzīvas tiesības sniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tiek piešķirtas bez konkursa. Minētās teritorijas ir slēgtas konkurencei, un tādējādi konkurence sadzīves atkritumu apsaimniekotāju starpā notiek tikai par pakalpojuma sniegšanu to pašvaldību teritorijās, kas atkritumu apsaimniekotāju izvēlas iepirkuma konkursa rezultātā. 100 Tādējādi no pašvaldību kā pakalpojuma pasūtītāja rīcības (veidot savu atkritumu apsaimniekošanas kapitālsabiedrību, iegādāties kapitāla daļas kādā atkritumu apsaimniekošanas kapitālsabiedrībā, rīkot iepirkuma konkursu, kā rezultātā uz noteiktu laiku noslēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju), kā arī pakalpojuma sniegšanas noteikumiem, lielā mērā ir atkarīgs, kādā daļā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus būs atvērts brīvai konkurencei un kāda būs tās intensitāte. 7.2. Pašvaldību viedoklis 101 KP noskaidroja pašvaldību kā pakalpojuma pircēja viedokli par apvienošanās ietekmi uz konkurenci, kā arī pašvaldības rīcību, izvēloties pakalpojuma sniedzēju, izmaiņām turpmāko 3-5 gadu laikā, t.sk. attiecībā uz pašvaldību plāniem iegādāties kapitāla daļas kādā no kapitālsabiedrībām, kas sniedz sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus. 102 Atsevišķu pašvaldību ieskatā apvienošanās neietekmēs konkurences situāciju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū konkrētās pašvaldības teritorijā, bet ietekmēs valstī kopumā, jo samazināsies konkurence starp uzņēmējiem, savukārt no mazas konkurences lielākoties cieš patērētājs27. Spēcīga atkritumu apsaimniekošanas kompānija var nodrošināt stabilu un konkurētspējīgu piedāvājumu. Rīgas domes pārstāvju ieskatā Rīgas pilsētas radītos sadzīves atkritumus apsaimnieko nelieli uzņēmumi28, kuru savākto atkritumu apjomi ir nelieli un līdz ar to finansiālie ienākumi ir nepietiekoši, lai ieguldītu investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībā. Optimāls risinājums Rīgas pilsētai būtu divi atkritumu apsaimniekotāji, no kuriem viens sniegtu pakalpojumus pilsētas labajā krastā, otrs - kreisajā krastā29. 103 Valmieras pašvaldība norādījusi, ka tā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanai Valmieras pilsētā izmanto un izmantos savus resursus (ZAAO sniegtos pakalpojumus). Tādēļ konkurence par pakalpojuma sniegšanas tiesībām šajā teritorijā nepastāv. Tādējādi uzskata, ka apvienošanās neatstās nekādu ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Valmieras pilsētā30. 104 Dundagas, Engures, Jaunpils, Kandavas, Mērsraga, Rojas, Talsu un Tukuma novadu pašvaldības pēc šobrīd spēkā esošā līguma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kas noslēgts iepirkuma rezultātā, darbības termiņa beigām 2018.gadā, iespējams, mainīs esošo sadzīves atkritumu savākšanas modeli, bez konkursa kā sadzīves atkritumu apsaimniekotāju minēto pašvaldību teritorijās izvēloties SIA "AAS "Piejūra"", kur minētās pašvaldības ir kapitāldaļu turētājas.31 105 Pārējās pašvaldības tuvāko 3-5 gadu laikā neplāno mainīt esošo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas modeli (atkritumu apsaimniekotāja izvēle uz iepirkuma konkursa vai in-house pamata), iegādājoties kāda atkritumu apsaimniekotāja kapitāla daļas. 106 Izvērtējot esošo sadzīves atkritumu pakalpojumu organizēšanas kārtību pašvaldībās (skatīt 7.1.nodaļu) un pašvaldību sniegto viedokli secināms, ka pašvaldības, kurās pakalpojumu nodrošina savs apsaimniekotājs, nemainīs apsaimniekotāja izvēles kārtību, ja vien nemainīsies normatīvais regulējums, un šo pašvaldību teritorijas būs slēgtas konkurencei. Tuvāko trīs gadu laikā iepriekš minētā teritorija varētu paplašināties, ja Piejūras reģionā esošās pašvaldības (skatīt 104.rindkopu) kā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju izvēlēsies "savu" apsaimniekotāju. Tādējādi apvienošanās neietekmēs pašvaldības, kuras izvēlējušās savu apsaimniekotāju. 