54. Article — (1) Iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemēro visām iestādes vai finanšu sabiedrības saistībām, izņemot:
1) segtos noguldījumus. Latvijas Banka ir tiesīga īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz jebkuru noguldījuma summu, kas pārsniedz Noguldījumu garantiju likumā noteikto segto noguldījumu apmēru;
2) nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, kurus izmanto riska ierobežošanas nolūkā. Šādas saistības veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību tiek nodrošinātas līdzīgā veidā kā segtās obligācijas;
3) jebkuras saistības, ko rada iestādes vai finanšu sabiedrības turējumā esoši klienta aktīvi, ja saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem šādus klienta aktīvus neiekļauj iestādes vai finanšu sabiedrības mantas sarakstā maksātnespējas procesā;
4) jebkuras saistības, kas rodas no uzticības operācijām (trasta) starp iestādi vai finanšu sabiedrību un klientu, ja saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem šādus klienta aktīvus neiekļauj iestādes vai finanšu sabiedrības mantas sarakstā maksātnespējas procesā;
5) saistības pret iestādēm, izņemot vienā grupā ar iestādi esošas sabiedrības, ja šādu saistību sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;
6) tādas saistības pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā, vai saistības pret Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;
7) saistības attiecībā uz amatpersonu un darbinieku uzkrāto darba samaksu, pensiju izmaksām vai citu atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, kuru neregulē darba koplīgums. Izņēmumu attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ko regulē darba koplīgums, nepiemēro tādām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālo darba pienākumu izpilde būtiski ietekmē iestādes vai finanšu sabiedrības riska profilu;
8) saistības attiecībā uz kreditoru, ja tās rodas sakarā ar iestādes vai finanšu sabiedrības komercdarbības nodrošināšanai nepieciešamo pamatresursu vai pamatpakalpojumu, tai skaitā informācijas tehnoloģiju pakalpojumu, komunālo pakalpojumu, kā arī telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu, sniegšanu;
9) saistības pret valsts un pašvaldību institūcijām, kas atbildīgas par nodokļu uzskaiti un kontroli;
10) saistības attiecībā uz noguldījumu garantiju fondu, kas radušās saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma prasībām;
11) saistības (neatkarīgi no to termiņa) pret iestādēm vai finanšu sabiedrībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, bet kas pašas nav noregulējamās vienības, izņemot gadījumu, kad minētās saistības ierindojas pēc parastām nenodrošinātām saistībām saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē maksātnespējas procesu. Gadījumos, kad ir piemērojams minētais izņēmums, Latvijas Banka kā attiecīgās meitas sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestāde novērtē, vai to posteņu summa, kuri atbilst šā likuma 61. panta sestajai daļai, ir pietiekama, lai atbalstītu atbilstošākās noregulējuma stratēģijas īstenošanu.
(2) Iestāde vai finanšu sabiedrība nodrošina, ka visi aktīvi, kas ir nodrošinājums saistībām un ir saistīti ar segto obligāciju nodrošinājuma portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ka šādiem aktīviem ir pietiekams finansējums. Latvijas Banka, ja nepieciešams, ir tiesīga īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz jebkādu šo nodrošināto saistību daļu vai saistībām, kas nodrošinātas ar garantiju, ja to vērtība pārsniedz pret tām nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību.
(3) Lai nodrošinātu iestāžu un grupu noregulējamību, Latvijas Banka, neievērojot Regulas Nr. 575/2013, Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem, saskaņā ar šā likuma 20.panta astotās daļas 2.punkta prasībām ir tiesīga ierobežot apmēru riska darījumam ar citu iestādi, ja šāda riska darījuma dēļ radušās iekšēji rekapitalizējamās saistības, izņemot tās saistības, kuras var rasties starp vienas un tās pašas grupas sabiedrībām.
(4) Izņēmuma gadījumos, kad tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas noteiktas saistības kādā no šādiem gadījumiem:
1) saistības nav iespējams iekšēji rekapitalizēt saprātīgā laikposmā;
2) izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību;
3) izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nepieļautu negatīvu ietekmi, it īpaši attiecībā uz fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgajiem noguldījumiem, kas varētu būtiski apgrūtināt finanšu tirgus darbību, tai skaitā finanšu tirgus infrastruktūras, tā, ka tas radītu nopietnus traucējumus Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tautsaimniecībai;
4) iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana minētajām saistībām izraisītu tādu to vērtības samazināšanos, ka zaudējumi, kurus segtu citi kreditori, būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas.
