4. Article

1. 1)) Līdz ar sabiedrības novecošanos samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā struktūrā un pieaug demogrāfiskā slodze. Sagaidāms darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara turpmāks samazinājums. Līdz 2020. gadam paredzamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā par labu augstākām vecuma kohortām turpināsies darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās, kas ietekmēs darba resursu pieejamību nākotnē.
2. 2)) Ekonomika atjaunojas, uzņēmumiem optimizējot procesus un kāpinot darba ražīgumu. Darba vietu skaita pieaugums nav straujš. Uzņēmēju prognozes par sava uzņēmuma preču un pakalpojumu pieprasījuma izmaiņām īstermiņā ir piesardzīgas.
3. 3)) Pēc ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvara pieauguma krīzes laikā joprojām nozīmīgs ir šo iedzīvotāju īpatsvars, t.sk. tādu, kuri zaudējuši cerības atrast darbu.
4. 4)) Daļa reģistrēto bezdarbnieku ir ar darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni. Ekonomiski neaktīvo un darba meklētāju struktūrā lielāks ir iedzīvotāju ar pamatizglītību vai zemāku par pamatizglītību īpatsvars.
5. 5)) Bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū ierobežota atbalsta intensitātes diferencēšana dažādām mērķa grupām, kas ļautu operatīvi identificēt klientus, kam primāri nepieciešams atbalsts un iesaiste atbalsta pasākumos.
6. 6)) Pilnveidojams atbalsts zemākas produktivitātes kompensēšanai atsevišķām mērķgrupām, ņemot vērā to atšķirīgās vajadzības;
7. a)) Gados vecāku iedzīvotāju zemāka produktivitāte saistīta ar pakāpenisku darbspēju samazināšanos un darba tirgus pieprasījumam neatbilstošām zināšanām un prasmēm.
8. b)) Galvenie kavēkļi jauniešu integrēšanai darba tirgū ir izglītības un darba pieredzes trūkums. Jauniešu bezdarbnieku darba pieredze lielākoties gūta mazāk kvalificētās profesijās.
9. c)) Personu ar invaliditāti darbspējas ievērojami atšķiras atkarībā no invaliditātes grupas un funkcionālo traucējumu veida.
10. 7)) Līdzās tradicionālajām iedzīvotāju grupām, kas tiek saistītas ar sociālās atstumtības riskiem, atzīmējamas specifiskas grupas, kuru īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir būtisks: gados vecākas personas ar hroniskām slimībām; vecākas personas (50 gadi un vairāk) vidū, kam nav veselības problēmas, kas traucētu strādāt; personas vecumā 20—39 gadi vidū, kam ir zems izglītības līmenis.
11. 8)) Pilnveidojama elastīga ADTP pasākumu novērtēšana, lai novērtētu to ietekmi uz klientu darbā iekārtošanos un izmaksu efektivitāti, nepieciešamības gadījumā lemjot par nosacījumu izmaiņām un pielāgošanu mainīgajai darba tirgus situācijai.
12. 9)) Ekonomiskā aktivitāte būtiski atšķiras starp reģioniem. Darba vietu nozīmīgākais īpatsvars koncentrējas Rīgas un Pierīgas reģionos, kamēr citos reģionos darba vietu skaits ir būtiski mazāks. Ārpus ekonomiskās attīstības centriem ir ierobežota darba vietu pieejamība.
13. 10)) Pašreiz nepastāv tiesiskais un institucionālais ietvars sociālo uzņēmumu darbībai. Sociālie uzņēmumi ir viens no iespējamiem atbalsta mehānismiem sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu integrācijai darba tirgū.
14. 11)) Darba tirgū pastāv būtiska dzimumu segregācija, gan attiecībā uz vīriešu un sieviešu sadalījumu dažādās nozarēs, gan profesijās. Atšķirības starp sievietēm un vīriešiem vērojamas arī attiecībā uz darba samaksu.
15. 12)) Samērā liela daļa iedzīvotāju ir pakļauta nabadzības riskam. Ne visi, kas vēlas, spēj atrast pilnas slodzes darbu.
16. 13)) Ienākumu testēto pabalstu saņēmējiem iesaistoties darbā, saskaras ar augstām izmaksām (iepriekš saņemto pabalstu samazinājumu), kas neveicina finansiālo motivāciju uzsākt darbu.
17. 14)) Statistikas dati liecina, ka joprojām darba vietās notiek daudz nelaimes gadījumi un nodarbinātajiem tiek konstatētas arodslimības, ko rada darba vietās pastāvošie kaitīgie darba vides faktori, nedroši darba apstākļi, nepietiekama veselības aizsardzība, nepietiekama nodarbināto apmācība un neatbilstošs darba aprīkojums.
18. 15)) Pastāv atšķirības starp Darba likumā noteikto regulējumu un faktisko elastdrošības situāciju Latvijas darba tirgū.