7.3. Apsaimniekotāju viedoklis 107 KP noskaidroja apsaimniekotāju kā pakalpojuma sniedzēju viedokli par apvienošanās ietekmi uz konkurenci, kā arī to rīcību (plāniem) tirgū turpmāko 3-5 gadu laikā. 108 Apsaimniekotāji, kuri sniedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus tikai tās pašvaldības teritorijā, kas kontrolē konkrēto apsaimniekotāju, norādījuši, ka apvienošanās neatstās nekādu ietekmi uz pašvaldībām, kurā konkrētais apsaimniekotājs sniedz pakalpojumus uz in-house principa pamata, jo par pakalpojumu sniegšanu tajās nenotiek konkurences cīņa32. Apsaimniekotāji, kas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz tikai savas pašvaldības administratīvajā teritorijā, uzskata, ka citi apsaimniekotāji tiem nav konkurenti par pakalpojumu sniegšanu šajā teritorijā. 109 Daļa apsaimniekotāju, kuru rīcībā esošie resursi ļauj sniegt pakalpojumus plašāk, nekā tikai vienas pašvaldības teritorijā, pakalpojumus sniedz teritorijās, kas robežojas ar to pašvaldību administratīvo teritoriju, kas ir konkrētā apsaimniekotāja kapitāla daļu turētāja. Šajos gadījumos (blakus esošajās pašvaldībās) pakalpojums tiek sniegts uz iepirkuma konkursa rezultātā noslēgta līguma pamata33. Daļa apsaimniekotāju norāda, ka piedalīsies citu tuvāko pašvaldību rīkotajos iepirkumu konkursos, jo uzņēmuma rīcībā ir pietiekoši resursi.34 Vienlaicīgi daļa apsaimniekotāju norāda, ka tie sniedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus tikai savas pašvaldības teritorijā, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka tie nevar konkurēt ar lielo apsaimniekošanas kompāniju piedāvāto cenu. Lielo apsaimniekošanas kompāniju piedāvātās cenas ir ievērojami zemākas par, piemēram, SIA "Vides Serviss" sniegto pakalpojumu pašizmaksu, jo nav iespēju ievērojami palielināt apgrozījumu, kas ļautu samazināt piedāvāto pakalpojumu pašizmaksu35, turklāt uzņēmumam nav pietiekošu resursu (transports un infrastruktūra) šādu papildus pakalpojumu nodrošināšanai36. Ja uzņēmuma rīcībā ir apsaimniekojamajam sadzīves atkritumu apjomam atbilstošs tehniskais aprīkojums, netiek izslēgta piedalīšanās konkursos ārpus "savas" pašvaldības teritorijas37. 110 Apsaimniekotāji norāda, ka (1) apvienošanās ietekmēs konkurences situāciju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū, nākotnē radot un nostiprinot dominējošo stāvokli, piemēram, piemērojot tādu apsaimniekošanas maksas cenu politiku, kas vērsts uz konkurentu izslēgšanu no tirgus, būtiski samazinot konkurenci konkrētajā tirgū38. (2) Jo lielāks uzņēmums, jo lētāk varēs piedāvāt savus pakalpojumus, bet šādi uzņēmumi neiedziļinās konkrētās pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas niansēs39. (3) Ja uzņēmumam ir lielāka materiāltehniskā bāze un administratīvā kapacitāte, teorētiski tas spēj konkursā piedāvāt zemāku cenu un ātrus un specifiskus tehniskos risinājumus. Lielāks konkurents spēj veikt arī šķērssubsīdijas, lai kreditētu kādu no nerentablākajiem pakalpojumiem, līdz ar to piedāvājot zemāku cenu stratēģiski svarīgos iepirkumu konkursos40. (4) Apvienošanās var ietekmēt mazos uzņēmējus iepirkumos, kur par kritērijiem nosaka lielus apjomus, tādēļ mazais uzņēmējs nevar piedalīties41. 