8. Article

1. 1)) precīzāk definēt mērķa grupas, kurām ir nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos darba tirgū;
2. 2)) paaugstināt ārpus darba tirgus esošo cilvēku motivāciju iesaistīties nodarbinātībā;
3. 3)) uzlabot atbilstošu aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanu, lai piedāvātie pakalpojumi mazinātu bezdarbnieku skaitu, vienlaikus palielinot nodarbinātības rādītājus.
4. 1)) informācijas pieejamība — nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par darba tirgus situāciju, pieprasītākajām profesijām, brīvajām darba vietām, pieejamajiem pakalpojumiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām.
5. 2)) vienlīdzīgas iespējas — veicināt visu personu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai invaliditātes esamības.
6. 3)) uzlabot nodarbinātības iespējas nepietiekami pārstāvētajām iedzīvotāju grupām (piemēram, mazkvalificētajiem, jauniešiem, sievietēm, gados vecākiem iedzīvotājiem), kā arī veicināt pāreju no neformālās nodarbinātības uz oficiālu nodarbinātību;
7. 4)) līdzdalība — nodrošināt sadarbību nodarbinātības politikas izstrādei un īstenošanai starp valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, valdības sociālajiem partneriem un ekspertiem.
8. 5)) darbības pēctecības un koordinētības princips — izstrādāt un īstenot nodarbinātības politiku atbilstoši pastāvošajiem politikas plānošanas dokumentiem.
9. 6)) uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas princips — izstrādāt un īstenot efektīvu nodarbinātības politiku, balstoties uz regulāri veiktu monitoringu un pētījumiem.
10. 7)) nodrošināt finansiāli un sociāli ilgtspējīgu politiku, veicinot sociālo integrāciju un kohēziju, ietverot pensiju politiku, atbalstu ģimenēm ar bērniem, pasākumus bezdarbniekiem un citām nabadzības un bezdarba riskam pakļautām grupām;
11. 8)) nodrošināt efektīvu darba tirgus un sociālās aizsardzības sistēmu pārvaldību, ietverot politiku īstenošanas monitoringu, analīzi un rezultātu novērtēšanu;
12. 9)) īstenot politiku atbilstoši darba tiesībām;
13. 10)) veidot politiku, kas veicina darba tirgus attīstību un imigrantu un viņu bērnu sociālo integrāciju, kā arī politiku, kuras ietvaros imigrantu prasmes tiktu izmantotas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.
14. 1)) paredz risināt7 situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem.
15. 2)) Sniegt8 profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus attiecībā uz jauniešu nodarbināmību, tostarp īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā. Veikt pasākumus integrētākai un visaptverošākai pētniecības sistēmai, tostarp koncentrējot finansējumu starptautiski konkurētspējīgām pētniecības iestādēm.
16. 3)) Reformēt9 sociālo palīdzību un tās finansēšanu, lai vēl vairāk nodrošinātu, ka tā attiecas uz lielāku iedzīvotāju skaitu, nodrošinātu pabalstu adekvātumu, pastiprinātus aktivizēšanas pasākumus un mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus. Palielināt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pārklājumu.
17. 1)) Negatīvas dabiskās kustības un, jo īpaši, emigrācijas rezultātā pēdējās desmitgades laikā ievērojami samazinājies iedzīvotāju skaits. Iedzīvotāju skaita samazinājuma apjomi sarūk, galvenokārt, samazinoties emigrējušo iedzīvotāju skaitam, kamēr dabiskais pieaugums pēdējos gados saglabājies gandrīz nemainīgs.
18. 2)) Līdz ar sabiedrības novecošanos samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā struktūrā un pieaug demogrāfiskā slodze. Sagaidāms darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara turpmāks samazinājums.
19. 3)) Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās vēl straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits, ko pamatā nosaka lielais samazinājums vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, kas saistīts ar zemo dzimstību 1990-tajos gados un augstajiem emigrācijas rādītājiem pēdējos gados iedzīvotajiem vecumā līdz 35 gadiem.
20. 4)) Vidēja termiņa prognoze paredz iedzīvotāju skaita samazināšanos dabiskās kustības rezultātā par 123,1 tūkst. (salīdzinājumā ar 2011. gadu) līdz 2020. gadam. Šajā laika posmā paredzamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā par labu augstākām vecuma kohortām turpināsies darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās, kas ietekmēs darba resursu pieejamību nākotnē.
21. 5)) Eurostat izstrādātās demogrāfiskās prognozes ES dalībvalstīm laika periodam līdz 2060. gadam ietver nopietnus sabiedrības novecošanās izaicinājumus, Latvijai paredzot otru lielāko samazinājuma prognozi ES valstu vidū.
22. 1)) EM ik gadu izstrādā vidēja un ilgtermiņa prognozes, kas ļauj priekšlaicīgi paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm20 raksturota esošā darba tirgus situācija, kā arī vidēja termiņa darba tirgus prognozes laika periodam līdz 2020. gadam un ilgtermiņa darba tirgus prognozes līdz 2030. gadam. Minētās prognozes izmantotas par pamatu šīm pamatnostādnēm.
