17. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Pienākums norādīt leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2011-01-01 13.2. punktu). Saeima norāda, ka SEN likuma mērķis esot ierobežot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai tādējādi veicinātu tautsaimniecības konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību enerģētisko nabadzību, kā arī nodrošinātu valsts budžetu ar papildu ieņēmumiem, kas ļautu finansiāli nodrošināt elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumu īstenošanu. Tāpat likuma mērķis esot veicināt konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, motivējot visefektīvākā ražošanas veida izmantošanu un nodrošinot, ka turpmāk tirgū ienāk tikai konkurētspējīgas tehnoloģijas. Citu personu tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība (OIK pieauguma ietekmes uz elektrības cenu mazināšana un būtiska cenas pieauguma novēršana, kā arī sociāla atbalsta mehānisma izveide un finansēšana OIK pieauguma kompensēšanai) esot leģitīms mērķis, kas atbilstot visas Latvijas sabiedrības interesēm un attaisnojot tiesību ierobežojuma noteikšanu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 157. lpp.). Arī tiesas sēdē Saeimas pārstāvis uzsvēra, ka aplikšana ar nodokli nav pašmērķis, bet gan līdzeklis, ar kura palīdzību valsts iegūst papildu finanšu līdzekļus, kas dod tai iespējas nodrošināt sociālu funkciju izpildi. SEN mērķis esot nodrošināt tautsaimniecības konkurētspēju un samazināt enerģētisko nabadzību, kas tieši saistīta ar sabiedrības labklājības aizsardzību (sk. tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 23. sēj. 138. lpp.). Savukārt Pieteikumu iesniedzēju pārstāvji tiesas sēdē norādīja, ka SEN esot "eksotisks" nodoklis un tā mērķis esot nevis vispārējā budžeta papildināšana, bet gan kopējās elektroenerģijas cenas samazināšana galalietotājiem (sk. tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 23. sēj. 120. lpp.). Satversmes tiesas praksē atzīts, ka regulējums, kas paredz kāda nodokļa maksāšanu, ir jāvērtē kā ierobežojums, kas noteikts nodokļu tiesiskajās attiecībās tādēļ, lai nodrošinātu valsts budžeta un pašvaldību budžetu veidošanu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 22. punktu). Nodokļi tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9. punktu). SEN, tāpat kā jebkurš nodoklis, nodrošina ieņēmumus valsts budžetā, kuri tālāk var tikt izlietoti sabiedrības labklājības aizsardzībai. Līdz ar to pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība.