10. Article

Pieaicinātā persona - Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta Muitas un nodokļu katedras profesors Dr. oec. Kārlis Ketners - norāda, ka SEN esot viens no iespējamiem risinājumiem subsīdiju un elektroenerģijas cenu pieauguma ierobežošanai. Tā mērķis esot ierobežot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai nodrošinātu tautsaimniecības konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību enerģētisko nabadzību. Tāpat SEN nodrošinot valsts budžetu ar papildu ieņēmumiem, kas savukārt ļaujot finansiāli nodrošināt elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumu īstenošanu. Netieši SEN veicinot arī konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un efektīvā koģenerācijā, motivējot ražot enerģiju visefektīvākajā veidā. Citās valstīs esot līdzīga rakstura nodokļi, kas pamatoti ar ekonomisko resursu rentes teoriju. Piešķirot visiem elektroenerģijas ražotājiem vienādas subsīdijas, atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem varot veidoties pārmērīgas kompensācijas. Ņemot vērā atšķirīgo tehnoloģiju un izmantojamo resursu izmaksas, dažas valstis ar nodokļu palīdzību cenšoties šīs atšķirības mazināt. Piemēram, Norvēģijā pārmērīgo subsīdiju mazināšanas nolūkā ar nodokli tiekot aplikta elektrostaciju peļņa, nevis visi ienākumi. Turklāt esot paredzētas arī tiesības uz nodokļa atmaksu tādā gadījumā, ja elektrostacija strādā ar zaudējumiem. Tādējādi tiekot nodrošināts samērīgums ar ienākumiem, kurus persona gūtu normālas, valsts neatbalstītas komercdarbības ietvaros. SEN likuma projekta anotācijā esot ietverta atsauce uz nodokli, kas Čehijā noteikts elektroenerģijas ražošanai, izmantojot saules enerģiju. Šā nodokļa mērķis esot novērst atbalsta saņēmēju nepamatoto virspeļņu un samazināt valsts izdevumus atbalsta sniegšanai. Šāds nodoklis esot atzīts par atbilstošu pamatlikumam, jo saglabājot kapitāla atdevi un amortizāciju. Savukārt Spānijā piemērotais nodoklis tiekot attiecināts uz visiem elektroenerģijas ražotājiem. Analogs šādam nodoklim būtu Latvijā spēkā esošais elektroenerģijas nodoklis, kas piemērojams visai tīklā nodotajai elektroenerģijai. Tādējādi SEN likums nevarot tikt pamatots ar ārvalstu pieredzi un praksi, jo SEN neesot salīdzināms ar ārvalstīs pastāvošajiem nodokļiem. SEN likums nosakot elektroenerģijas ražotāju pienākumu maksāt SEN, bet neņemot vērā komercdarbības izmaksas un investīciju amortizācijas aspektus. Šāds regulējums neesot piemērots citu personu tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzībai. Atbalsta sistēmas nepilnības nevarot kalpot par pamatojumu nodokļa maksājuma ieviešanai, jo būtiskākais nodokļu noteikšanas aspekts esot maksātspēja un nodokļa avota esamība. Tomēr nodokļu piemērošanas jomā valstij esot rīcības brīvība un neviens komersants nevarot paļauties uz to, ka nodokļu slogs netiks mainīts vai netiks ieviesti jauni nodokļi. Tiesas sēdē Kārlis Ketners vērsa uzmanību uz SEN fiskālo mērķi, t.i., ienākumu nodrošināšanu valsts budžetā. Latvijā pamatā neesot "iezīmēto nodokļu", kuru ieņēmumi būtu izmantojami vienīgi konkrētu mērķu sasniegšanai. SEN ienākumi tiekot ieskaitīti valsts budžetā, un pēc tam likumdevējs paredzot dažādas dotācijas, citastarp arī elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai. Nevienai personai nevarot būt paļāvība uz to, ka tai piešķirtais valsts atbalsts saglabāsies mūžīgi un tā noteikumi netiks mainīti. SEN piemērošana izmaksājamām subsīdijām esot vienkāršākais nodokļa administrēšanas mehānisms.