2. Article

Attēls Pašvaldības, kurās aktivitātes galvenokārt plānotas JAUNU teritoriju un industriālo zonu izveidei 3.attēls. Indikatīvais prioritāro projektu ERAF finansējuma sadalījums pa pašvaldībām (euro un %) Papildus Latgales plānošanas reģiona pašvaldības varēs pretendēt uz atbalstu citos ES fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskajos atbalsta mērķos, kuros pašvaldības ir plānotas kā atbalsta saņēmēji (piemēram, 3.3.1.specifisko atbalsta mērķis "Privāto investīciju apjoma palielināšanai, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām", kura ietvaros plānotie ieguldījumi varētu būt nozīmīgi Latgales reģiona ekonomiskajai attīstībai). 3.2. Nodokļu politikas izmaiņas Lai stimulētu uzņēmējdarbību Latgales plānošanas reģionā, ņemot vērā iepriekš aprakstīto mazāk izdevīgo reģiona novietojumu, nepieciešams īstenot nodokļu politikas diferencēšanu, paredzot Latgales plānošanas reģionā strādājošajiem uzņēmumiem labvēlīgākus nosacījumus un tādējādi dodot stimulu uzņēmējiem izvēlēties darboties Latgales plānošanas reģionā un esošajiem reģiona uzņēmējiem - attīstīt savu darbību. EM 2013.gadā īstenotā pētījuma "Administratīvo procedūru ietekme uz uzņēmējdarbības vidi" rezultāti norāda, ka 78,8% no aptaujātajiem uzņēmējiem Latgalē atzīmējuši nodokļu likmes kā šķērsli, kas ir augstākais rādītājs starp reģioniem. VARAM ir sagatavojusi priekšlikumu nodokļu politikas izmaiņām Latgales reģiona attīstībai. 3.2.1. Paplašināt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritoriju uz rūpnieciskās apbūves teritorijām Latgales plānošanas reģionā, sagatavojot grozījumus normatīvajos aktos Investoru piesaistes un ekonomiskās aktivitātes sekmēšanai reģionos kopumā nozīmīgs atbalsta veids ir arī speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas. Viena no šādām zonām atrodas Latgales plānošanas reģionā - Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona (turpmāk - RSEZ), kas darbojas jau kopš 1997.gada. Speciālās ekonomiskās zonas veicina investīciju piesaisti un jaunu darbavietu radīšanu, sniedzot tajās strādājošiem uzņēmumiem nodokļu atlaides, t.sk. nekustamā īpašuma nodokļu un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, kā arī brīvās zonas izveides iespējas uzņēmumiem ļauj atbrīvot importa un eksporta operācijas no muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa. Izmantojot speciālās ekonomiskās zonas statusa priekšrocības, uzņēmumiem ir iespēja novirzīt lielāku finansējuma daļu investīcijām ražošanas procesa modernizācijai, darba apstākļu uzlabošanai un ražošanas paplašināšanai. RSEZ uzņēmumiem piedāvā izdevīgu novietojumu Latgales plānošanas reģiona ietvaros. RSEZ atrodas starptautisko autoceļu un dzelzceļu krustojumā: RSEZ teritoriju šķērso Austrumu - Rietumu (autoceļš E22 (Krievija - Baltijas jūras ostas)) un Ziemeļu - Dienvidu (autoceļš E262 Sanktpēterburga - Varšava) transporta koridori. Pilsētas iekšējo ceļu tīkls ir savienots ar minētajiem transporta koridoriem. RSEZ teritorijā ir izvietota dzelzceļa kravu pieņemšanas stacija Rēzekne II, kurā atrodas muitas kontroles punkts. Rēzekne II ir pirmā stacijā Latvijā, iebraucot virzienā no Krievijas, kurā tiek pārformēti kravu sastāvi uz pārējām Latvijas pilsētām, Baltijas jūras ostām, Sanktpēterburgu, Lietuvu, Varšavu u.t.t. Kopš 2006.gada ekspluatācijā VAS "Latvijas Dzelzceļš" ir nodevis dzelzceļa kravu pieņemšanas un sadales terminālu Rēzekne III. Vienlaikus RSEZ attīstību kavē tas, ka nozīmīgu daļu no tajā ietilpstošajām teritorijām veido privātajiem īpašniekiem piederošās teritorijas (t.sk. bijušās ražotnes, industriālās teritorijas u.tml.), kas pašlaik netiek apsaimniekotas, bet būtu izmantojamas uzņēmējdarbībai. Pašlaik pašvaldībās ir aktuāla tendence, ka daļa privāto īpašnieku ilgstoši neveic nekādas darbības ar šādiem īpašumiem, bet, parādoties iespējamajam investoram vai pašvaldības interesei, piedāvā tos atpirkt par nesamērīgi augstu cenu. Nereti šādi īpašnieki kavē industriālo zonu attīstību un investoru piesaisti pašvaldībā. Vienlaikus Rēzeknes pilsētas pašvaldības, Rēzeknes novada pašvaldības un citu Latgales plānošanas reģionu pašvaldību teritorijās ir pašvaldības īpašumā esošas platības, kas varētu tikt izmantotas uzņēmējdarbības veikšanai, bet pašlaik nav iekļautas RSEZ teritorijā. Ņemot vērā iepriekšminēto, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību reģionā, nepieciešams paplašināt speciālās ekonomiskās zonas teritoriju uz citām esošajām rūpnieciskās apbūves teritorijām Latgales plānošanas reģionā, priekšroku dodot pašvaldību īpašumā esošām teritorijām. Attiecīgi Rīcības plānā tiek iekļauts uzdevums VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. Attiecībā uz speciālajā ekonomiskajā zonā iekļaujamajām teritorijām tiks izvērtēti Latgales plānošanas reģiona priekšlikumi. Īstenojot rīcības plānā ietverto priekšlikumu attiecībā uz speciālās ekonomiskās zonas teritoriju paplašināšanu uz Latgales plānošanas reģiona teritorijā esošajām rūpnieciskās apbūves teritorijām, tiktu paplašināts potenciālais atbalsta saņēmēju loks tiem piemērotās teritorijās neatkarīgi no veiktā ieguldījumu apmēra, tādējādi radot nepieciešamos priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai Latgales reģionā. Šī rīcības virziena ietvaros nepieciešams papildus analizēt, kādi citi fiskālie, kā arī cita veida neinvestīciju atbalsta pasākumi būtu teritoriāli diferencējami, paredzot labvēlīgākus nosacījumus Latgales plānošanas reģionam, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti teritorijās, kur trūkst dabisko priekšnosacījumu uzņēmējdarbības attīstībai (piemēram, īpaša nodokļu maksājumu kārtība, veicot nodokļu maksājumus vēlāk, atvieglojumi ražošanas un transporta izmaksu samazināšanai, pārskatot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaižu piemērošanas nosacījumus utt.). 3.3. Turpināt Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstīto pasākumu ieviešanu uzņēmējdarbības veicināšanai Latgales plānošanas reģionā Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam ietvaros bija iekļauta virkne pasākumu, kas paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam programmas LV07 "Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālajām iestādēm" projekta "Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde" īstenošanas ietvaros. Daļa no tām jau ir īstenota (sk. ievadu), bet virkne pasākumu tiks turpināti 2015.-2016.gadā. LUC nozīmīgākās aktivitātes paredzētas 2014.-2015.gadā, īstenojot aktivitāti "Reģionālās uzņēmējdarbības un inovāciju sistēmas attīstība", kas paredz viena uzņēmējdarbības speciālista algošanu, pašvaldību un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju vizīšu organizēšanu uz kaimiņvalstīm, dalību un pašvaldību pārstāvēšanu investīciju forumos, investīciju kataloga izstrādi Latgales reģionam, jaunas tīmekļa vietnes www.invest.latgale.lv izstrādi un citus pasākumus, tādējādi stiprinot Latgales reģiona investīciju piesaistes kapacitāti un palielinot uzņēmējdarbības aktivitāti. Arī 2015.-2017.gadā LUC nodrošinās koordinētu konsultatīvo atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai (potenciālo un esošo uzņēmumu informēšana par atbalsta iespējām, konsultanti birokrātisko un administratīvo procedūru kārtošanai, mentorings, palīdzība biznesa ideju formulēšanā, biznesa plānu izstrāde, ideju laboratorijas utt.). Bez tam, šī projekta ietvaros tiks īstenoti šādi pasākumi: - sagatavot reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus, kas būtu piedāvājami potenciālajiem investoriem Latgalē; - organizēt reģionālos konkursus inovatīvo biznesa ideju atbalstam - novada/reģiona "Ideju kausa" rīkošana (grantu konkursi); - organizēt apmācību seminārus pašvaldību attīstības plānošanas speciālistiem teritoriju ekonomiskās aktivitātes palielināšanai, t.sk. investoru piesaistei, lai speciālists varētu saskatīt biznesa ideju, veikt idejas priekšizpēti, nodrošināt projekta idejas virzību (projekta vadības grupa), sekmēt investoram nepieciešamās infrastruktūras, darbaspēka, pakalpojumu klāsta utt. nodrošināšanu. 3.4. Īstenot politikas risinājumu pilotprojektus Latgales plānošanas reģionā Reģionālās politikas, kā arī nozaru politiku ietvaros nereti tiek identificēti normatīvajos aktos paredzēti ierobežojumi vai nosacījumi, kas kļuvuši par šķērsli attīstībai. Tāpat politikas izstrādes un pilnveidošanas procesā un tā ietvaros notiekošajās diskusijās ar iesaistītajām pusēm, bieži rodas priekšlikumi par inovatīviem problēmu risinājumiem, kas būtiski atšķiras no līdz šim īstenotajiem. Plānojot būtiskas izmaiņas pastāvošajā politikā vai normatīvajā regulējumā, lai pārliecinātos, vai to efekts atbilst gaidītajam, lai aprobētu un pilnveidotu piedāvātos risinājumus, visai izplatīta prakse ir plānotās izmaiņas vispirms izmēģināt tikai noteiktā valsts daļā, īstenojot pilotprojektu. Lai veicinātu reģiona attīstību un sekmētu inovatīvu politikas risinājumu pielietošanu, valsts pārvaldes iestādēm jāizvērtē iespējas īstenot Latgales plānošanas reģionā pilotprojektus plānotu nozīmīgu politikas izmaiņu vai jaunu politikas risinājumu īstenošanai. Tādējādi veiksmīgas politikas vai normatīvā regulējuma izmaiņu ieviešanas gadījumā Latgales reģions būtu pirmais, kas gūtu labumu no šīm izmaiņām un līdz ar to tiktu pozitīvi ietekmēta reģiona attīstība. Latgales plānošanas reģionā kā pilotprojekts varētu tikt īstenoti, piemēram, pasākumi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai.