8. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. pantam. SEN esot jānošķir no valsts atbalsta garantētā obligātā iepirkuma veidā. Ieviešot SEN, valsts atbalsts netiekot pārtraukts, nedz arī tiekot grozīts tā apmērs. Ar SEN nekādā veidā netiekot aizskartas Pieteikumu iesniedzējiem piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Tāpat ar SEN netiekot mainīti elektroenerģijas ražošanas nosacījumi, pārdošanas apjoms un cena. Lai gan SEN ietekmējot to ienākumu apmēru, kurus komersants gūst no saražotās un obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas, ar apstrīdētajām normām nedz valsts atbalsta apmērs, nedz nosacījumi netiekot grozīti. Tādējādi neesot pamata uzskatīt, ka būtu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Izskatāmajā lietā neesot strīda par to, ka īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Šim ierobežojumam esot leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības un citu personu tiesību aizsardzība, kas izpaužoties kā elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma ierobežošana un tautsaimniecības konkurētspējas sekmēšana. Valstij, nosakot un realizējot savu nodokļu politiku, esot plaša rīcības brīvība. Tajā ietilpstot tiesības izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām paredzamas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas. Tomēr nodokļu regulējumam vajagot būt pamatotam ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Likumdevēja izšķiršanās par to, kāds nodoklis būtu samērīgs un nepieciešams, esot politikas un lietderības jautājums. Tomēr likumdevējam esot jāgādā par to, lai nodokļa maksājums nebūtu pārmērīgs slogs un lai tiktu nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības interesēm un personas tiesībām uz īpašumu. Tiesībsargs norāda, ka, spriežot pēc Pieteikumu iesniedzēju sniegtās informācijas, SEN varot radīt pamatotus maksātnespējas draudus un esot uzskatāms par nesamērīgu slogu, jo netiekot nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības interesēm un Pieteikumu iesniedzējiem radīto kaitējumu. Ieviešot SEN, neesot paredzēts nekāds pārejas periods. Tādējādi Pieteikumu iesniedzējiem neesot bijušas iespējas pārvērtēt vai mainīt savu komercdarbības stratēģiju. Tāpat likumdevējs neesot apsvēris iespēju izmantot saudzējošākus līdzekļus leģitīmā mērķa sasniegšanai, piemēram, ar nodokli apliekot komersanta peļņu, nevis ienākumus. Tiesas sēdē Tiesībsarga pārstāve Elīna Birģele norādīja, ka SEN piemērošana neatbilstot samērīguma principam, jo neesot nodrošināta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, neesot vērtēta saudzējošāku līdzekļu piemērošanas iespēja un SEN esot uzskatāms par pārmērīgu slogu elektroenerģijas ražotājiem.