16. Article

Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas spēkā esamības priekšnoteikums. Lai izvērtētu apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma atbilstību Satversmes 105. pantam, visupirms jāpārbauda, vai Pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, t.i.: 1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas, kā arī vai likums nodrošina aizsardzību pret tā patvaļīgu piemērošanu (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punktu). Pieteikumu iesniedzēju iebildumi pret apstrīdēto normu pieņemšanas procedūru pēc būtības ir saistīti ar SEN likuma projekta ietveršanu budžeta likumprojektu paketē un pieņemšanu steidzamības kārtībā, kā arī nozares pārstāvju nepietiekamo uzklausīšanu un to pausto iebildumu neievērošanu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtība, kādā izskata gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu un likumprojektus, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, atšķiras no citu likumprojektu izskatīšanas kārtības. Tā kā valsts finanšu līdzekļu plānošanas pamats ir valsts ienākumu un izdevumu aprēķins, likumdevējam ir tiesības un tai pašā laikā arī pienākums valsts budžeta likumā un to pavadošo likumu paketē iekļaut vienīgi tādus jautājumus, kas attiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un ir cieši saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu un 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 18.1. punktu). Lai nodrošinātu sabalansētu valsts budžetu, budžeta līdzekļu izlietojumam ir jābūt saistītam ar plānotajiem budžeta ieņēmumiem. Ar SEN likumu tika ieviests jauns nodoklis, kas nodrošina valsts budžeta ieņēmumus, tādējādi nav šaubu par to, ka SEN likums attiecas uz valsts budžetu un varēja tikt ietverts budžeta likumprojektu paketē. Saeima 2013. gada 17. oktobra sēdē ar balsu vairākumu atzinusi SEN likuma projektu par steidzamu (sk. Latvijas Republikas Saeimas 2013. gada 17. oktobra sēdes stenogrammu). Satversmes tiesa norāda, ka atbilstoši Satversmes 75. pantam un Saeimas kārtības ruļļa 92. pantam likumdevējs ir tiesīgs pats izdarīt lietderības apsvērumus par kāda likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā. No lietas materiālos ietvertajiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem izriet, ka subsidētās elektroenerģijas ražotāju pārstāvji ir piedalījušies komisijas sēdēs un tiem bijusi iespēja paust viedokli par SEN likuma paredzamo ietekmi uz subsidētās elektroenerģijas ražotājiem (sk., piemēram, lietas materiālu 20. sēj. 167., 173. vai 187. lpp.). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ieinteresēto personu līdzdalība normatīvā akta projekta izskatīšanas procesā var sekmēt objektīva lēmuma pieņemšanu un dažādu interešu līdzsvarošanu, tomēr likumdevējam konkrētas personu grupas viedoklis nav saistošs. Nedz Satversme, nedz Saeimas kārtības rullis nenosaka tiesību normu adresātu uzklausīšanu par obligātu tiesību normu pieņemšanas priekšnoteikumu (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 18.1. punktu un 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 17.2. punktu). No Pieteikumu iesniedzēju sniegtajiem paskaidrojumiem un lietas materiāliem neizriet citi apsvērumi, kas liecinātu par to, ka apstrīdētās normas pieņemtas, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību, ka tās nav pienācīgi izsludinātas vai ka no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturs nav pietiekami saprotams. Līdz ar to pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.