2. Article

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 2.1. lai īstenotu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēto projektu "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. IV kārta" (turpmāk - projekts), nekustamā īpašuma "Valsts mežs Užava" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9878 006 0145) sastāvā esošo zemes vienību (kadastra apzīmējumi Nr. 9878 003 0231 un Nr. 9878 005 0073) Užavas pagastā, Ventspils novadā (turpmāk - nekustamais īpašums), teritorijā paredzēta divu auto stāvlaukumu izbūve; 2.2. nekustamais īpašums pieder valstij Zemkopības ministrijas personā; 2.3. meža zemes atmežošana ierosināta zemes vienībā (kadastra apzīmējums Nr. 9878 003 0231) - 341. kvartāla 13. nogabala daļa 0,0131 ha platībā un zemes vienībā (kadastra apzīmējums Nr. 9878 005 0073) - 343. kvartāla 5. nogabala daļa 0,0279 ha platībā. Atmežojamā platība ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, dabas lieguma "Užava" teritorijā; 2.4. 2014. gada 12. februārī valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (turpmāk - Latvijas valsts meži) noslēgusi ar Dabas aizsardzības pārvaldi (turpmāk - pārvalde) vienošanos Nr. 1.17.2.2/1/2014-P par daļēju nekustamā īpašuma nodošanu bezatlīdzības lietošanu. Saskaņā ar minēto vienošanos zemes vienības (kadastra apzīmējumi Nr. 9878 003 0231 un Nr. 9878 005 0073) nodotas pārvaldei bezatlīdzības lietošanā infrastruktūras izbūvei, tai skaitā auto stāvlaukumu izbūvei; 2.5. saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" 2.1. apakšpunktu pārvaldes funkcija ir Saeimas un Ministru kabineta izveidoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšana; 2.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 34 24. §) "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi""" 2. punktu Zemkopības ministrija ir atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā, ja plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā un ja būvniecības ierosinātājs ir Latvijas valsts meži vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, savukārt atbildīgā institūcija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona; 2.7. saskaņā ar Meža likuma 41. pantu platību atmežo, ja tā nepieciešama būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij izdevumus, kas saistīti ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu. Meža likuma 41. panta otrajā daļā noteikts, ka šā panta pirmajā daļā minētā kompensācija neattiecas uz personu (šajā gadījumā pārvaldi), kas mežā veic meža infrastruktūras objektu būvniecību un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu; 2.8. atmežojamajā platībā koku ciršana nav nepieciešama, tāpēc plānotā darbība neradīs negatīvu ietekmi uz oglekļa sekvestrāciju; 2.9. 2014. gada 25. septembrī Ventspils novada pašvaldības būvvaldē apstiprināts būvprojekts "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta. Dabas liegums Užava" (Nr. 264-6/14); 2.10. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk - birojs) atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu, vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām. Birojs 2012. gada 29. maijā sniedza atzinumu Nr. 232 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu", kurā tiek vērtēti projekta "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta" iesniegtie materiāli. Atzinumā norādīts, ka projekts tiks īstenots Užavas pagastā, Ventspils novadā, pārvaldes pārraudzībā esošajā Natura 2000 teritorijā - dabas liegumā "Užava". Īstenojot projektu, pasākumi tiks veikti atbilstoši teritoriju dabas aizsardzības plāniem, lai mazinātu augsnes eroziju un eitrofo piesārņojumu, optimizētu teritorijas apmeklētāju plūsmu, saglabājot dabas vērtības un novirzot apmeklētāju plūsmu uz mazāk jutīgām teritorijām, vienlaikus nodrošinot teritorijas pieejamību. Atzinumā minēts, ka birojs ir saņēmis arī Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu atzinumus, tai skaitā Ventspils reģionālās vides pārvaldes 2012. gada 28. marta vēstuli Nr. 9.5.-31/135 par pārvaldes ierosinātā projekta īstenošanu. Izvērtējot Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes atzinumu, birojs konstatē, ka projektam atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. un 11. pantam nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī paredzētā darbība neatbilst likuma 4. pantā un 1. pielikumā minētajām darbībām; 2.11. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde 2013. gada 24. aprīlī ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. VE13TN0045 (spēkā līdz 2018. gada 23. aprīlim), nosakot vides aizsardzības prasības projektā paredzētajām darbībām; 2.12. saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 212 "Noteikumi par dabas liegumiem" izveidots dabas liegums "Užava", lai saglabātu retu augu sugu - jūrmalas zilpodzi, kā arī piejūras mežu ainavu, tās bioloģisko daudzveidību (īpaši nozīmīga pelēko kāpu vieta). Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumu dabas liegums "Užava" iekļauts Natura 2000 teritoriju tīklā kā C tipa teritorija (teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai). Dabas lieguma teritorijā ir sastopami 10 Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi; 2.13. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu (arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu) un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmo daļu ir noteikti aprobežojumi visā Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt saskaņā ar 36. panta otrās daļas 6. punktu papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumu, ja tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība. Saskaņā ar šā rīkojuma 2.10. apakšpunktā minēto izvērtējumu auto stāvlaukuma izbūve nav pretrunā ar Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķi, kā arī ar vides aizsardzības principiem. Tā neatstās būtisku, neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt atmežošanu.