111 Apsaimniekotāji, kas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz uz iepirkuma konkursa pamata, cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū par konkurentu (t.sk. potenciālu) uzskata jebkuru komersantu, kam ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja. 112 SIA "Eco Baltia vide" norāda, ka apvienošanās būtiski neietekmēs SIA "Eco Baltia vide" konkurences situāciju, tomēr atsevišķi ir vērtējama situācija Rīgas pilsētā, kur tuvākajā laikā tiek plānota publiskā iepirkuma procedūra. Apvienojoties minētajiem komersantiem, tiks iegūts dominējošais stāvoklis, jo abu kopējā tirgus daļa būs lielāka nekā 70%, un iepirkumā apvienotais uzņēmums noteikti varēs piedāvāt vislabāko piedāvājumu42. 113 SIA "Eko Latgale" norāda, ka apvienojoties tiks iegūts dominējošs stāvoklis atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Ja atkritumu apsaimniekošanas iepirkumā piedalīsies uzņēmums jau pēc apvienošanās, tie uzvarēs, jo spēs piedāvāt vislabāko cenu, jo abi uzņēmumi būs optimizējuši savus resursus un tos varēs daudz lietderīgāk izmantot: uzņēmumu rīcībā būs visa nepieciešamā informācija par otra uzņēmuma klientiem un to atkritumu apsaimniekošanas specifiku, līdz ar to šis apvienotais uzņēmums var izanalizēt papildus riskus, kas ietekmē cenas noteikšanu, nosakot izdevīgāko cenu. Ja pēc abu uzņēmumu apvienošanās iepirkumā uzvar apvienotais uzņēmums, tad uz vairākiem gadiem citiem uzņēmumiem vispār būs liegts sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, kā rezultātā citi uzņēmumi būs spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību un piedalīties nākamajā iepirkumā. Kaut arī šo darbību rezultātā it kā varētu samazināties pakalpojuma cena, tomēr šīs apvienošanās rezultātā nostiprinās dominējošais stāvoklis un vispār tiks likvidēta konkurence atkritumu apsaimniekošanas tirgū, kā rezultātā ilgtermiņā cenas palielinātos. Šīs apvienošanās rezultātā šo uzņēmumu daļa var palielināties tik daudz, ka citu uzņēmumu saimnieciskā darbība un piedalīšanās vēlākā iepirkumā kļūs neiespējama.43 114 Pēc apvienošanās izveidosies konkurētspējīgāks uzņēmums, kas iepirkumos varēs nodrošināt daudz augstāku atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi. Savas darbības sākumā samazinot pakalpojumu cenu un izstumjot no tirgus citus konkurentus, nākotnē izveidos bezkonkurences tirgu ar iespēju piedāvāt jebkādu pakalpojumu cenu44. 115 Ja sagaidāmajā Rīgas pilsētas iepirkuma konkursā Clean R un VPG piedalīsies jau kā apvienots tirgus dalībnieks, tas 100% uzvarēs, jo spēs piedāvāt vislabāko cenu, jo abi uzņēmumi būs optimizējuši savus resursus un varēs tos lietderīgāk izmantot. Ja minētais iepirkuma konkurss notiktu pirms apvienošanās, arī citi uzņēmumi varētu piedāvāt konkurētspējīgu cenu un, iespējams, kādā Rīgas teritorijas daļā strādāt. Kaut arī apvienošanās rezultātā varētu samazināties pakalpojuma cena, tomēr šīs apvienošanās rezultātā nostiprinās dominējošais stāvoklis, ilgtermiņā cenām palielinoties. Šobrīd 100% uzņēmuma savāktā apjoma tiek savākti saskaņā ar AAL 18.panta desmitās daļas kārtībā noslēgtajiem līgumiem45. 7.4. Apvienošanās ietekmes uz tirgu izvērtējums 116 Saskaņā ar KL 16.panta trešo daļu KP aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū. Novērtējot apvienošanās, kur tirgus dalībnieks iegūst izšķirošu ietekmi pār savu konkurentu, ietekmi uz konkurenci pamatam var izmantot ES Komisijas Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (2004/K 31/03) (turpmāk - Horizontālo apvienošanos vadlīnijas). Nekoordinēti konkurences riski galvenokārt ir saistīti ar to, vai apvienošanās rezultātā izšķirošās ietekmes ieguvējs (Clean R) likvidētu svarīgu konkurences spiedienu un apvienotais tirgus dalībnieks spētu rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, piegādātājiem un klientiem. Horizontālās apvienošanās vadlīnijas uzskaita vairākus faktorus, kuri var liecināt par