2. Article

Augstākās izglītības finansēšanas reforma Iespējas uzlabot sistēmu un nodrošināt jaunā finansēšanas modeļa ieguvumus ir tieši saistītas ar ieguldījumu apjomu augstākajā izglītībā. Kā norāda Pasaules bankas eksperti, pašreizējais Latvijas augstākās izglītības finansējums (gan publiskais, gan privātais) nav pietiekams augstākajai izglītībai izvirzīto mērķu sasniegšanai. To pamato ieguldījumi augstākajā izglītībā Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm.10 Saskaņā ar Eurostat datiem (2010), publiskais finansējums augstākajai izglītībai un pētniecībai veido tikai 0.8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropā 1.26% no IKP. Arī finansējums no privātā sektora augstākajā izglītībā ir salīdzinoši neliels, pamatā mācību maksa, ko sedz nepilna laika un pilna laika maksājošie studenti studiju vietās, ko nefinansē valsts. Publiskais finansējums augstākajai izglītībai 2008.gada finanšu krīzes laikā tika krasi samazināts par vairāk nekā 50%, vienlaikus samazinot arī pētniecības finansējumu. Krīzes laikā tika pārtraukts un joprojām netiek piešķirts finansējums zinātniskajai darbībai augstskolās. Rezultātā augstskolu iespējas nodrošināt konkurētspējīgu akadēmiskā un zinātniskā personāla atalgojumu, attīstīt pētniecībā balstītu augstāko izglītību, nodrošināt studiju un pētniecības darba nedalāmību un tādējādi īstenot Augstskolu likuma 5.pantā noteikto misiju un uzdevumus jauno zinātnieku sagatavošanā ir ierobežotas. Laika posmā no 2009. līdz 2013.gadam zinātnes bāzes finansējums augstskolām tika izmaksāts tikai 25 27% apmērā no tiesību aktos noteiktā apjoma. Lai gan 2014.gadā pirmo reizi kopš 2009.gada bāzes finansējuma apjoms pieauga, augstskolām joprojām tika izmaksāts tikai 40% no aprēķinātā finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Latvijas likumdošanā un normatīvajos aktos ir iestrādāta konsekventa ieguldījumu politika sasaistē ar valsts ekonomisko izaugsmi. Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" (turpmāk MK noteikumi Nr.994) 27.punkts paredz ikgadēju studiju izmaksu koeficientu palielinājumu par vienu desmito daļu, savukārt Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Lai augstskolu finansējums sasniegtu 2% no IKP, papildus būtu nepieciešami 406 milj. EUR. Zinātniskās darbības likuma 33.pants nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta. Lai zinātnes finansējums sasniegtu 1 % no IKP, papildus būtu nepieciešami 231 milj. EUR11. Kā norāda Pasaules bankas eksperti, pašreizējais publiskā finansējuma apjoms un struktūra liecina par nekonsekvenci rīcībpolitikā, nosakot augstus augstākās izglītības mērķus, bet neparedzot finansējumu to sasniegšanai un tādējādi neīstenojot izstrādātās politikas. Finansējuma apjoms nozarei parāda, ka faktiski tās attīstība nav politiska prioritāte, kas ir pretrunā ar valsts politikas plānošanas dokumentos pausto. Ieguldījumiem ir jāatbilst izvirzītajiem attīstības mērķiem. 2.1. Pasaules bankas izstrādātie finansēšanas modeļa ieviešanas scenāriji un to ietekme uz budžetu, augstākās izglītības konkurētspēju un pieejamību Ņemot vērā pašreizējo augstākās izglītības un pētniecības finansēšanas ainu, Pasaules bankas pētījuma ietvaros tika izvirzīti trīs scenāriji augstākās izglītības finansēšanas reformas virzībai atkarībā no nozarei paredzētā finansējuma: A. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs (Knowledge Society Model); B. Ierobežotas izaugsmes scenārijs (Limited Expansion Model);