6. Article

Klimatoloģisko informāciju, kas nav ietverta šajā būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu, pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs". 9 Ekonomikas ministra vietā – veselības ministrs Guntis Belēvičs Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 1.pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 003-15 "Būvklimatoloģija" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.338) Klimatoloģiskie rādītāji Vidējā gaisa temperatūra (° C) 1.tabula Nr. p.k.VietaMēnesisVidēji gadāIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII1.Ainaži-5,2-5,0-1,63,910,214,516,515,911,87,32,2-2,25,72.Alūksne-7,6-6,8-2,54,011,014,816,115,010,25,2-0,4-4,94,53.Daugavpils-6,7-5,9-1,85,212,115,716,915,911,26,11,0-3,85,54.Dobele-5,0-4,7-1,04,911,415,216,515,911,56,81,7-2,65,95.Liepāja-3,0-3,0-0,24,610,314,316,416,412,98,53,7-0,36,76.Mērsrags-3,8-4,0-1,03,99,914,716,315,911,97,42,5-1,46,07.Priekuļi-6,2-5,6-1,64,611,315,016,315,410,96,10,7-3,85,38.Rīga-4,7-4,3-0,65,111,415,416,916,211,97,22,1-2,36,29.Stende-4,5-4,4-1,14,410,714,515,915,311,26,81,8-2,35,710.Zīlāni-6,7-5,9-1,55,011,915,316,615,611,06,00,7-4,05,3Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (° C) 2.tabula Nr. p.k.VietaMēnesisGaisa gada minimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reiziIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIGadā50 gados10 gados1.Ainaži-35,1-35,3-34,4-18,8-7,5-1,32,70,2-4,8-13,8-18,7-37,1-37,1-36,3-33,02.Alūksne-37,4-36,8-28,8-15,9-5,8-0,32,90,7-5,1-10,6-20,6-36,8-37,4-37,4-32,73.Daugavpils-42,7-43,2-32,0-18,6-5,5-1,32,1-1,5-5,0-14,7-24,1-38,7-43,2-41,0-35,54.Dobele-34,1-35,9-25,7-13,2-3,70,34,71,9-3,7-9,2-21,7-31,9-35,9-35,9-32,55.Liepāja-32,9-31,6-23,8-10,1-4,30,54,84,6-1,7-7,3-17,5-25,8-32,9-31,5-26,16.Mērsrags-33,7-36,2-28,9-16,2-5,4-2,23,31,4-3,9-10,0-18,1-25,4-36,2-34,2-29,97.Priekuļi-36,5-38,0-26,4-12,6-5,4-1,43,5-0,1-4,5-12,9-20,6-39,0-39,0-38,2-31,88.Rīga-33,7-34,9-30,3-13,1-5,5-2,34,00,0-4,1-8,7-18,9-31,9-34,9-34,8-31,09.Stende-34,5-36,1-27,9-15,9-5,4-3,12,0-0,2-4,5-11,8-16,7-26,0-36,1-34,9-30,010.Zīlāni-38,5-36,7-32,3-14,4-6,0-0,42,70,1-6,4-10,9-22,0-35,2-38,2-38,0-33,4Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C) 3.tabula Nr. p.k.VietaMēnesis Gaisa gada maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reiziIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIGadā50 gados10 gados1.Ainaži7,310,817,525,129,533,232,733,230,022,015,410,533,233,131,12.Alūksne7,910,918,226,530,230,833,332,929,421,113,110,033,333,231,13.Daugavpils7,613,118,427,631,832,835,136,431,324,016,310,436,436,033,04.Dobele9,513,820,026,130,633,135,834,430,723,516,811,135,835,832,85.Liepāja7,915,517,825,430,033,033,733,630,722,215,410,133,733,031,56.Mērsrags9,413,620,826,831,634,634,433,829,124,915,513,934,634,732,87.Priekuļi7,910,917,225,930,332,034,032,729,521,514,39,834,033,531,68.Rīga9,413,520,526,530,432,533,632,529,423,417,211,533,633,332,29.Stende8,512,018,325,829,032,633,634,329,723,516,110,534,334,031,910.Zīlāni7,811,818,026,330,031,934,534,330,522,616,69,934,534,431,9Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības 4.tabula Nr. p.k.VietaViskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūraViskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi50 gados10 gados1.Ainaži21,324,423,22.Alūksne21,924,823,73.Daugavpils23,326,525,34.Dobele23,026,325,05.Liepāja20,924,323,06.Mērsrags21,524,323,57.Priekuļi22,325,324,28.Rīga22,425,524,39.Stende22,025,324,210.Zīlāni22,926,225,0Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības 5.tabula Nr. p.k.VietaVisaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūraVisaukstākā mēneša vidējā minimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi50 gados10 gados1.Ainaži-10,8-19,6-16,82.Alūksne-12,4-20,3-17,73.Daugavpils-12,3-21,8-18,54.Dobele-10,2-18,5-15,75.Liepāja-7,5-15,1-12,56.Mērsrags-8,8-18,0-14,57.Priekuļi-11,0-19,6-16,48.Rīga-9,7-18,5-15,39.Stende-9,7-17,8-14,610.Zīlāni-11,4-20,0-16,8Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības 6.tabula Nr. p.k.VietaVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūraVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra un tās