nekoordinētu risku iestāšanos apvienošanās rezultātā. Zemāk sniegts vērtējums par katru no šiem faktoriem. - Apvienošanās dalībniekiem ir augstas tirgus daļas 117 Apvienošanās rezultātā konkrētajā tirgū izveidosies spēcīgs tirgus līderis ar potenciālo tirgus daļu virs 40%. Apvienošanās dalībnieka kopējā tirgus daļa aprēķināta, ņemot vērā visu apsaimniekotāju savāktos sadzīves atkritumus. Vienlaikus no tabulas Nr.1 redzams, ka tirgus daļas apvienošanās dalībniekiem kopš 2010.gada kopā ir samazinājusies par (*). Savukārt tirgus daļas uz šī rēķina ir ieguvušas Eko Baltia grupa (*). 118 Lietā tika izvērtēts tirgus daļu sadalījums un sniegtā informācija par konkurences attīstību konkrētajā tirgū, izmantojot Hirshmann-Herfindall indeksu (turpmāk - HHI), kas ir plaši pielietojams rādītājs tirgus koncentrācijas analīzē. Horizontālo apvienošanos vadlīnijās noteikts, ja pēc apvienošanās HHI ir 1000 līdz 2000 un deltas koeficients ir zemāks par 250, vai apvienošanās gadījumā, kad HHI pēc apvienošanās ir augstāks par 2000 un deltas koeficients zemāks par 150, horizontālā apvienošanās parasti nerada bažas attiecībā uz konkurenci. Aprēķinot koncentrācijas līmeni no desmit lielāko tirgus dalībnieku tirgus daļām no 1.tabulas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū pirms apvienošanās HHI ir 1437, bet pēc apvienošanās HHI būtu 2069 (delta 632). Indeksa rādītāji neliecina par būtiski augstu koncentrāciju, taču tie pārsniedz Horizontālajās apvienošanās vadlīnijās norādīto robežšķirtni 2000, no kuras koncentrācija tiek uzskatīta par augstu. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka HHI aprēķinā izmantoto tirgus daļu aprēķinā ņemts vērā arī tas sadzīves atkritumu apjoms, ko apsaimniekotāji savākuši pašvaldībās, kurās piešķirtas ekskluzīvas tiesības sniegt pakalpojumu uz in-house pamata. Tādēļ koncentrācijas rādītāji pieaug, ja ņem vērā tikai to atkritumu apjomu, kurš savākts teritorijās, kas ir atvērtas konkurencei (skatīt 93.rindkopu). - Apvienošanās dalībnieki ir cieši konkurenti 119 Saskaņā ar Horizontālajās apvienošanās vadlīnijās noteikto tirgus dalībnieki ir cieši konkurenti, ja to piedāvātie produkti ir tuvi aizstājēji no pieprasījuma puses. No kvalitātes viedokļa apsaimniekošana no pieprasījuma puses atšķiras galvenokārt ar atkritumu savākšanas grafiku. Tādējādi visi tirgus dalībnieki piedāvā tuvus aizstājējproduktus un savstarpēji izdara līdzvērtīgu konkurences spiedienu. Tomēr saskaņā ar grozījumiem AAL 18.panta pirmās daļas redakcijā to plānots papildināt ar nosacījumu, ka par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakāms saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums46. Tādējādi perspektīvā par vērtēšanas kritēriju nebūs uzskatāma tikai cena, konkurence tirgus dalībnieku starpā veidosies saskaņā ar kritēriju, kur tirgus dalībnieku skaitam var būt ietekme uz konkurences intensitāti. - Klientiem ir ierobežotas iespējas nomainīt piegādātājus 120 Klientu iespējas pārslēgties uz citu piegādātāju var tikt vērtētas no diviem aspektiem - pārslēgšanās (izmaksu) barjeras un alternatīvu piegādātāju esamība. 121 Attiecībā uz pirmo aspektu KP nav konstatējusi, ka pastāvētu klientiem finansiālas barjeras pakalpojuma sniedzēju maiņas gadījumos. Faktiski piegādātāju maiņa tirgū ir novērojama, piemēram, pašvaldību iepirkumu rezultātā vai pāriešana uz in-house principa piemērošanu. Ierobežojums klientam nomainīt piegādātāju izriet no līguma termiņa, kas parasti svārstās 3-5 gadu ietvaros. Taču šī perioda laikā, jo īpaši, lielākajiem klientiem (pašvaldībām) līgumi neparedz iespēju apsaimniekotājam vienpusēji paaugstināt cenas un pastāv citi līgumiski nosacījumi, kas pasargā to intereses līguma laikā. Jāņem vērā, ka normatīvais regulējums paredz iespēju slēgt līgumus arī privātās un publiskās partnerības kārtībā, un šajā gadījumā līguma termiņš nedrīkst pārsniegt 20 gadus, kas uzskatāms par laika posmu, kurā tirgus dalībnieki savā starpā nekonkurē ilgtermiņā47. 122 Savukārt attiecībā uz alternatīvu piegādātāju esamību jānorāda, ka apvienošanās gadījumā bez apvienotā tirgus dalībnieka klientiem Latvijas teritorijā pārsvarā būs iespēja izvēlēties starp nelielajiem apsaimniekotājiem vai SIA "Eko Baltia Vide". - Maz ticams, ka apvienošanās dalībnieku konkurenti varētu palielināt jaudas cenu celšanas gadījumā 123 Ņemot vērā Eco Baltia grupas finansiālo lielumu, nepastāv pamats uzskatīt, ka šis tirgus dalībnieks būtu ierobežots palielināt savas jaudas īsā laika posmā cenu celšanās gadījumā. Tas izdara konkurences spiedienu uz apvienoto tirgus dalībnieku, atturot to no cenu celšanas. Taču vienlaikus šādas iespējas ir mazākā mērā pieejamas citiem lielāka izmēra konkurentiem, jo īpaši, kurus kontrolē pašvaldības, jo to darbība ārpus attiecīgo pašvaldību teritorijas ar likumu ir ierobežotas līdz 20% no kopējiem ieņēmumiem. Attiecīgi šo tirgus dalībnieku iespējas palielināt jaudas ir ierobežotas. Tāpat ierobežoti palielināt savas jaudas ir tirgus dalībnieki, kurus nekontrolē pašvaldības un kuru tirgus daļas ir nelielas (piemēram, SIA "Ķilupe", SIA "Eko Latgale"). 124 Tā kā pašvaldībai piederošu apsaimniekotāju darbība ārpus attiecīgo pašvaldību teritorijas ar likumu ir ierobežotas līdz 20%48 no kopējiem ieņēmumiem un tikai atsevišķi pašvaldībai piederoši apsaimniekotāji piedalās konkursos ārpus savas pašvaldības teritorijas, pašvaldības apsaimniekotāju ietekme uz konkurences situāciju Latvijas teritorijas daļā, kurā sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējs tiek izvēlēts iepirkuma konkursa rezultātā, ir vērtējama kā nebūtiska. 125 Izejot no tirgus vairākām mazajām privātajām sabiedrībām, bet pašvaldību sabiedrībām apsaimniekojot tikai "savās" pašvaldībās radītos sadzīves atkritumus, prognozējams, ka Latvijas teritorijas daļā (kur pašvaldībām nav savu apsaimniekotāju) galvenokārt darbosies šobrīd lielākie tirgus dalībnieki SIA "Eco Baltia Vide", SIA "Ragn Sells" un apvienošanās gadījumā GK grupa. - Apvienotais tirgus dalībnieks spētu ierobežot konkurentu darbības paplašināšanos 126 Visizplatītākie gadījumi, kad viens tirgus dalībnieks var ierobežot sava konkurenta darbības paplašināšanos, veidojas, kad pirmais kontrolē izejmateriālu piegādi vai citu pakalpojumu, kas ir būtisks saimnieciskajai darbībai konkrētā tirgū. VPG šobrīd būvē iepriekš nešķirotu cieto sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu, kuras pakalpojumus varētu izmantot tā konkurenti. Vērtējums par šī pakalpojuma savstarpējo saistību un ietekmi uz konkurentu konkurētspēju pēc apvienošanās ir sniegts šī lēmuma 8.nodaļā. - Apvienošanās likvidē būtisku konkurences spēku 127 VPG apgrozījums 2013.gadā bija 8,3 milj. EUR. VPG sniedz dalīti nevākto un dalīti vākto mazgabarīta cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā, Ķekavas novadā, Stopiņu novadā, Carnikavas novadā, Priekules novadā, Gulbenes novadā un Ērgļu novadā. Šobrīd VPG bāzes ārpus Rīgas darbojas Jūrmalā un Tukumā, kas primāri saistāms ar VPG sniegtajiem teritoriju tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumiem. Tāpat ierīkota bāze Gulbenes pilsētā, lai apkalpotu Gulbenes novadu, kur VPG ir ieguvis tiesības apsaimniekot atkritumus. VPG ir atkritumu šķirošanas centrs Rīgā, kurā otrreizēji izmantojamais materiāls tiek šķirots pa frakcijām to tālākai realizācijai. 