2. Article

Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums Lai nepieļautu, ka uz patvaļīgi uzbūvētām ēkām izvieto reklāmas, kā arī izkārtnēs reklamē saimniecisko darbību, kas tiek veikta ēkās neatbilstoši ēkas vai telpu grupas projektētajam lietošanas veidam, grozāmie saistošie noteikumi tiks papildināti ar jaunām normām, kas Būvvaldei dos tiesības aizliegt izvietot reklāmu uz patvaļīgi uzbūvētām būvēm un izvietot izkārtni uz ēkas, ja izkārtnē norādītā saimnieciskā darbība neatbilst attiecīgās ēkas vai telpu grupas lietošanas veidam, tādējādi radot vienlīdzīgu konkurenci visiem reklāmas devējiem un saimnieciskās darbības veicējiem un veicinot sabiedrībai drošas vides veidošanu. Piemēram, ja izkārtni par bērnudārzu plānots izvietot uz patvaļīgi uzbūvētas ēkas, kas nav nodota ekspluatācijā, bet tiek ekspluatēta, tādējādi tiek radīts veselības un dzīvības apdraudējums bērniem, kuri uzturas šajās telpās. Normas mērķis un būtība ir aizliegt izvietot reklāmu uz patvaļīgi uzbūvētām būvēm, tādējādi ierobežojot nelikumīgu būvobjektu izmantošanu saimnieciskai darbībai. Nosakot ierobežojumu, ka reklāmas izvietošanas uz dekoratīvā pārsega termiņš nedrīkst pārsniegt dekoratīvā pārsega izvietošanas maksimālo termiņu, tiek nodrošināts, ka pēc dekoratīvā pārsega noņemšanas netiks patvaļīgi veikta reklāmas eksponēšana, aizsedzot fasādi un logus. Kā arī gadījumā, ja dekoratīvā pārsega eksponēšanas termiņš ir beidzies, reklāma būs jānoņem, tādējādi ēkas fasādes atjaunošanas ieceres īstenotājs tiks stimulēts savest fasādi kārtībā ātrākā laika periodā. Lai stimulētu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonās, apbūves aizsardzības teritorijās un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās esošo ēku fasāžu laicīgu sakārtošanu, reklāmas izvietošanas uz dekoratīvā pārsega termiņš šajās teritorijās nedrīkstēs pārsniegt vienu gadu. Grozāmajos saistošajos noteikumos līdz šim bija noteikts, ka uz caurredzamiem žogiem izvietota reklāma nedrīkst aizsegt vairāk par 25% no caurredzama žoga kopējās platības; šī norma tika interpretēta tā, ka reklāmu ir iespējams izvietot uz žoga vienas sekcijas, pilnībā to aizsedzot, jo pārējās žoga sekcijas netiek aizsegtas, vai arī aizsedzot žogu ar žoga stabiem teritorijai pa perimetru, kas rada nepievilcīgas vides izskatu un kropļo pilsētvides tēlu kopumā; bija iespējams no žoga četrām sekcijām vienu sekciju aizklāt pilnībā. Lai to novērstu, tiks noteikts, ka atļauts aizsegt ne vairāk par 25% no caurredzama žoga vienas sekcijas augstuma. Pieņemot, ka viena žoga sekcija ir žoga laukums starp diviem žoga stabiem. Izvērtējot pilsētā esošo ēku stāvu arhitektoniskos risinājumus, ir konstatēts, ka pirmā stāva līmenis ir stipri atšķirīgs dažādiem ēku būvniecības risinājumiem (1-5 m robežās), tas rada problēmas noteikt pirmā stāva augstumu attiecībā pret vidējo stāvu augstumu. Kā arī šobrīd noteiktais 15% ierobežojums (piemēram, ēkas pirmā stāva augstums 4 m x 0,15=0,60 m) ir nesamērīgs attiecībā pret burtu lielumu, kādus ir pieļaujams izvietot uz ēkām. Lai ievērotu vienotus principus reklāmas izvietošanai augstāk par pirmo stāvu, par pamatu tiks ņemts vidējo ēkas stāvu augstums, jo tikai tas spēj radīt kopējo ēkas kompozicionālo tēlu, nevis pirmais stāvs, kas var būt ļoti atšķirīgs attiecībā pret kopējo vidējo stāvu augstumu. Ņemot to vērā, tiks noteikts, ka pie būves fasādes (tajā skaitā siena, jumts) otrā stāva līmenī un augstāk atļauts izvietot reklāmu, kuras augstums nedrīkst pārsniegt 25% no virszemes stāvu vidējā augstuma un kas sastāv no brīvi stāvošiem burtiem, logotipiem (bez pamatnes). Iepriekšminētais nosacījums neattiecas uz reklāmu, kuru plānots izvietot būves fasādē, kurā nav logu, vai fasādes daļā, kuras laukums bez logiem aizņem vismaz 30%. Līdz šim bija noteikts, ka, izvietojot reklāmu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, apbūves aizsardzības teritorijās