6. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas Tieslietu ministrija - norāda, ka nodokļa maksāšanas pienākums vienmēr nozīmē īpašuma tiesību ierobežojumu. Tomēr valstij, nosakot un realizējot savu nodokļu politiku, esot plaša rīcības brīvība. Vērtējot SEN likuma projekta atbilstību vispārējiem tiesību principiem, Tieslietu ministrija neesot konstatējusi tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. Satversme expressis verbis pilnvarojot likumdevēju pieņemt valsts budžetu, tātad noteikt valsts ieņēmumus un izdevumus. Līdz ar to Satversme pilnvarojot likumdevēju īstenot tādu fiskālo politiku, kas nodrošina valstij nepieciešamos ienākumus. Tā kā ar nodokļu politiku valsts regulē mainīgos ekonomiskos procesus, personai neesot pamata paļauties uz to, ka valsts, reaģējot uz konkrētiem sociāliem un ekonomiskiem apstākļiem, neieviesīs jaunu nodokli. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēts valsts pienākums nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu. Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina norādīja, ka SEN ekonomiskā ietekme uz subsidētās elektroenerģijas ražotājiem ir izvērtēta likumprojekta sagatavošanas procesā. Nodokļi paši par sevi esot īpašuma tiesību ierobežojums, tomēr samērīga apmēra nodokļa piemērošana neesot vērtējama kā prettiesisks īpašuma tiesību aizskārums. Valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem esot uzskatāms par izņēmuma gadījumu komercdarbības jomā, un personai nevarot būt tiesiskā paļāvība uz bezgalīgu atbalsta saņemšanu.