128 VPG ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, tam līdzvērtīgs (bez apvienošanās dalībnieka Clean R) ir vēl tikai viens uzņēmums. Visi šie uzņēmumi aktīvi piedalās pašvaldību konkursos un savstarpēji konkurē; apvienošanās rezultātā tiktu likvidēts būtisks konkurences spēks, atstājot tikai vienu efektīvu konkurentu. Kompensējošā pirktspēja 129 Sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojuma lielākie pircēji ir pašvaldības, kas konkursa rezultātā izvēlas pakalpojumu sniedzēju. Pašvaldība konkursa rezultātā noslēdz līgumu, kurā noteikti pakalpojuma kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji, konkrēta cena, par kādu pakalpojums jāsniedz visā pašvaldības teritorijā uz līguma darbības laiku. Līguma darbības laikā apsaimniekotājam nav iespēju palielināt cenu, samazināt pakalpojuma kvalitāti. Ja pircēju (pašvaldību) neapmierina sniegto pakalpojumu kvalitāte, līgumu var lauzt, rīkot jaunu iepirkuma konkursu. Vienlaikus pašvaldībai ir jānodrošina vides prasību un pakalpojuma nepārtrauktības ievērošana, tāpēc tā nevar izbeigt līgumiskās attiecības tad, kad tā vēlas, bet tikai pēc atkārtota konkursa rezultātā noslēgta līguma ar citu apsaimniekotāju. Rezultātā pašvaldības nevar viegli mainīt apsaimniekotāju, tādēļ pircēja kompensējošā pirktspēja vērtējama kā ierobežota. Sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu pircēji ir arī komersanti, kas slēdz līgumus ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem AAL 18.panta desmitās daļas kārtībā. Minētajiem komersantiem ir būtiskas iespējas samērīgā termiņā izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju, ja esošais apsaimniekotājs palielina cenu (t.sk. var izvēlēties pašvaldības izvēlētā apsaimniekotāja pakalpojumus), tomēr saskaņā ar iespējamo AAL 18.panta desmitās daļas izslēgšanu no likuma, komersantu kompensējošā pirktspēja vērtējama kā nebūtiska49. Iekļūšana tirgū 130 Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū vērtējama kā sarežģīta, jo tirgus dalībnieki, kas darbojas tirgū uz in-house pamata, ne tikai saglabās savas tirgus daļas, bet, iespējams, arī palielinās. Latvijas tirgus lielums, konkurences apstākļu neesamība daļā Latvijas teritorijas un iespējamā teritorijas, kurā norisināsies konkurence iepirkuma konkursa laikā, samazināšanās nākotnē (Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības, iespējams, izmantos apsaimniekotāja, kurā tās ir kapitāldaļu turētājas, pakalpojumus) potenciāli samazina jaunu tirgus dalībnieku vēlēšanos ienākt tirgū, kurā var konkurēt ierobežotā ģeogrāfiskā teritorijā. Tādējādi varbūtība jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū vērtējama kā zema. Par papildu šķērsli jaunu uzņēmumu iekļūšanai tirgū uzskatāms apstāklis, ka, pēc apvienošanās apvienotajam tirgus dalībniekam uzvarot lielā skaitā konkursu, tirgū jau esošajiem apsaimniekotājiem veidosies jaudas pārpalikumi. Tādējādi iekļūšana sadzīves atkritumu savākšanas tirgū nav vērtējama kā rentabla, jo tirgus ir piesātināts. Normatīvā regulējuma ietekme 131 Publiskā iepirkuma procedūra rada barjeru jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū, jo tirgū nav iespēju ienākt laikā, kad pašvaldībām ir spēkā esoši līgumi ar citu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kā arī neuzvarot iepirkuma konkursā par pakalpojumu sniegšanu konkrētas pašvaldības teritorijā. Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem AAL 18.panta septītās daļas redakcijā, maksimālo termiņu, uz kādu konkursa rezultātā pašvaldība var slēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu tās administratīvajā teritorijā, paredzēts pagarināt līdz 7 gadiem50 pašreiz esošo 5 gadu vietā, kas vērtējams kā papildu slogs konkurences intensitātei un šķērslis jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū. 132 AAL 18.panta desmitās daļas iespējamā izslēgšana pilnībā izslēgs konkurenci sadzīves atkritumu apsaimniekošanā ne tikai tajās teritorijās, kur apsaimniekošana tiek veikta uz in-house pamata, bet arī pārējās teritorijās uz iepirkuma konkursa rezultātā noslēgtā līguma darbības laiku. Minētās normas izslēgšana radīs papildu slogu sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, kuri iepirkumu konkursos nav uzvarējuši, kā rezultātā tiem samazinās pakalpojumu sniegšanas apjoms un apgrozījums, jo nebūs iespēju sniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus ārpus ar pašvaldībām noslēgto līgumu ietvara. Pašvaldības rīkotā konkursa apmērs pieaugs, kas rada lielāku interesi iegūt pasūtījumu, jo no tā ir atkarīgs, vai apsaimniekotājs vispār spēs darboties atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Tomēr jāņem vērā, ka, neiegūstot pašvaldību pasūtījumus, apsaimniekotāji var izlemt atstāt tirgu, tādēļ ilgtermiņā apsaimniekotāju skaits samazināsies. 133 Nepieciešamība saņemt atļaujas atbilstošo apsaimniekošanas darbību veikšanai nav uzskatāma par būtisku barjeru. 134 Kā šķērslis ienākšanai tirgū vērtējami nepieciešamie kapitālieguldījumi tehnikas un nepieciešamā aprīkojuma iegādei, kā arī augstas nenovēršamās izmaksas, jo ieguldījumu atdeve ir atkarīga no uzvaras pašvaldību konkursos. Efektivitāte 135 Apvienošanās radīs ieguvumu pircējiem, jo resursu konsolidācijas rezultātā iespējams samazināsies pakalpojuma cena. Tomēr ieguvumi var būt īslaicīgi, jo 132.rindkopā norādīto iemeslu dēļ apsaimniekotāju skaits kopumā samazināsies un mazināsies konkurences spiediens uz cenu. Lai gan Ziņojumā nav norādīts, ka pastāvētu līdzvērtīgas alternatīvas apvienošanās procesam, lai saglabātu efektivitātes ieguvumu, ar apvienošanos radītie apjoma un mēroga ekonomijas ieguvumi nav uzskatāmi par būtiskiem un ir iegūstami ar tirgus daļas palielināšanos, ko var panākt arī konkurences veidā. 7.5. Ietekme Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā 136 Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju, Rīgā 2010.-2013.gadā savākti 15-20% no Latvijā kopā savākto nebīstamo atkritumu (sadzīves un ražošanas) atkritumu apjoma un ~ 30 % no tirgus, kas atvērti konkurencei. 137 Saskaņā ar iepriekš šajā Ziņojumā norādīto, apvienotā tirgus dalībnieka (Clean R un VPG) tirgus daļa pēc apvienošanās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū Latvijas teritorijā varētu pārsniegt (*) [40-50]%, kā arī teritorijās, kuras ir atvērtas konkurencei, (*) [50-60]%. KP ieskatā atsevišķi būtu jāvērtē arī apvienošanās ietekme uz konkurenci, apsaimniekojot sadzīves atkritumus Pierīgas reģionā, kur apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa var sasniegt (*) [70-80]% (skatīt tabulu Nr.4). Tabula Nr.4 Sadzīves atkritumu apsaimniekotāju īpatsvars (%) Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā 2010.-2014.gadā (saskaņā ar poligonā "Getliņi EKO" nodoto atkritumu apjomu) 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. SIA "ZAAO" (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] SIA "Ragn-Sells" (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Jumis" (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Vidzemes Serviss" (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] SIA "SSD" (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] Clean R (*) [50-60] (*) [50-60] (*) [40-50] (*) [40-50] (*) [40-50] SIA "Ķīļupe" (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [1-5] (*) [1-5] VPG (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [20-30] (*) [10-20] (*) [10-20] SIA "Eco Baltia Vide" (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [5-10] (*) [10-20] SIA "Baltic Eko Group" (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] SIA "Eko Kurzeme" (*) [<1] (*) [1-5] (*) [<1] (*) [1-5] (*) [<1] SIA "Eko Rīga" (*) [5-10] (*) [5-10] (*) [5-10] (*) [1-5] (*) [<1] PS "Exto D" (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "Garkalnes komunālserviss" (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] SIA "Mārupes komunālie pakalpojumi" (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] SIA "Olaines ūdens un siltums" (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] Citi51 (*) [5-10] (*) [5-10] (*) [5-10] (*) [5-10] (*) [5-10] Clean R un VPG (kopā) (*) [70-80] (*) [70-80] (*) [60-70] (*) [60-70] (*) [60-70] SIA "Eco Baltia Vide" un saistītie uzņēmumi (kopā) (*) [5-10] (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] 138 Saskaņā ar iepriekšējā tabulā esošo informāciju, apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējais īpatsvars Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona teritorijā pēc apvienošanās varētu būt robežās no 60 % līdz 70 %, kamēr nākamā lielākā tirgus dalībnieka īpatsvars ir mazāks par 20 %. Tādējādi apvienošanās rezultātā GK grupa var iegūt dominējošo stāvokli sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū Pierīgas reģionā. 139 Ziņojuma izvērtēšanas laikā Rīgas pilsētā nav izsludināts iepirkuma konkurss sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei, un tādējādi secināms, ka minētais konkurss tiks izsludināts pēc KP lēmuma Lietā pieņemšanas. 140 Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, Rīgu plānots sadalīt trīs daļās, katrā no tām rīkojot atsevišķu iepirkuma konkursu un izvēloties apsaimniekotāju. Kā Rīgas dome norādījusi savā vēstulē, optimāls risinājums Rīgai būtu divi apsaimniekotāji - katrs savā Daugavas krastā52, tādējādi potenciāli nav izslēdzams, ka Rīga, veicot grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos, tiks sadalīta divās zonās, katrā no tām rīkojot atsevišķu iepirkuma konkursu, savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja 05.03.2015. ir lēmusi, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgas pilsētā notiek, piemērojot privāto un publisko partnerību, uzdodot Mājokļu un vides departamentam veikt sagataves darbus šī principa ieviešanai. 141 Vērtējot Lietā saņemto informāciju kopumā, secināms, ka apsaimniekotājiem, kuru tirgus daļa cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tirgū Latvijā nepārsniedz 5 %, varētu pietrūkt kapacitātes, lai iesniegtu piedāvājumu/-us Rīgas rīkotajā/-os iepirkuma konkursā/-os, un nepieciešamā kapacitāte, lai minētajā/-os konkursā/-os piedalītos (bez apvienotā uzņēmuma) varētu būt SIA "Eco Baltia Vide", kuras savāktais atkritumu apjoms Pierīgas reģionā šobrīd ir vairāk kā 4 reizes mazāks nekā Clean R un VPG kopā. 142 Tā kā Clean R un VPG, apvienojot resursus, veidosies būtiska tirgus spēja, pastāv varbūtība, ka Rīgas domes iepirkuma konkursā par sadzīves atkritumu savākšanu Rīgas pilsētā par uzvarētāju tiek atzīts apvienotais tirgus dalībnieks, ar kuru tiek slēgts līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas teritorijā uz 3-5 gadiem (iepirkuma konkursa rezultātā) vai 20 gadiem (privātās publiskās partnerības rezultātā). Noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā uz 20 gadiem, piemērojot privāto un publisko partnerību, Clean R un VPG apvienotajam uzņēmumam būs potenciāli lielākas iespējas nostiprināt tirgus varu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas konkrētajā tirgū Latvijā.