un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā, jāievēro nosacījums, ka otrā stāva līmenī un augstāk drīkst izvietot tikai reklāmu no brīvi stāvošiem burtiem, logotipiem. Šis ierobežojums neatbilst pašreizējai situācijai pilsētvidē, jo šobrīd daudzviet uz ugunsmūriem un sienām bez logiem ir izvietoti reklāmu plakāti, kas nesastāv no brīvi stāvošiem burtiem un atbilst pilsētvides prasībām, nebojā pilsētas tēlu un vizuālo uztveri, tāpēc šāda norma ir neloģiska un nav izpildāma. Ar šo normu nav paredzēts pilnībā aizliegt reklāmas plakātus, kas atrodas iepriekšminētajās pilsētas aizsardzības teritorijās, ja tie tiek uzstādīti uz būves fasādēm bez logiem. Šāda saistošo noteikumu norma daļēji ļautu pielāgoties jau esošajai situācijai pilsētā. Rīgas pilsētas teritorijai konkursa rezultātā ir izstrādāts tūrisma transporta pieturvietas zīmes etalonmodelis. Līdz ar tūrisma transporta attīstību radās nepieciešamība pēc tūrisma transporta zīmēm, kas atšķirtos no pieturvietu zīmēm un uz kurām varētu izvietot arī informāciju par vairākiem uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem (izbraukšanas laiku, maršruta shēmu u.tml.), kas būtu viegli atpazīstamas un vienlaikus iekļautos vēsturiskajā vidē, kā arī, ņemot vērā tūrisma sezonālo raksturu, būtu viegli uzstādāmas un demontējamas. Nav nepieciešams noteikt atsevišķu kārtību tūrisma transporta pieturvietas zīmes projekta izstrādei, jo atsevišķu teritoriju labiekārtojuma elementu projekta izstrādāšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi". Stilistiski vienotu tūrisma transporta pieturvietu zīmju uzstādīšana ļautu viegli atpazīt piedāvātos tūrisma transporta pakalpojumus, un zīmju vizuālais veidols papildinātu pilsētvidi ar kvalitatīvām informatīvajām norādēm. Ņemot vērā to, ka mobilās reklāmas izmantošanas aizliegums ir spēkā sastrēguma stundās visā pilsētas teritorijā, tad tagad tiks noteikti laika ierobežojumi tikai noteiktās teritorijās, tādējādi neapgrūtinot uzņēmējdarbību, jo, ja aizliegums attiecas uz visu pilsētas teritoriju, tad uzņēmējam konkrētā laikā jāpārtrauc sava darbība. Nosakot konkrētas teritorijas, kurās noteiktā laikā ir aizliegta mobilo reklāmu izmantošana, mobilo reklāmu iespējams pārvietot uz pilsētas teritorijas daļām, kurās ir mazāks sastrēgumu risks un kurās nav aizliegta mobilo reklāmu izmantošana. Līdz šim spēkā esošā norma neļāva ierobežot afišu izvietošanas termiņu, vietu un skaitu. Tāpēc praksē veidojās situācijas, ka trūka afišu izvietošanas vietu, jo no nodevas atbrīvotās afišas tika izvietotas lielos daudzumos (500 afišas par vienu pasākumu, nolīmējot visu stabu vai stendu ar viena veida afišām), aizņemot visus afišu stabus pilsētas centrā, nerespektējot citus afišu izvietotājus, tādējādi sabiedrība saņēma informāciju tikai par šauru pasākumu loku. Ierobežojot afišu izvietošanas vietas, skaitu un termiņu, tiks nodrošināts vienlīdzības princips, un tas ļaus visiem interesentiem izvietot afišas pilsētvidē, tajā pašā laikā, ja to pieļauj izvietojuma vietas izmēri, neliedzot iespēju izvietot afišas lielākos daudzumos. Konstatēts, ka soda samaksa nav šķērslis turpināt neievērot normatīvo aktu prasības, tāpēc nepieciešams palielināt naudas soda apmēru par grozāmo saistošo noteikumu 24.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu līdz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajam maksimālajam naudas soda apmēram - 1400 euro. Lai pilsētā radītu kompozicionālu risinājumu digitālās reklāmas izvietošanai un radītu attīstītas un mūsdienīgas pilsētvides iespaidu, tiks noteikta teritorija digitālās reklāmas izvietošanai Rīgas vēsturiskajā centrā blakus dzelzceļa stacijas laukumam, jo konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturs un mērogs pieļauj digitālu ekrānu izvietošanu šajā teritorijā un netraucē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu vizuālo uztveri, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu, kā arī vērtību kopuma radīto noskaņu.