66
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
- 1)) segtos noguldījumus. Latvijas Banka ir tiesīga īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz jebkuru noguldījuma summu, kas pārsniedz Noguldījumu garantiju likumā noteikto segto noguldījumu apmēru;
- 2)) nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, kurus izmanto riska ierobežošanas nolūkā. Šādas saistības veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību tiek nodrošinātas līdzīgā veidā kā segtās obligācijas;
- 3)) jebkuras saistības, ko rada iestādes vai finanšu sabiedrības turējumā esoši klienta aktīvi, ja saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem šādus klienta aktīvus neiekļauj iestādes vai finanšu sabiedrības mantas sarakstā maksātnespējas procesā;
- 4)) jebkuras saistības, kas rodas no uzticības operācijām (trasta) starp iestādi vai finanšu sabiedrību un klientu, ja saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem šādus klienta aktīvus neiekļauj iestādes vai finanšu sabiedrības mantas sarakstā maksātnespējas procesā;
- 5)) saistības pret iestādēm, izņemot vienā grupā ar iestādi esošas sabiedrības, ja šādu saistību sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;
- 6)) tādas saistības pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā, vai saistības pret Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;
- 7)) saistības attiecībā uz amatpersonu un darbinieku uzkrāto darba samaksu, pensiju izmaksām vai citu atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, kuru neregulē darba koplīgums. Izņēmumu attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ko regulē darba koplīgums, nepiemēro tādām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālo darba pienākumu izpilde būtiski ietekmē iestādes vai finanšu sabiedrības riska profilu;
- 8)) saistības attiecībā uz kreditoru, ja tās rodas sakarā ar iestādes vai finanšu sabiedrības komercdarbības nodrošināšanai nepieciešamo pamatresursu vai pamatpakalpojumu, tai skaitā informācijas tehnoloģiju pakalpojumu, komunālo pakalpojumu, kā arī telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu, sniegšanu;
- 9)) saistības pret valsts un pašvaldību institūcijām, kas atbildīgas par nodokļu uzskaiti un kontroli;
- 10)) saistības attiecībā uz noguldījumu garantiju fondu, kas radušās saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma prasībām;
- 11)) saistības (neatkarīgi no to termiņa) pret iestādēm vai finanšu sabiedrībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, bet kas pašas nav noregulējamās vienības, izņemot gadījumu, kad minētās saistības ierindojas pēc parastām nenodrošinātām saistībām saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē maksātnespējas procesu. Gadījumos, kad ir piemērojams minētais izņēmums, Latvijas Banka kā attiecīgās meitas sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestāde novērtē, vai to posteņu summa, kuri atbilst šā likuma 61. panta sestajai daļai, ir pietiekama, lai atbalstītu atbilstošākās noregulējuma stratēģijas īstenošanu.
- (2)) Iestāde vai finanšu sabiedrība nodrošina, ka visi aktīvi, kas ir nodrošinājums saistībām un ir saistīti ar segto obligāciju nodrošinājuma portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ka šādiem aktīviem ir pietiekams finansējums. Latvijas Banka, ja nepieciešams, ir tiesīga īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz jebkādu šo nodrošināto saistību daļu vai saistībām, kas nodrošinātas ar garantiju, ja to vērtība pārsniedz pret tām nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību.
- (3)) Lai nodrošinātu iestāžu un grupu noregulējamību, Latvijas Banka, neievērojot Regulas Nr. 575/2013, Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem, saskaņā ar šā likuma 20.panta astotās daļas 2.punkta prasībām ir tiesīga ierobežot apmēru riska darījumam ar citu iestādi, ja šāda riska darījuma dēļ radušās iekšēji rekapitalizējamās saistības, izņemot tās saistības, kuras var rasties starp vienas un tās pašas grupas sabiedrībām.
- (4)) Izņēmuma gadījumos, kad tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas noteiktas saistības kādā no šādiem gadījumiem:
- 1)) saistības nav iespējams iekšēji rekapitalizēt saprātīgā laikposmā;
- 2)) izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību;
- 3)) izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nepieļautu negatīvu ietekmi, it īpaši attiecībā uz fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgajiem noguldījumiem, kas varētu būtiski apgrūtināt finanšu tirgus darbību, tai skaitā finanšu tirgus infrastruktūras, tā, ka tas radītu nopietnus traucējumus Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tautsaimniecībai;
- 4)) iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana minētajām saistībām izraisītu tādu to vērtības samazināšanos, ka zaudējumi, kurus segtu citi kreditori, būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas.
In plain words
(1) No norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām (iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas) ir izslēgtas šādas saistības:
1) segtie noguldījumi. Latvijas Banka var īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz noguldījuma summu, kas pārsniedz Noguldījumu garantiju likumā noteikto segto noguldījumu apmēru;
2) nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un finanšu instrumentu saistības, kas izmantotas riska ierobežošanai. Šīs saistības ir nodrošinājuma portfeļa daļa un tiek nodrošinātas līdzīgi segtajām obligācijām;
3) saistības, ko rada iestādes vai finanšu sabiedrības turējumā esoši klienta aktīvi, ja maksātnespējas procesā šādus aktīvus neiekļauj iestādes mantas sarakstā;
4) saistības no uzticības operācijām (trasta) starp iestādi vai finanšu sabiedrību un klientu, ja maksātnespējas procesā klienta aktīvus neiekļauj iestādes mantas sarakstā;
5) saistības pret iestādēm (izņemot vienā grupā esošas sabiedrības) ar sākotnējo termiņu mazāku par septiņām dienām;
6) saistības pret maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmām vai to dalībniekiem ar atlikušo termiņu mazāku par septiņām dienām, kā arī saistības pret ES autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus atzinusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde;
7) saistības attiecībā uz amatpersonu un darbinieku uzkrāto darba samaksu, pensiju izmaksām un nemainīgo atalgojuma daļu, izņemot mainīgo atalgojuma daļu, kuru neregulē darba koplīgums. Izņēmumu attiecībā uz koplīguma regulēto mainīgo atalgojuma daļu nepiemēro tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru pienākumi būtiski ietekmē iestādes vai finanšu sabiedrības riska profilu;
8) saistības pret kreditoriem par komercdarbībai nepieciešamiem pamatresursiem vai pamatpakalpojumiem — IT pakalpojumiem, komunālajiem pakalpojumiem, telpu īri, apkalpošanu un uzturēšanu;
9) saistības pret valsts un pašvaldību iestādēm, kas atbild par nodokļu uzskaiti un kontroli;
10) saistības pret noguldījumu garantiju fondu saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma prasībām;
11) saistības (neatkarīgi no termiņa) pret iestādēm vai finanšu sabiedrībām, kas pieder vienai un tai pašai noregulējamai grupai, bet pašas nav noregulējamās vienības. Izņēmums: ja minētās saistības maksātnespējas procesā ir pakārtotas parastām nenodrošinātām saistībām. Šādos gadījumos Latvijas Banka novērtē, vai meitas sabiedrības atbilstošās saistības ir pietiekamas, lai atbalstītu noregulējuma stratēģijas īstenošanu.
(2) Iestāde vai finanšu sabiedrība nodrošina, ka visi aktīvi, kas ir nodrošinājums saistībām un saistīti ar segto obligāciju nodrošinājuma portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ka tiem ir pietiekams finansējums. Latvijas Banka var īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz to nodrošināto saistību daļu, kuras vērtība pārsniedz pret tām nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību.
(3) Lai nodrošinātu iestāžu un grupu noregulējamību, Latvijas Banka var ierobežot riska darījumu apmēru ar citu iestādi, ja šāda riska darījuma dēļ varētu rasties iekšēji rekapitalizējamas saistības. Izņēmums: saistības, kas var rasties starp vienas grupas sabiedrībām. Šī tiesība pārvar Regulas Nr. 575/2013, Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasības par lieliem riska darījumiem.
(4) Izņēmuma gadījumos, piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Latvijas Banka var izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertēšanas noteiktas saistības šādos gadījumos:
1) saistības nav iespējams iekšēji rekapitalizēt saprātīgā laikposmā;
2) izslēgšana ir nepieciešama un samērīga, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību;
3) izslēgšana ir nepieciešama un samērīga, lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgajiem noguldījumiem, kas varētu būtiski apgrūtināt finanšu tirgus un infrastruktūras darbību un radīt nopietnus traucējumus Latvijas vai ES tautsaimniecībai;
4) instrumenta piemērošana minētajām saistībām izraisītu tādu vērtības samazināšanos, ka pārējo kreditoru zaudējumi būtu lielāki nekā tad, ja saistības izslēgtu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)
asbalance-sheetdeadlineinvoicejoint-stockmicro-enterprisetax-authorityuinvid