1. Article

Esošās situācijas raksturojums 1.1. Sociālekonomiskās attīstības tendenču analīze Latgales plānošanas reģiona pašvaldības raksturo zems iedzīvotāju blīvums, zema ekonomiskā aktivitāte un īpaši strauja iedzīvotāju aizplūšana. Saskaņā ar CSP datiem Latgales plānošanas reģiona pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču tajās dzīvo tikai 14,3% Latvijas iedzīvotāju (2014.gada dati). No 2000.gada sākuma līdz 2014.gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 25,7%. Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams īstenot īpašus atbalsta pasākumus ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai Latgales plānošanas reģionā, t.sk. radot priekšnosacījumus jaunu uzņēmumu izveidei un esošo uzņēmumu darbības paplašināšanai Latgales plānošanas reģionā, radot jaunas darbavietas. Saskaņā ar Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2011.gadā veidoja tikai 8517 (Latvijā - 15 000, ES-28 valstīs - 25 100). Latgales plānošanas reģiona IKP veido mazāk nekā 33,9% no ES-28 valstu vidējā rādītāja9. Iedzīvotāju aizplūšanas un zemā IKP rādītāja galvenais cēlonis Latgales plānošanas reģionā ir zema uzņēmējdarbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai. 2012.gadā Latgales plānošanas reģions piesaistīja vismazāk nefinanšu investīciju valstī - nefinanšu investīciju ieguldījumi Rīgas reģionā veidoja 2 804,2 milj. euro, Kurzemes reģionā 750,0 milj. euro, Zemgales reģionā 477,1 milj. euro, Vidzemes reģionā 411,6 milj. euro, Latgales reģionā 340,2 milj. euro. Latgales plānošanas reģionā uz 1000 iedzīvotājiem 2012.gadā bija vairāk nekā divas reizes mazāk individuālo komersantu un komercsabiedrību (18,5) nekā Latvijā kopumā (39,6)10. Latgales plānošanas reģionu raksturo izteikti nelabvēlīgas tendences bezdarba rādītājā - 2010.gada sākumā Latgales reģionā bezdarba līmenis bija palielinājies visvairāk, un atšķirībā no pārējiem četriem reģioniem tas turpināja paaugstināties arī nākamajā gadā (sk. 1.tabulu). Gan 2012., gan 2013.gada sākumā bezdarba līmeņa samazinājums Latgales plānošanas reģionā bija vismazākais salīdzinājumā ar citiem reģioniem. 2014.gada sākumā Latgales plānošanas reģionā bezdarba līmenis joprojām bija ievērojami augstāks kā citos reģionos - 12,6%11. 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Rīgas reģions 2,6 4,2 10,3 8,7 6,7 4,9 4,3 Vidzemes reģions 3,5 5,1 12,6 11,6 9,6 8,3 7,4 Kurzemes reģions 3,6 5,3 12,8 11,7 9,2 7,4 7,7 Zemgales reģions 3,3 5,2 12,9 11,9 9,8 7,9 6,9 Latgales reģions 6,6 7,8 16,0 16,9 15,2 13,7 12,6 Latvija 3,5 5,1 12,0 11,0 9,0 7,3 6,6 1.tabula. Bezdarba līmenis Latvijas reģionos 2008.-2014.gadā Latgales plānošanas reģionā salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir būtiski augstāks pašnodarbināto īpatsvars (52%) nekā valstī kopumā (34%) un citos reģionos (24-40%), kas liecina, ka reģionā trūkst darba devēju. Dati arī apstiprina, ka Latgalē ir mazs to cilvēku īpatsvars, kuri ir gatavi uzsākt savu saimniecisko darbību. Tirgus un sociālo pētījumu centra SKDS 2011.gada pētījums liecina, ka 54% iedzīvotāju, lai nodrošinātu sev darba iespējas un ienākumus ilgtermiņā, vēlas strādāt kā darba ņēmēji (Latvijā vidēji - 39%), savukārt veidot savu uzņēmumu plānojuši tikai 6% (Latvijā vidēji - 9%). Ņemot vērā Latgales reģionā pastāvošos augstos bezdarba rādītājus, jaunu uzņēmumu izveide reģionā, radot jaunas darbavietas, ir izšķiroši svarīga. Pēc SKDS veiktajām iedzīvotāju aptaujām arī ievērojami pieaudzis to Latgales reģiona iedzīvotāju skaits, kas uzticas vietējiem (pilsētas, novada, reģiona) uzņēmējiem - no 39% 2012.gadā līdz 51% 2014.gadā. Vienlaikus Ekonomikas ministrijas 2013.gadā īstenotā pētījuma "Administratīvo procedūru ietekme uz uzņēmējdarbības vidi"12 datu sekundārā analīze liecina, ka Latgales reģiona uzņēmēji nedaudz biežāk kā Latvijā kopumā atzīst, ka reģiona uzņēmēji maksā "aplokšņu algas", neslēdz darba līgumus ar darbiniekiem, dod kukuļus valsts un pašvaldību amatpersonām, kā arī diskriminē darba ņēmējus pēc vecuma. Tāpat liela daļa Latgales reģiona uzņēmēju uzskata, ka šīs negodprātīgās uzņēmējdarbības prakses ir attaisnojamas. Piemēram, kamēr Latvijā kopumā 20% uzņēmēju uzskata, ka ir attaisnojami maksāt "aplokšņu algas", Latgales reģionā šādi pārliecināto īpatsvars ir 37%. Pastāv būtiskas iedzīvotāju ienākumu atšķirības starp reģioniem - Latgales plānošanas reģionā 2013.