9. Article

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija" (turpmāk - Atjaunojamās enerģijas federācija) - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei. Stāvoklis subsidētās elektroenerģijas tirgū esot pakāpeniski pasliktinājies, sākot ar 2011. gadu, kad Ministru kabinets aizliedza piešķirt tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem ražotu elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Turpmākajos gados esot ieviesti arī citi subsidētās elektroenerģijas ražotāju atbalsta ierobežojumi. Tomēr par būtiskākajiem ierobežojumiem esot uzskatāmi SEN un dabas resursu nodoklis. Tie esot nesamērīgi līdzekļi, ar kuriem tiekot ierobežotas atjaunojamās enerģijas ražotāju tiesiskās intereses. SEN esot līdzeklis, ar kuru valsts acīmredzami pārkāpusi savu apņemšanos maksāt elektroenerģijas ražotājiem noteiktu un iepriekš paredzamu atlīdzības summu noteiktā periodā. Gandrīz visi elektroenerģijas ražotāji, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, lielāko daļu savu ienākumu gūstot tieši no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas. Obligātais iepirkums esot atbalsta mehānisms, kas sevī ietverot arī īpaši aizsargājamu tiesisko paļāvību. Valsts ar obligātā iepirkuma sistēmas izveidi stimulējusi ražotājus ieguldīt līdzekļus elektrostaciju būvniecībā, pretī solot iepriekš paredzamu finansiālu atbalstu ilgā periodā. Ražotāji esot paļāvušies uz to, ka tiesiskais regulējums netiks būtiski pasliktināts un tie varēs pārdot elektroenerģiju par cenu, ko nosaka iepriekš minēto darbību veikšanas brīdī spēkā bijušie tiesību akti. Likumdevēja formulētais SEN likuma mērķis - veicināt konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu - ar SEN piemērošanu neesot sasniedzams. Starp ražotājiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pēc būtības neesot konkurences tās klasiskā izpratnē, savukārt jauni ražotāji nemaz nevarot ienākt elektroenerģijas tirgū, jo valsts aizliegusi piešķirt tiesības uz elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros. Savukārt elektroenerģijas pārdošana ārpus obligātā iepirkuma esot ekonomiski neizdevīga, jo ražošanas izmaksas esot lielākas nekā ienākumi no elektroenerģijas pārdošanas par tirgus cenu. Tiesas sēdē Atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvis Kristaps Stepanovs norādīja, ka SEN likuma izstrādes procesā neesot ņemts vērā nozares viedoklis, kā arī kapitāla pietiekamības un peļņas rādītāji. Likumdevēja noteiktās SEN likmes padarot elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem ekonomiski neizdevīgu. Pēc SEN ieturēšanas daudzas elektrostacijas strādājot ar zaudējumiem. Tādējādi SEN piemērošana esot uzskatāma par nesamērīgu Satversmes 105. pantā nostiprināto pamattiesību ierobežojumu.