23. 2)) Īstermiņa prognozēšanas modeļa ietvaros tiek veikti pētījumi "Darba tirgus īstermiņa prognozes", kuru mērķis ir izzināt bezdarbnieku profesionālās un neformālās apmācības vajadzības, tostarp izvērtējot NVA pašlaik piedāvāto apmācību klāstu, izstrādāt rekomendācijas NVA apmācību pasākumu saraksta veidošanai nākamajam pusgadam. Prognozes tiek balstītas uz darba devēju, nozaru asociāciju un sociālo partneru aptaujām un intervijām. LM katru gadu sagatavo ziņojumu "Par darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem", kura ietvaros tiek noteikti bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārie apmācību virzieni, kuros bezdarbniekiem un darba meklētājiem piedāvāt apmācību programmas. Lai noteiktu prioritāros virzienus tiek veikta darba tirgus situācijas analīze, NVA datu analīze, ņemtas vērā ES, EM prognozes par Latvijas darba tirgus turpmāko attīstību, kā arī ņemti vērā ekspertu ieteikumi.
24. 1)) veic darba tirgus īstermiņa prognozēšanu (2007.—2013. gada plānošanas periodā Darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" 1.3.1.7. apakšaktivitātes "Darba tirgus pieprasījuma īstermiņa un ilgtermiņa prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība" ietvaros īstenotā ESF projekta "Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība" ietvaros tika veikta darba tirgus analīzes metodikas izstrāde (sk. http://www.nva. gov.lv/index.php?cid=6&mid=465) un datu ieguve, kā arī sagatavoti pētījumi (http://www.nva. gov.lv/index.php?cid=6&mid=95).
25. 2)) reģistrē vakances, bezdarbniekus un darba meklētājus; nodrošina informācijas apmaiņu starp bezdarbniekiem un darba devējiem; ESF projekta "Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide" (2008.—2014. gada decembris) norisinājušies 8 Vakanču gadatirgi visos Latvijas reģionos;
26. 3)) uztur publiski pieejamu CV/vakanču datu bāzi, kas bezdarbniekiem un darba meklētājiem sniedz iespēju reģistrēt CV, savukārt darba devējiem — vakanci,
27. 4)) organizē darba devēju un bezdarbnieku tikšanās (darba intervijas) — 2013. gadā pēc tikšanās ar darba devējiem darbā iekārtojošies ir 12 874 cilvēki,
28. 5)) ņemot vērā katra bezdarbnieka situāciju, atbilstoši individuālajām vajadzībām sniedz pakalpojumus un nepieciešamības gadījumā iesaista aktīvās nodarbinātības pasākumos (apmācībās vai nodarbinātības pasākumā).
29. 1)) Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums
30. 2)) Vai Latvijas sabiedrisko darbu programma atviegloja 2008.—2010. gada krīzes ietekmi?
31. 1)) ESF projekta "Pasākumi noteiktām personu grupām" (2008. gada septembris — 2015. gada jūnijs) ietvaros 3 304 darba devēji izveidoja 4 224 darba vietas, nodarbinot 5 154 bezdarbniekus. Pirmo 6 mēnešu laikā pēc pasākuma pabeigšanas, darbā iekārtojās: (1) 544 bezdarbnieki ar invaliditāti, t.sk. 423 pie tā paša darba devēja; (2) 2 311 nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki, t.sk. 1 915 — pie tā paša darba devēja.
32. 2)) ESF projekta "Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai" (2009. gada augusts — 2011. gada decembris) ietvaros atbalstu saņēmuši gandrīz 123 tūkstoši bezdarbnieku. Tika izveidotas 82 305 darba praktizēšanas vietas, gandrīz 24 tūkstoši bezdarbnieki, pabeidzot dalību projektā, iekārtojās pastāvīgā darbā.
33. 3)) ESF projektā "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās" (2012. gada janvāris — 2014. gada decembris) līdz 2014. gada 31.jūlijam dalību projektā uzsāka 78 490 bezdarbnieki; 9 390 bezdarbnieki pēc tam iekārtojās pastāvīgā darbā.
34. a)) kura galvenais mērķis saskaņā ar nolikumu, statūtiem vai citu juridisku dokumentu, ar ko uzņēmums ir izveidots, ir izmērāma, pozitīva sociālā ietekme, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem, dalībniekiem un partneriem, un kurš:
35. i)) nodrošina pakalpojumus vai preces, kas rada sociālu labumu, un/vai
36. b)) kurš pirmkārt un galvenokārt izmanto peļņu sava galvenā mērķa sasniegšanai un ir ieviesis iepriekš izstrādātas procedūras un noteikumus jebkādai peļņas sadalei akcionāriem un īpašniekiem, kas nodrošina, ka šāda peļņas sadale neapdraud šā uzņēmuma galveno mērķi; un
37. c)) kurš tiek pārvaldīts saimnieciskā, atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas, kuras skar tā darījumdarbība.
38. 1)) Liberālais — klienta atbildība ir patstāvīga aktīva darba meklēšana un gatavība darbam apmaiņā pret ienākumu atbalstu (pabalstu); lai stimulētu klientu darba meklējumiem ir ierobežoti aktīvās darba tirgus politikas pasākumi, ir pieejami CV/vakanču portāli, īsas apmācības u.c. pakalpojumi, kas vērsti uz darba meklēšanas rezultātu uzlabošanu (ASV, Lielbritānija).
39. 2)) Sociāldemokrātiskais — klientiem pieejams daudzpusīgs un komplekss darba tirgus pasākumu atbalsts vienlaikus augsts pabalstu līmenis (raksturīgs Dānijai, Zviedrijai).
40. 3)) Continental corporatist — klienta individuāla atbildība par savas kapacitātes celšanu, vienlaikus nozīmīga valsts loma nodrošinot aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pieejamību (Francija, Vācija, raksturo arī Latvijas pieeju bezdarbnieku aktivizēšanā).