varbūtība0,980,921.Ainaži-23,2-26,8-22,72.Alūksne-25,1-29,5-24,03.Daugavpils-24,0-28,4-24,14.Dobele-22,3-24,4-20,95.Liepāja-18,3-20,5-17,36.Mērsrags-19,6-22,0-19,37.Priekuļi-23,8-28,2-22,78.Rīga-20,7-24,6-20,79.Stende-19,9-22,5-19,510.Zīlāni-23,8-26,8-23,2Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (° C) 7.tabula Nr. p.k.VietaDiennakts vidējā gaisa temperatūra £ 8 ° Cperioda ilgums (dienas)vidējā temperatūra (° C)1.Ainaži205-0,52.Alūksne214-1,93.Daugavpils205-1,34.Dobele204-0,45.Liepāja1930,66.Mērsrags2110,47.Priekuļi208-1,18.Rīga2030,09.Stende209-0,210.Zīlāni206-1,3Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (° C) 8.tabula Nr. p.k.VietaMēnesisIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII1.Ainaži6,06,36,97,89,610,28,27,97,25,84,75,52.Alūksne5,46,17,08,510,410,09,58,77,55,74,14,93.Daugavpils6,26,98,19,711,811,310,710,68,97,04,55,44.Dobele5,96,27,19,111,211,010,810,39,26,94,85,45.Liepāja5,25,46,06,98,37,76,86,86,35,44,44,86.Mērsrags5,36,05,57,99,59,89,28,18,16,63,94,97.Priekuļi5,36,16,78,410,610,39,79,17,65,84,24,88.Rīga5,35,87,08,812,29,99,28,98,06,44,44,89.Stende5,66,06,98,710,911,010,09,78,36,44,64,910.Zīlāni5,56,07,29,011,010,810,210,08,56,64,44,7Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa) 9.tabula Nr. p.k.VietaMēnesisVidēji gadāIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII1.Ainaži4,03,94,46,29,212,815,014,811,68,86,44,88,52.Alūksne3,53,54,25,98,811,813,713,410,57,95,74,27,83.Daugavpils3,73,74,56,59,812,614,213,911,08,36,14,48,24.Dobele4,24,14,76,69,512,614,514,111,38,86,54,88,55.Liepāja4,64,55,26,79,412,614,914,912,09,57,05,58,96.Mērsrags4,34,24,96,49,212,414,714,511,68,96,75,08,67.Priekuļi3,73,74,46,19,012,014,013,810,98,36,04,48,08.Rīga4,14,04,86,49,312,514,514,311,48,76,44,88,49.Stende4,24,14,86,28,711,713,813,711,18,76,44,98,210.Zīlāni3,73,74,66,59,812,714,414,111,28,46,14,58,3Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%) 10.tabula Nr. p.k.VietaMēnesisVidēji gadāIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII1.Ainaži848380767478808283848686812.Alūksne878478716871757984879090803.Daugavpils858379737072757883858888804.Dobele878481757073778083868989815.Liepāja858483797678808080838586826.Mērsrags858482797575798183848686827.Priekuļi858277726871767985868988808.Rīga858279736972767881838686799.Stende8785817469727779838689878110.Zīlāni87848075717378808587909082Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%) 11.tabula Nr. p.k.VietaMēnesisIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII1.Ainaži461218222120201711532.Alūksne3101926323132312415523.Daugavpils6111930373635362618844.Liepāja361218212019191612535.Mērsrags381220252525252014646.Priekuļi491624313131312314647.Rīga481625282828272215638.Stende391727343432322516639.Zīlāni510182734343434261883Mēneša un gada nokrišņu summa (mm) 12.tabula Nr. p.k.VietaMēnesisKopā gadāIIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII1.Ainaži3725303543546576807071556412.Alūksne4032364053748485706261546913.Daugavpils3627344051738374665252466344.Dobele3122283943517976595255395745.Liepāja4631363540467480787483676906.Mērsrags3825303740527275756065486187.Priekuļi3122314051669092816461466748.Rīga3325313943617979766061496369.Stende40263537425683797768705366610.Zīlāni393038425265757969585955662Apledojuma - sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību 13.tabula Nr. p.k.VietaSvars (g/m), kas iespējams reizi2 gados5 gados10 gados15 gados20 gados25 gados30 gados50 gados1.Ainaži1101802402903303604004902.Alūksne1602202803103403603904503.Liepāja40801401902302703204304.Mērsrags30601001401702002403305.Priekuļi1502102703103403603904506.Rēzekne15028042052062069079010207.Rīga801301902402803103504408.Stende1202002803403904304805909.Zīlāni11018026032036040045056010.Zosēni190320450540630690770950Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību 14.tabula Nr. p.k.VietaApledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi2 gados5 gados10 gados15 gados20 gados25 gados30 gados50 gados1.Ainaži3,04,55,56,06,57,07,58,52.Alūksne4,05,06,06,57,07,57,58,03.Liepāja1,52,53,54,55,05,56,07,04.Mērsrags1,02,02,53,54,04,55,06,55.Priekuļi4,05,06,06,57,07,58,08,56.Rēzekne4,06,08,09,511,012,013,015,07.Rīga2,03,54,55,05,56,06,57,58.Stende3,04,56,07,07,58,59,010,59.Zīlāni3,04,56,07,07,58,59,010,510.Zosēni4,56,58,59,510,511,512,013,5 