4. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. un 105. pantam. Ekonomikas ministrija pēc būtības pievienojas Saeimas norādītajiem apsvērumiem par apstrīdēto normu leģitīmo mērķi. SEN esot ieviests uz laiku līdz 2017. gada beigām, paredzot tā samazināšanu vai izbeigšanu gadījumā, ja faktiski tiek panākts OIK ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums. Pēc 2017. gada komersanti, kuriem atbalsta termiņš būs beidzies, izstāšoties no obligātā iepirkuma mehānisma, tādējādi samazinot ietekmi uz OIK. Mūsdienu sabiedrībā jebkuram nodoklim vajagot būt samērīgam, lai nodokļu maksātājs to varētu godīgi nomaksāt un nevēlētos izvairīties no tā maksāšanas pienākuma. Minētie apstākļi esot izvērtēti likumprojekta izstrādes procesā. SEN pamata likme esot noteikta 15% apjomā un samazinātā likme - 10% un 5% apjomā noteiktam subjektu lokam, lai nodrošinātu to, ka nodokļa slogs nav nesamērīgs. Proti, SEN likme tiekot noteikta, ņemot vērā stacijā izmantotā energoresursa veidu. Ekonomikas ministrija norāda, ka tiesiskās paļāvības princips neizslēdzot valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu, bet prasot, lai valsts ievēro saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts. Tiesiskās paļāvības princips nosakot arī to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības nevar pastāvēt neierobežoti ilgi. Proti, šis princips nedodot pamatu ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies. Tiesiskās paļāvības princips indivīdam nodrošinot tiesisko aizsardzību tikai likumdevēja noteiktajā pārejas periodā. Tas negarantējot indivīdam pastāvīgu status quo, t.i., nedodot tiesības uz pastāvīgu izņēmuma stāvokli jaunā tiesiskā regulējuma ietvaros. Nodokļu piemērošanas jomā tiesiskās paļāvības tests esot piemērojams vēl šaurāk, jo valstij piemītot plašāka rīcības brīvība nekā citu īpašuma tiesību ierobežošanā. Tādēļ neviens komersants nevarot paļauties uz to, ka valsts nodokļu sistēma nekad netiks mainīta tādā veidā, kas varētu negatīvi ietekmēt tā komercdarbību. Ekonomikas ministrija esot secinājusi, ka līdzšinējie atbalsta mehānismi nav bijuši pietiekami efektīvi un OIK ietekme uz elektroenerģijas kopējo cenu periodā līdz 2020. gadam var nopietni ietekmēt arī visu elektroenerģijas lietotāju maksātspēju. SEN esot juridiski korekts risinājums, kas nodrošinot valsts budžetā līdzekļus, kuri nepieciešami, lai varētu pietiekami ātrā un efektīvā veidā jau no 2014. gada apturēt OIK pieaugumu, novēršot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, kas negatīvi ietekmētu visu Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju maksātspēju. Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības negarantējot noteiktu valsts atbalsta apmēru. SEN tāpat kā jebkurš jauns nodoklis noteiktā komercdarbības jomā skarot personas tiesības uz īpašumu. Proti, jauna nodokļa ieviešana vai jau noteikto nodokļu paaugstināšana ietekmējot komersantu ieņēmumu prognozes un netieši varot ietekmēt arī komersantu konkurētspēju. Tomēr valstij, rūpējoties par sociālo taisnīgumu un ekonomisko labklājību, esot plaša rīcības brīvība un tā varot ierobežot tiesības uz īpašumu. Turklāt valsts rīcības un lēmumu pieņemšanas brīvība esot lielāka tieši nākotnē sagaidāma personas īpašuma pieauguma ierobežošanā. Sabiedrības vajadzība pēc sabalansēta budžeta un vienmērīgi sadalīta nodokļu sloga esot leģitīms personas īpašuma tiesību ierobežošanas mērķis. Tiesas sēdē Ekonomikas ministrijas pārstāvis Jurijs Spiridonovs norādīja, ka SEN ir viens no sistēmiskajiem konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanas pasākumiem. Tautsaimniecības attīstība neesot iespējama bez efektīvas un sabalansētas enerģētikas politikas un citastarp arī pieņemamas elektroenerģijas cenas. Savukārt viens no faktoriem, kas ietekmē elektroenerģijas cenu, esot OIK. Ieviešot SEN, esot risināts arī jautājums par maznodrošinātajām ģimenēm nepieciešamo atbalstu. Tādējādi SEN esot vērsts uz sabiedrības labklājības aizsardzību. Apstāklis, ka valsts sniedz noteiktu atbalstu komersantiem, nenozīmējot, ka valstij nav tiesību mainīt šā atbalsta apjomu. Nākotnē šā atbalsta apjoms būšot atkarīgs no Eiropas Komisijas lēmuma. SEN likuma izstrādes laikā esot vērtēti dažādi alternatīvie risinājumi, tostarp iespēja samazināt atbalsta apjomu. Tomēr tad, ja atbalsts tiktu samazināts, to vairs nebūtu iespējams palielināt. Līdz ar to šāda situācija ilgtermiņā varētu atstāt negatīvu ietekmi uz pašu elektroenerģijas ražotāju darbību, bet tas, neesot bijis SEN mērķis. Savukārt SEN attiecināšana uz citu objektu, piemēram, peļņu, padarītu šo nodokli grūti administrējamu.