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija zemākā starp reģioniem un sastādīja tikai 68% no valsts vidējā rādītāja, kas nozīmē zemāku labklājības līmeni reģionā. Nabadzības riska indekss Latvijā 2011.gadā variēja no 12,9% Rīgā līdz 28,6% Latgales reģionā (Pierīgā - 15,5%, Kurzemē - 19,8%, Zemgalē - 22,2%, Vidzemē - 27,8%). Kā liecina Labklājības ministrijas dati, Latgalē novērojams lielākais novadu skaits ar augstu trūcīgo personu īpatsvaru. Izteikti nevienmērīgā saimnieciskās darbības aktivitāte valsts teritorijā veicina iedzīvotāju aizplūšanu no teritorijām ar ļoti ierobežotām nodarbinātības iespējām, īpaši lauku teritorijām un attālākām pašvaldībām, un tādējādi sekmē teritoriju depopulāciju, radot nozīmīgus demogrāfiskos izaicinājumus. Pēc SKDS veiktajām iedzīvotāju aptaujām, 2012.gadā 23% Latgales iedzīvotāju novērtēja, ka darbu visdrīzāk meklētu ārpus Latvijas, taču 2014.gadā tā apgalvoja vien 16%. Lai gan šis Latgales reģiona rādītājs, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājies (no 23% līdz 16%), tomēr tas joprojām ir augstākais rādītājs starp visiem Latvijas reģioniem. Kopumā šis rādītājs liecina par situācijas uzlabojumu iedzīvotāju pārliecībā par darba iespējām savā reģionā. Vērtējot darbaspēka pieejamību, Latgales reģionā strādājošie uzņēmēji, izteikti biežāk kā citos reģionos strādājošie, kā problēmas min - augsti kvalificēta tehniskā personāla pieejamību (52% Latgales uzņēmēju un 34% Latvijā kopumā), darbaspēka pietiekamību kopumā (attiecīgi - 44% un 28%), darbinieku uzticamību un lojalitāti (37% un 29%), arī mazkvalificēta personāla pieejamību (25% un 13%). Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA) dati liecina, ka 2011.gadā interesi veikt investīcijas Latvijā izrādījuši 348 ārvalstu investori, taču pozitīvu lēmumu no tiem pieņēmuši tikai 17 (0,5%). 2012.gadā piesaistīti 15 investori, bet 2013.gadā to skaits jau pieaudzis, sasniedzot 23 piesaistītus investorus. To uzņēmumi izvietojušies galvenokārt Rīgas aglomerācijā un lielo ostu pilsētās. Latgales reģiona pašvaldības izvēlējies zems investoru skaits - 2012.gadā viens no 15 piesaistītajiem investoriem izvēlējies Daugavpils pilsētu, bet 2013.gadā viens no 23 piesaistītajiem investoriem izvēlējies Rēzeknes pilsētu13. Tas liecina, ka investoriem trūkst motivācijas, lai izvēlētos Latgales plānošanas reģiona pašvaldības par vietu savai uzņēmējdarbībai, kā arī dod pamatu uzskatīt, ka trūkst pašvaldību kvalitatīvu piedāvājumu investoriem. Viena no problēmām, ko konstatējusi LIAA, kādēļ vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās valstīs, ir rūpnieciska zonējuma zemesgabalu trūkums ar atbilstošu infrastruktūru14. Tikmēr aizvien vairāk pasaulē izplatīts standarts investīciju piesaistē ir pašvaldību attīstītie industriālie zemes gabali ar infrastruktūru, kas tiek piedāvāti investoriem pārdošanā vai ilgtermiņa nomā. Kamēr vien ir izvēle, investors izvēlas zemes gabalu ar gatavu infrastruktūru, nevis zemes gabalu ar neatbilstošu zonējumu vai bez infrastruktūras. VARAM veiktās nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību aptaujas15 ietvaros apkopotā informācija liecina, ka to esošajās vai perspektīvajās industriālajās zonās būtiskākie trūkumi ir nesakārtoti pievadceļi un nepilnīgas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde, gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas, interneta pieejamība u.tml.). Šāda infrastruktūra prasa lielus kapitālieguldījumus, kas uzņēmējiem nav un vai to atmaksāšanās ir pārāk ilga. Vienlaikus kā pozitīva tendence jāatzīmē, ka esošie reģiona uzņēmēji iespēju robežās aktīvi piesaista dažādu finanšu līdzekļu programmu sniegtās iespējas. Analizējot datus par dažādu finanšu resursu izmantošanu, novērojams, ka Latgales reģiona uzņēmēji ir bijuši aktīvāki nekā citos reģionos strādājošie valsts atbalsta programmu izmantošanā - ja vidēji Latvijā katrs desmitais uzņēmums bija pieteicies šādam atbalstam, tad Latgales reģionā katrs piektais. Jāuzsver, ka Latgales reģiona uzņēmēji ne tikai biežāk ir pieteikušies valsts atbalstam, bet biežāk kā vidēji Latvijā to arī ir saņēmuši - ja Latvijā kopumā 7% uzņēmumu bija saņēmuši valsts atbalstu, tad Latgales reģionā - 13%. Dažādu citu finanšu resursu izmantošanas rādītāji Latgalē gan neatšķiras no vidējiem Latvijas rādītājiem. Ekonomisko aktivitāšu nozīmīgās atšķirības tiešā veidā ietekmē pašvaldību budžetu apjomu, jo pašvaldībās, kurās ir zemāka ekonomiskā aktivitāte, ir mazāki nodokļu ieņēmumi (īpaši iedzīvotāju ienākuma nodoklis). Tādējādi pašvaldību rīcībā ir ļoti atšķirīgs līdzekļu apjoms, ko tās var ieguldīt attīstībā, kas attiecīgi vēl vairāk samazina retāk apdzīvoto teritoriju attīstības iespējas. Latgales reģionā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 190-539 euro uz vienu iedzīvotāju (2013.gada dati), savukārt pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos vidēji ir 253-1137 euro uz vienu iedzīvotāju (VRAA dati), kas būtiski ietekmē pašvaldību iespējas nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Papildus jāņem vērā, ka Latgales plānošanas reģions ir teritorija, kas veido Austrumu pierobežu jeb ES ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Situācija pierobežas novadu teritorijās ir atšķirīga ES pierobežā un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības pierobežā. Robeža ar Igauniju un Lietuvu nepalielina nomales efektu teritoriju attīstībā pēc iestāšanās ES. Šī robeža ir brīvi šķērsojama, tāpēc iedzīvotāji šajās teritorijās labprāt izmanto arī kaimiņvalstu piedāvātās iespējas savu vajadzību nodrošināšanai (pakalpojumu saņemšana, iepirkšanās, uzņēmēju sadarbība u.c.). Savukārt Baltkrievijas un Krievijas pierobežas teritorijas daudzviet ir izteiktas nomales, atrašanās pie Eiropas Savienības ārējās robežas nozīmē dažādus ierobežojumus pierobežas joslā un stingru robežkontroli, t.sk. rindas robežšķērsošanas vietās, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību. Šajās teritorijās ir izteikti mazs darbavietu skaits, augsts bezdarbs, zema iedzīvotāju pirktspēja un ierobežots tirgus mazā iedzīvotāju skaita dēļ. Problēmas pastiprina arī ievērojams attālums no galvaspilsētas Rīgas. Ņemot vērā zemo iedzīvotāju blīvumu un pašvaldību zemos nodokļu ieņēmumus, Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās ir raksturīgs zems infrastruktūras, t.sk. ceļu, kvalitātes līmenis, kā arī nav nodrošināta efektīva teritoriju sasniedzamība, kas palielina nomales efektu un sekmē pierobežas teritoriju iztukšošanos. Tas, ka Latgales plānošanas reģions atrodas pie ES ārējās robežas, nozīmē, ka arī no valsts un ES drošības aspekta ir īpaši svarīgi šajā teritorijā saglabāt apdzīvotību un iespējami labvēlīgu sociālekonomisko situāciju. Latgales plānošanas reģiona novietojums tālu no galvaspilsētas padara to kopumā mazāk pievilcīgu uzņēmējdarbības veikšanai nekā citas teritorijas. Uzņēmējdarbības rezultāti ir lielā mērā atkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas vietas, jo uzņēmuma atrašanās vieta ietekmē izmaksas un līdz ar to peļņas gūšanas iespējas. Ekonomikas teorija nosaka, ka uzņēmuma atrašanās vieta ir jāizvēlas tā, lai starpība starp atrašanās vietas noteiktajiem ienākumiem un izmaksām, kas atkarīgas tikai un vienīgi no atrašanās vietas, būtu maksimāla16. Katrai precei pastāv produktam specifisks tirgus lielums, kā arī nepieciešamais piegādes attālums, kas aptver tieši izmaksu segšanai nepieciešamo minimālā pieprasījuma apjomu17. ES ārējās robežas teritorijās tirgus lielums ir ierobežots (gan valsts robežas tuvuma, gan retā apdzīvotības blīvuma, gan zemas iedzīvotāju pirktspējas dēļ), līdz ar to pastāv preču noieta ierobežojumi un preču un pakalpojumu ražošana ir neizdevīgāka, kā rezultātā uzņēmējiem pastāv vērā ņemamas grūtības atpelnīt ieguldījumus. Bez tam, neatkarīgi no tā, cik izdevīgā vietā uzņēmums atrodas, tam ir noteikti vienādi pienākumi attiecībā pret valsti, kuru veikšanas izmaksas attiecīgi sastāda atšķirīgu daļu no uzņēmuma izdevumiem. Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ uzņēmējiem nav izdevīgi atrasties šajās teritorijās. Savukārt galvaspilsētas reģions uzņēmumiem piedāvā labāku infrastruktūru, visu nozīmīgo transporta mezglu pieejamību, lielāku tirgu, labāku darbaspēka pieejamību, līdz ar to uzņēmēji/investori daudz biežāk izvēlas savus uzņēmumus izvietot galvaspilsētas tuvumā, nevis reģionos, Līdz ar to reģionālās politikas ietvaros nepieciešams radīt papildus stimulus uzņēmējiem izvēlēties attālākas teritorijas kā Latgales plānošanas reģions uzņēmējdarbības veikšanai ar mērķtiecīgiem politikas instrumentiem, ar to palīdzību uzņēmējiem samazinot ražošanas izmaksas un palīdzot atpelnīt veiktos ieguldījumus, kā arī radot noietu to precēm un pakalpojumiem. Vienlaikus jāuzsver, ka Latgales plānošanas reģionam raksturīgs nozīmīgs neizmantotais potenciāls transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībā, ņemot vērā tā ģeogrāfisko novietojumu - valsts robežas tuvumu un divu nozīmīgu transporta koridoru atrašanos šajā teritorijā. Transporta un loģistikas pakalpojumu attīstības iespējas austrumu pierobežā saistās ar preču transportēšanu un uzglabāšanu noliktavās starp ES un austrumu valstīm, kas neietilpst ES, un autopārvadātāju attīstību, izmantojot reģionu kā bāzi, kā arī loģistikas centru attīstību, primāri nacionālas nozīmes centru - Daugavpils un Rēzeknes - tuvumā, kā arī tiešā robežas tuvumā pie robežas šķērsošanas punktiem. Gan Latgales reģiona galveno automaģistrāļu caurlaides spēja, gan dzelzceļa infrastruktūras noslodze ļauj vismaz divkāršot kravu apgrozījumu. Ir apzinātas 15 teritorijas visā Latgales reģionā, kas to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ piemērotas transporta un ar to saistīto pakalpojumu projektu attīstīšanai, t.sk. sagatavots tehnoloģisko parku un loģistikas centru objektu/vietu attīstības iespēju izvērtējums un atbilstošās vietas pamatojums un izpētīti priekšnosacījumi transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībai. Par to, ko Latgales reģiona iedzīvotāji paši uzskata par būtiskākajiem nepieciešamajiem uzlabojumiem savā dzīvesvietā, informāciju sniedz pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtījuma 2013.gadā partnerībā ar portālu www.draugiem.lv veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja18. 40% Latgales iedzīvotāji kā nepieciešamus minējuši dažādus uzlabojumus attiecībā uz satiksmi, 33% - attiecībā uz nodarbinātību, bet katrs desmitais - attiecībā uz kultūru un dzīvesvietas labiekārtošanu. Vērtējot konkrētas sniegtās atbildes, novērojams, ka izteikti visbiežāk iedzīvotāji norādījuši uz nepieciešamību risināt nodarbinātības problēmas (33%) un veikt ielu un ceļu remontus (31%). Aptuveni katrs desmitais reģiona iedzīvotājs norāda uz sabiedriskā transporta pieejamības problēmām, nedaudz retāk - uz veselības aprūpes iestāžu darba nepilnībām, uzņēmējdarbību un dažādu kultūras pasākumu nepietiekamību. Ņemot vērā aprakstītās tendences bezdarba, piesaistīto ārvalstu investoru un nefinanšu investīciju apjomu, kā arī citos sociālekonomiskās attīstības rādītājos, nepieciešams īstenot īpašus atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionā, lai sekmētu ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanos. Attiecīgi ES fondu ieguldījumu ietvaros tiks paredzētas publiskās investīcijas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai. Ar mērķtiecīgām un ekonomiski pamatotām investīcijām uzņēmējdarbības vides uzlabošanā plānots padarīt Latgales plānošanas reģionu pievilcīgāku uzņēmējdarbībai, kā rezultātā sagaidāms privāto investīciju pieaugums (jaunu uzņēmumu izveide un esošo darbības tālāka attīstība), kas nodrošinās darbavietu saglabāšanu vai izveidošanu, nodokļu ieņēmumu valsts un pašvaldību budžetā palielināšanos, kā arī iedzīvotāju aizplūšanas no Latgales plānošanas reģiona samazināšanos. Investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībā (t.sk. sasniedzamība un pieejamība kā priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai) ļaus pilnvērtīgāk izmantot Latgales plānošanas reģiona teritoriālās priekšrocības. Papildus Rīcības plānā paredzēti dažādi neinvestīciju (nodokļu politikas, kapacitātes stiprināšanas u.c.) pasākumi, lai padarītu uzņēmējiem izdevīgāku izvietošanos Latgales plānošanas reģionā, kā arī sekmētu reģiona attīstību kopumā. 1.2. Būtiskākie turpināmie Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākumi Viens no būtiskākajiem Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākums bija Latgales uzņēmējdarbības centra (turpmāk - LUC) izveidošana 2013.gada sākumā un tā darbība. LUC tika izveidots kā pilotprojekts ar mērķi nodrošināt informatīvos un konsultatīvos pasākumus uzņēmējdarbības atbalstam, kā arī sadarbību ar citām institūcijām (VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB), SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (LLKC), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) u.c.), kas sniedz uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus. LUC ir Latgales plānošanas reģiona struktūrvienība, kas veidota uz Latgales reģionālā ES struktūrfondu informācijas centra bāzes. LUC darbības teritorija ir visas Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības, tāpēc LUC speciālisti izvietoti Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos Krāslavā, Preiļos, Līvānos un Ludzā, tiek nodrošinātas regulāras LUC speciālistu konsultācijas visās reģiona pašvaldībās. Tā mērķauditorija ir uzņēmēji, kuriem nepieciešama koncentrēta informācija par iespējām attīstīt savu uzņēmējdarbību, lai tam maksimāli izmantotu visus pieejamos atbalsta instrumentus. LUC pieeja ir personīga sadarbība ar uzņēmējiem, lai palīdzētu orientēties valsts institūciju pakalpojumos. LUC speciālisti sadarbībā ar citām iestādēm Latgales reģionā sniedz šādus pakalpojumus: 1) konsultācijas par ES fondu un LHZB (AFI) programmu pieejamību, t.sk. par pieteikšanos un anketu aizpildīšanu; 2) motivācijas un apmācības pasākumi esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem, koordinējot aktivitātes starp LHZB (AFI), LIAA, Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk - NVA), LLKC, LTRK, LDDK u.c. organizācijām; 3) e-pakalpojumi - konsultācijas par e-pakalpojumu izmantošanu un apmācības portāla www.latvija.lv efektīvai lietošanai; 4) "birokrātijas gids" - konsultācijas par dažādu institūciju pakalpojumiem; 5) konsultatīvs atbalsts piemērotu industriālo zonu atrašanā potenciālajiem investoriem un uzņēmējiem; 6) pieredzes apmaiņas braucienu un tirdzniecības misiju/uzņēmēju grupu vizīšu organizēšana. LUC īstenotie konsultāciju un apmācību pasākumi 2013.gadā19: - Noorganizēta tirdzniecības misija. No 2013.gada 26.-29. novembrim LUC organizēja Latgales uzņēmēju vizīti Polijā - Krakovā un Mazpolijas reģionā. Vizītes gaitā norisinājās tikšanās ar uzņēmējiem, kas bija ieinteresēti sadarbībā ar Latgales uzņēmējiem. - Organizēti 12 apmācību semināri uzņēmējiem par tēmām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības attīstību; - Organizētas 5 apmācības LUC un pašvaldību speciālistiem, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumiem; - Īstenoti 3 projekti pašvaldībās pēc saņemtajām konsultācijām LUC (LUC 2013.gada jūnijā, jūlijā un augustā ir nodrošinājis Latgales amatniekiem un mājražotājiem iespēju bezmaksas piedalīties un piedāvāt savu produkciju Latgales amatnieku tirgū t/c ZOOM Rīgā); - Nodrošināta Latgales amatnieku un mājražotāju dalība izstādē Rīga Food 2013. LUC īstenotie pasākumi līdz 2014.gada 1.oktobrim: - Izveidots klientu konsultāciju reģistrs, kurā reģistrētas 1 162 personas; - sniegtas konsultācijas: klātienē un ar e-pasta starpniecību par uzņēmējdarbības uzsākšanu un ar to saistītiem jautājumiem; par uzņēmējdarbības