1.attēls Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā 15.tabula Nr. p.k.VietaVidējais sasaluma dziļumsMaksimālais sasaluma dziļumsXXIXIIIIIIIIIVvidējaisvislielākais1.Ainaži *18324538 531132.Alūksne*922384236 48953.Daugavpils*1235627051 781344.Dobele**8172217 24885.Mērsrags*214283123 411166.Liepāja *92326* 34877.Priekuļi**11202218*26618.Rīga**7151813 24479.Stende**12242722*3612810.Zīlāni*721384340*48112Piezīme: *Konkrētajā mēnesī grunts sasalums atzīmēts mazāk nekā 50 % gadu. 2.attēls 3.attēls 4.attēls Saules starojums uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²) 16.tabula Nr. p.k.StacijaRadiā-cijas veidsLaika intervāls (stundās) (Saules laiks)Diennakts summa3-44-55-66-77-88-99-1010-1111-1212-1313-1414-1515-1616-1717-1818-1919-2020-21 Horizontāla virsma 1.Rīgatiešā0,020,210,520,941,341,732,092,392,532,532,392,091,731,340,940,520,210,0223,54 summārā0,040,340,771,201,652,022,452,752,892,892,752,452,021,601,140,720,340,0428,062.Zosēnitiešā0,020,180,470,861,261,662,052,452,632,632,482,201,801,330,860,430,180,0423,53 summārā0,030,320,701,191,662,162,522,883,063,062,882,592,201,691,190,680,320,0529,18 Uz dienvidiem orientēta vertikāla virsma 3.Rīgatiešā----0,270,801,271,631,841,841,651,290,810,27----11,67 summārā0,010,100,200,250,591,161,702,092,312,312,101,721,160,560,210,170,100,0116,75 4.Zosēnitiešā----0,250,761,221,601,801,801,601,240,770,25----11,30 summārā0,010,110,190,290,631,251,742,132,352,352,111,721,210,620,290,200,110,0117,33 Uz rietumiem orientēta vertikāla virsma 5.Rīgatiešā---------0,391,131,752,182,392,301,910,990,2413,28 summārā0,010,100,200,250,320,370,430,460,470,861,582,172,522,682,522,081,090,2518,36 6.Zosēnitiešā---------0,381,091,672,072,202,091,690,990,1312,31 summārā0,010,110,190,290,380,490,510,530,550,931,602,152,512,562,381,891,100,1418,35 Uz austrumiem orientēta vertikāla virsma 7.Rīgatiešā0,240,991,912,302,392,181,751,130,39---------13,28 summārā0,251,092,082,522,682,522,171,580,860,470,460,430,370,320,250,200,100,0118,36 8.Zosēnitiešā0,130,991,692,092,202,071,671,090,38---------12,31 summārā0,141,101,892,382,582,562,181,620,930,550,510,480,440,370,290,200,110,0118,35Vidējais un vislielākais 0 ° C temperatūras dziļums augsnē 17.tabula Dziļums (cm)MēnesisXIXIIIIIIIIIVDaugavpilsVidējais*3667797827Vislielākais5610413314414296GulbeneVidējais*1223272917Vislielākais444865738080RīgaVidējais**111419*Vislielākais203848638080StendeVidējais**283635*Vislielākais2656103118138135ZosēniVidējais*13222320*Vislielākais394273737358Piezīme: *Attiecīgajā mēnesī augsnes temperatūra ir zemāka par 0 ° C mazāk nekā 50 % gadu. Ekonomikas ministra vietā – veselības ministrs Guntis Belēvičs Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā 2.pielikums Latvijas būvnormatīvam LBN 003-15 "Būvklimatoloģija" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.338) Skaidrojumi klimatoloģisko rādītāju piemērošanai Skaidrojumi klimatoloģisko rādītāju piemērošanai1. 1.tabulā "Vidējā gaisa temperatūra (o C)" sniegta informācija par mēnešu un gada vidējo gaisa temperatūru, kas ir Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (turpmāk - Organizācijas) 30 gadu perioda (1961.- 1990.) vidējā aritmētiskā. Minēto temperatūru varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tās var atkārtoties vidēji reizi divos gados. 2. 2.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais minimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā viszemākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir gada viszemākā gaisa temperatūra. Gada absolūti minimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti minimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90). 3. 3.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā visaugstākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir gada visaugstākā gaisa temperatūra. Gada absolūti maksimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90). 4. 4.tabula "Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (o C) un tās varbūtības". Katra gada viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu viskarstākā mēneša dienu absolūto maksimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados. Viskarstākā mēneša vidējās maksimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90). 