attīstību, pārstrukturēšanu, dažādošanu; par e-pakalpojumu izmantošanu; par dažādu institūciju pakalpojumiem; potenciāliem investoriem par ražošanas un pakalpojumu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras atrašanu un attīstību un īstenotas apmācības portāla www.latvija.lv efektīvai lietošanai; - Organizēti 16 izglītojoši apmācību semināri par uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību saistītām tēmām, nodrošinot pasākumu tēmu un laiku savstarpēju koordinēšanu ar citām reģiona uzņēmējdarbības vides konsultējošām organizācijām - LLKC, LHZB, LIAA, LTRK, LDDK. Šobrīd aktīva sadarbība notiek ar Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru, piemēram, 2014.gada 6.novembrī Preiļos notiks seminārs par eksporta iespējām Vācijā. Plānots š.g. novembrī organizēt arī atkārtoti motivācijas un apmācības pasākumu sēriju jauniešiem "LUC Biznesa mēnesis", plānoti 15 pasākumi; - 2014. gada 15.maijā LUC organizēja konferenci "Latgale - izaicinājumi un iespējas", kurā piedalījās ministri, pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, augstskolu pārstāvji, Saeimas deputāti no Latgales un plānošanas reģiona speciālisti; - Nodrošināta Latgales amatnieku un mājražotāju dalība izstādē Rīga Food 2014; - 2014. gada 16.augustā Rīgas pilsētas svētku ietvaros LUC organizēja "Latgales pārstāvniecības kirmašu", kur savu produkciju prezentēja 70 Latgales amatnieki un mājražotāji; - Veicināti investori piesaistes pasākumi, interesi par investīciju ieguldījumiem Latgales reģionā izrādījuši 10 investori. Kopš LUC darbības uzsākšanas reģionā ir izveidoti 27 jauni uzņēmumi, piemēram, kuru darbības pamatnozare ir logu, reklāmas stendu, izkārtņu mazgāšana, gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana,elektronisko risinājumu izstrāde; inovatīvu mājas tekstilu, mākslas un amatniecības izstrādājumu ražošana, mēbeļu ražošana u.c. Līdz 2014.gada 31.decembrim ar LUC palīdzību šajos uzņēmumos tika radīta 51 darba vieta. Bez tam, 30 uzņēmumi paplašinājušies, pārstrukturējuši savu darbību. LUC tādējādi darbojas kā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas instruments, kas veicina ekonomisko aktivitāti reģionā, kas ilgtermiņā sekmēs vietējo iedzīvotāju nodarbinātību, sociālās spriedzes mazināšanu, reģiona konkurētspējas paaugstināšanu, tādejādi saglabājot teritoriju dzīvotspēju kopumā. Ņemot vērā tā sekmīgos rezultātus, LUC darbībai būs būtiska loma Rīcības plāna īstenošanā, un tas ir iekļauts kā viens no nozīmīgākajiem neinvestīciju pasākumiem. Tiks turpināti arī šādi Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam pasākumi (t.sk. daļa no tiem bez izmaiņām, daļa ar pilnveidojumiem/izmaiņām): - Balstoties uz Norvēģu pieredzi, organizēt uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanas pasākumus Latgales reģionā, t.sk. piesaistot uzņēmējdarbības veicināšanas speciālistu, organizējot iesaistīto pušu (uzņēmēju, pašvaldību, reģiona augstskolu) sadarbības pasākumus, stiprinot reģiona augstskolu lomu, nodrošinot uzņēmēju dalību investīciju forumos, attīstot komandas veidošanas platformu utt., tādējādi stiprinot Latgales reģiona investīciju piesaistes kapacitāti un palielinot uzņēmējdarbības aktivitāti; - Sagatavot reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus, kas būtu piedāvājami potenciālajiem investoriem Latgalē; - Atjaunot ceļu infrastruktūru, tādā veidā uzlabojot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību (atjaunojot, bet nemainot ceļa seguma veidu); - Organizēt reģionālos konkursus inovatīvo biznesa ideju atbalstam - novada/ reģiona "Ideju kausa" rīkošana (grantu konkursi). 1.3. Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem N.p.k. Dokumenta nosaukums, apstiprināšanas/izsludināšanas datums Sasaiste ar Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam 1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2010.gada 10.jūnija lēmumu) Austrumu pierobeža definēta kā viena no nacionālo interešu telpām - teritorijām ar izcilu vērtību un nozīmi valsts ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskos resursus un kurās vienlaikus veidojas dažādi interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz reģionu un atsevišķu nozaru kompetenci, kādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika. Telpiskās attīstības perspektīva apraksta Austrumu pierobežas tendences un izaicinājumus, attīstības virzienus, risinājumus. 2. Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2012.gada 20.decembra lēmumu) Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam un tā indikatīvā finanšu pamatojuma dokuments paredz atbalstu Austrumu pierobežai: 392.rindkopas uzdevums "Pārrobežu un pierobežas sadarbība ar mērķi paaugstināt ekonomisko aktivitāti", darbība "Atbalsts austrumu pierobežas infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai, t.sk. pašvaldību ceļiem, kas nodrošina robežšķērsošanas vietu sasniedzamību un pašvaldību infrastruktūrai loģistikas un tranzīta pakalpojumu un objektu attīstības sekmēšanai". 3. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496) Reģionālās politikas pamatnostādnes nosaka atbalsta virzienus stratēģijas "Latvija 2030" noteiktajām nacionālo interešu telpām jeb reģionālās politikas mērķteritorijām: - starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem; - lauku attīstības telpai; - Rīgas metropoles areālam; - Baltijas jūras piekrastei; - Austrumu pierobežai. Bez tam, pamatnostādnēs paredzēta virkne neinvestīciju/rīcībspējas stiprināšanas pasākumu, kas tiks īstenoti visos reģionos. Austrumu pierobežai kā viens no atbalsta virzieniem noteikts: - loģistikas kompleksu, citu ar tranzītu saistīto pakalpojumu un objektu attīstība, kā arī citas uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība atbilstoši Austrumu pierobežas specifikai. Attiecīgi Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam 1.pielikumā "Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns" iekļauts 1.5.3.uzdevums: 1.5.3. Pašvaldību infrastruktūras izveide un uzlabošana robežšķērsošanas vietu sasniedzamības un loģistikas un tranzīta pakalpojumu un objektu attīstības sekmēšanai, kā arī citas uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstībai atbilstoši Austrumu pierobežas specifikai Izstrāde 30.12.2015., Īstenošana 30.12.2019. Atbildīgā institūcija: VARAM, iesaistītās institūcijas: SM, EM, ZM, LPS, LLPA, plānošanas reģioni, pašvaldības Finansējums: 48 000 000 LVL (ERAF, pašvaldību finansējums) 4. 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra sēdē (prot. Nr. 46 40.§, apstiprināta Eiropas Komisijā 2014.gada 11.novembrī) Atbilstoši Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam 392.rindkopas uzdevumam un Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam 1.pielikuma 1.5.3.uzdevumam 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" ieplānots atbalsts Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novadam specifiskā atbalsta mērķa "5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" ietvaros 52 247 026 euro apmērā (ERAF finansējums). Darbības programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju ietvaros atbalsts Austrumu pierobežai tika paplašināts uz atbalstu visam Latgales plānošanas reģionam un Alūksnes novada pašvaldībai. 5. Latgales plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumenti: Latgales stratēģija 2030 Latgales programma 2010-2017 Latgales stratēģijā 2030 izvirzīts ilgtermiņa mērķis līdz 2030.gadam saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030 - panākt straujāku reģiona ekonomisko attīstību, lai celtu cilvēku ienākumus, saglabātu un vairotu Latgales bagātīgo potenciālu un padarītu Latgali par pievilcīgu dzīves vidi arī nākamajām paaudzēm. Lai to paveiktu, nepieciešamas izmaiņas reģiona ekonomikas struktūrā, būtiski palielinot privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā (vienlaikus saglabājot darbavietas sabiedriskajā sektorā, kam ir un būs nozīmīga loma reģiona izaugsmē). Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un attīstības vīziju, definēti četri stratēģiskie virzieni jeb ilgtermiņa prioritātes, kas ir pamats saskaņotām darbībām un projektiem, un ietvars finansējuma piesaistei: Prasmes, Efektīvi uzņēmumi, Gudra pārvaldība un Savienojumi. Latgales programmā 2010-2017 izvirzītie mērķi 2017.gadam un pasākumi virzīti uz pakāpenisku Latgales stratēģijā 2030 noteikto mērķu sasniegšanu un vienlaikus arī uz iekļaušanos Latvijas un Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības politiskajās nostādnēs: - veicināt negatīvo demogrāfisko un migrācijas procesu apturēšanu un saglabāšanu vismaz 320 tūkstošu iedzīvotāju skaitu reģionā; - palielināt privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā reģionā līdz 76% un palielināt augstas pievienotās vērtības īpatsvaru; - paaugstināt iedzīvotāju ienākumus reģionā, sasniedzot 40% no ES vidējās bruto darba samaksas līmeņa. Vidēja termiņa mērķu sasniegšanai Latgales programma piedāvā ieviest 10 reģiona darbības programmas. To realizācija vērsta uz Latgales interesēm nākamajā ES finanšu periodā 2014-2020. Tūlītējās rīcības jāvērš uz pilsētu stiprināšanu, uzņēmējdarbību un prasmēm strādāt ar finanšu resursiem. Tam izveidotas trīs darbības prioritārās programmas: "Latgale ID"(uzņēmējdarbības atbalsta programma), "Attīstības centru tīkls" (policentriskas attīstības programma) un "Fonds" (finanšu instrumentu programma). Visas darbības programmas veidotas, lai sniegtu atbalstu uzņēmējdarbībai un attīstītu uzņēmējdarbības iemaņas visos sektoros un iedzīvotāju grupās. Tādējādi, ņemot vērā tā uzsvaru uz nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanu Latgales plānošanas reģionā, Rīcības plāns būs papildinošs Latgales plānošanas reģiona attīstības programmai un tās mērķiem un prioritātēm, kā arī reģionālajā līmenī īstenotajiem pasākumiem. Rīcības plāns veicinās Latgales programmā paredzēto pasākumu ieviešanu. 6. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam īstenošanas plānā laikposmā līdz 2016.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 25.februāra rīkojumu Nr.102) ir izveidota atsevišķa sadaļa (1.2.4.uzdevums), kurā ir fokusēti pasākumi mazākumtautību pilsoniskās līdzdalības veicināšanai un atbalstīšanai. Plāna 1.4.2.uzdevumā ir iezīmēti sabiedrisko mediju pasākumi, kuru īstenošanai Ministru kabineta atbalsts tika saņemts 2014.gadā. Atsevišķi pasākumi plānoti tiešai ietekmei uz Latgales iedzīvotāju piederības sajūtas veidošanu un risina mazākumtautību līdzdalības jautājumus, tai skaitā latviešu valodas prasmju uzlabošanu, kas ir bieži identificēts šķērslis sekmīgai līdzdalībai darba tirgū. 7. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem. Pamatnostādnes nosāka, ka institucionālā tīkla sakārtošana ir prioritāri saistīta ar sākumskolas izglītības pakalpojumu pieejamību tuvāk bērnu dzīvesvietai un vidējās izglītības pieejamību reģionālajā līmenī. Institucionālā tīkla sakārtošana plānota, veidojot jaunu pieeju izglītības iestāžu pakalpojumu piedāvājumam: pirmsskolas izglītība - maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai neatkarīgi no ģeogrāfiskajiem un administratīvi teritoriālajiem kritērijiem; sākumskolas izglītība (1.-6.klase) - pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Nozīmīgi vērtēt arī pirmsskolas izglītības (5 līdz 6 gadu vecu bērnu) integrāciju sākumskolas izglītības iestādēs; pamatskolas izglītība (7.-9.klase) - pielāgojot attiecīgā institucionālā tīkla specifikai; vispārējā vidējā izglītība (10.-12.klase) - pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Pakalpojuma pieejamība nodrošināta reģionālas nozīmes autoceļu tuvumā. Atbilstoši katra reģiona attīstības scenārijiem vērtējama arī profesionālās izglītības programmu integrācija vispārējā izglītībā, konsolidējot šo izglītības iestāžu pārvaldību un izmaksas. Šādas izglītības iestādes dibinātājs ir pašvaldība; profesionālā vidējā izglītība - pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Īsteno valsts nozīmes profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC) un pārējās profesionālās izglītības iestādes, kuru padotība pamatā plānota pašvaldībām.