5. 5.tabula "Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (o C) un tās varbūtības". Katra gada visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu visaukstākā mēneša dienu absolūto minimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā minimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados. Visaukstākā mēneša vidējās minimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90). 6. 6.tabula "Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (o C) un tās varbūtības". Par katras stacijas darba pēdējiem aptuveni 50 gadiem katrā aukstā sezonā atrasts visaukstākais piecu vienu otrai sekojošu dienu periods un aprēķināta tā vidējā temperatūra. Visaukstāko piecu dienu ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir aprēķināta kā vidējā aritmētiskā, ņemot vērā astoņu visaukstāko piecu dienu periodu (16 % no visā datu rindā esošo sezonu skaita) gaisa temperatūru. Ir aprēķinātas visaukstāko piecu dienu vidējo gaisa temperatūru vērtības varbūtību līmeņiem 0,98 un 0,92. Piemēram, varbūtība tam, ka Ainažu apkārtnē visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra nepārsniegs -26,8 ºC, ir 0,98; reizi 50 gados (varbūtība - 0,02) iespējama vēl zemāka temperatūra. 7. 7.tabula "Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (o C)". Par apkures periodu uzskata laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda ar 8,0 o C vai zemāka. Apkures perioda raksturlielumi aprēķināti par Organizācijas 30 gadu datu periodu (1961.- 1990.). Katrai datu rindas aukstajai sezonai atrasti datumi, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra rudenī kļūst stabili vienāda vai zemāka par 8,0 o C un pavasarī stabili augstāka par 8,0 o C. Aprēķināts dienu skaits starp šiem datumiem (konkrētās aukstās sezonas apkures perioda ilgums), kā arī aprēķināta diennakts vidējo gaisa temperatūru summa. Vidējais apkures perioda ilgums ir visu datu rindas sezonu apkures periodu ilguma vidējais aritmētiskais. Vidējā apkures perioda gaisa temperatūra ir visu datu rindas diennakts vidējo gaisa temperatūru summas dalījums ar gadu un dienu skaitu. 8. 8.tabula "Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Dati aprēķināti par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.-1990.). 9. 9.tabula "Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)". Gaisa mitruma raksturlielums - ūdens tvaiku parciālais spiediens - ir spiediens, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu to tilpumu, ko ieņem mitrais gaiss. Aprēķināti vidējie dati par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.). 10. 10.tabula "Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)". Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta noteiktā temperatūrā un atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku parciālā spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku parciālo spiedienu tādā pašā temperatūrā un atmosfērā. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem. Aprēķināti vidējie dati par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.). 11. 11.tabula "Gaisa relatīvā mitruma amplitūda %". Diennakts gaitā gaisa relatīvais mitrums parasti vislielākais ir pirms saules lēkta un vismazākais - pēcpusdienā. Tāpēc precīzākam amplitūdas aprēķinam izvēlēts 30 gadu datu periods, sākot ar 1966.gadu, kad meteoroloģiskajās stacijās četru termiņu vietā tika uzsākti astoņi termiņu novērojumi. Gaisa relatīvā mitruma amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējo gaisa relatīvā mitruma vērtību starpība plkst.3 un plkst.12 pēc vidējā Griničas laika (plkst.5 (6) un plkst.14 (15) pēc Latvijas ziemas (vasaras) laika). 12. 12.tabula "Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)". Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras, kā arī stipru rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m2 horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Aprēķināti vidējie dati par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.). 13. 13.tabula "Apledojuma - sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību", 14.tabula "Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību". Izmantoti meteoroloģiskajās stacijās veikto apledojuma - sarmas nogulumu uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā maksimālo izmēru un maksimālā svara novērojumu rezultāti, kas veikti katru ziemu laika periodā no 1951. līdz 1998.gadam. Pēc atbilstošas metodikas nogulumu svars pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, apledojuma slānis - uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, ja maksimāli iespējamais noguluma blīvums ir 0,9 g/cm3. Šādi pārrēķinātu apledojuma slāni būvniecības klimatoloģijā sauc par normatīvu. 14. 1.attēlā "Latvijas teritorijas iedalījums pēc normatīvā apledojuma slāņa". Iedalījumam izmantoti dati par apledojuma slāņa biezumu uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, kas iespējams reizi 10 gados. Latvijā sastopamos apledojuma rajonus var raksturot ar šādiem parametriem: Nr. p.k.Raksturlielumi, kas iespējami reizi 10 gadosApledojuma rajonsIII1.Normatīvā apledojuma slāņa biezuma (mm) izmaiņu diapazons2,5- 7,47,5- 12,42.Vidējais normatīvā apledojuma slāņa biezums (mm)5103.Apledojuma- sarmas nogulumu masas (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā izmaiņu diapazons90- 370370- 8004.Vidējā apledojuma-sarmas nogulumu masa (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā21057015. 15.tabula "Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā". Par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.) aprēķināts vidējais grunts sasaluma dziļums katra mēneša pēdējā dienā zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas pie faktiskā sniega segas biezuma. Katrai ziemai atrasts maksimālais sasaluma dziļums, un noteikta tā vidējā un vislielākā vērtība. 16. 2.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi divos gados (cm)", 3.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 10 gados (cm)" un 4.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 100 gados (cm)". Grunts maksimālā sasaluma dziļuma raksturošanai izmanto normatīvo grunts sasaluma dziļumu. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir auksto sezonu ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Lai noteiktu normatīvo grunts sasaluma dziļumu, tika veikti speciāli grunts sasaluma novērojumi no sniega brīvajos laukumos un noteikta to kvantitatīvā sakarība ar stabili negatīvo gaisa temperatūru summu. Izmantojot atrastās sakarības un stabili negatīvo gaisa temperatūru summas par katru ziemu laikā no 1923. līdz 1998.gadam, tika aprēķinātas normatīvās grunts sasaluma dziļuma vērtības, kuru pārsniegšana iespējama reizi divos gados (varbūtība, ka normatīvais grunts sasaluma dziļums nepārsniegs šo vērtību, ir 0,50), reizi 10 gados (varbūtība - 0,90), reizi 100 gados (varbūtība - 0,99). Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainām augsnēm. Pēc augšņu dažādības novērtējuma Latvijā 56 % ir mālainas augsnes, 36 % - smilšainas un apmēram 8 % - kūdrainas augsnes. Smilšainas augsnes sasalst dziļāk nekā mālainas. Normatīvā augsnes sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainās augsnēs var izmantot mālaino augšņu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2. Atsegtas smilšainas augsnes sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šī koeficienta pareizību. 17. 16.tabula "Saules starojums uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²)". Tabulā sniegta informācija par tiešā un summārā (tiešā un izkliedētā starojuma summa) starojuma stundu un diennakts summām (MJ/m2) uz horizontālu virsmu un uz dienvidiem, rietumiem un austrumiem orientētām vertikālām virsmām gada viskarstākajā mēnesī - jūlijā. Starojuma stundu summu izdalot ar 3,6, var aprēķināt vidējo enerģētisko apgaismojumu (radiācijas intensitāti, kW/m2). Gadu gaitā saules starojuma novērojumi Latvijā ir veikti dažādās vietās. Rīgas novērojumi raksturo Latvijas lielpilsētas, Zosēnu - lauku rajonus paaugstinātā reljefā. 18. 17.tabula "Vidējais un vislielākais 0 o C temperatūras dziļums augsnē". Nulles temperatūras dziļums augsnē aprēķināts, izmantojot novērojumu rezultātus par temperatūras dziļumu līdz 3,2 m Organizācijas 30 gadu periodā (1961.- 1990.). Minētie termometri izvietoti zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas (vasarā - zāle, ziemā - sniega sega). Temperatūru aprēķinam izmantota interpolācijas metode. Ekonomikas ministra vietā – veselības ministrs Guntis Belēvičs