1. Article

Izdarīt Pasta politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011. gada 23. marta rīkojumu Nr. 127 "Par Pasta politikas pamatnostādnēm 2011.-2017. gadam") šādus grozījumus: 1.1. papildināt 2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem "tiks mazināts nepamatoto sūdzību skaits" ar divām jaunām rindkopām šādā redakcijā: "Pasta pakalpojumu lietotāji pauž arī neapmierinātību ar pasta komersanta prasībām uzrādīt izziņu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra par pārstāvības tiesībām gadījumos, ja reģistrēts pasta sūtījums ir adresēts juridiskai personai, bet to vēlas saņemt persona, kurai nav juridiskās personas izsniegtas pilnvaras, bet kurai faktiski ir uzņēmuma pārstāvības tiesības, par ko ir izdarīts attiecīgais ieraksts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Ar pasta infrastruktūras izmantošanu cieši saistīti reklāmas izplatīšanas pakalpojumi. Veicinot preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem, patērētāju pastkastītēs bieži tiek ievietoti vairāki reklāmas ziņojumi un citi informatīvie materiāli, kas būtībā ir neadresēta reklāma. Klienti - pastkastīšu īpašnieki - pauž neapmierinātību ar reklāmas materiālu ievietošanu viņu pastkastītēs. Daudzviet reklāmas materiāli tiek atstāti dzīvojamo māju kāpņutelpās uz pastkastīšu blokiem vai samesti uz grīdas, pārkāpjot koplietošanas telpu uzturēšanas kārtības noteikumus. Kad pastkastīte ir pārpildīta ar reklāmas materiāliem, kuru starpā ir ievietoti arī pasta sūtījumi, netiek nodrošināta šo pasta sūtījumu aizsardzība, jo tie kļūst brīvi pieejami, un jebkurš tos var viegli izņemt no pastkastītes kopā ar reklāmu, kas redzama pāri pastkastītes malai. Uz reklāmām parasti nav norādīts to izplatītājs, turklāt sabiedrībā dominē viedoklis, ka par sūtījumiem, kas ievietoti pastkastītēs, atbild pasta komersanti, tādēļ klientu sūdzības vērstas pret pasta komersantiem. Vienlaikus publiski tiek izteikts cits viedoklis - ir cilvēki, kas labprāt saņem reklāmas piedāvājumus savās pastkastītēs un ar tiem rūpīgi iepazīstas, līdz ar to būtu jādod iespēja saņemt reklāmas materiālus tām personām, kuras nav atteikušās no šādu materiālu saņemšanas."; 1.2. papildināt 2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem "iespējām saņemt atlīdzību" ar divām jaunām rindkopām šādā redakcijā: "- tiesiskā regulējuma trūkums attiecībā uz darbībām, pienākumiem un tiesībām gadījumos, ja adresāts ir juridiska persona; - sabiedrības atšķirīgā attieksme pret neadresētās reklāmas izdevumu ievietošanu pastkastītēs."; 1.3. papildināt 2.3. apakšsadaļu aiz vārdiem "potenciāliem UP sniedzējiem" ar jaunu rindkopu šādā redakcijā: "Liberalizētā tirgus apstākļos ir novērsti visi juridiskie šķēršļi, kas varēja kavēt jaunu pasta komersantu ienākšanu tradicionālajā pasta pakalpojumu tirgū, taču līdz ar to ir mainījusies situācija - radusies vajadzība daudziem pasta komersantiem iekļūt ēkās. Brīva iekļūšana ir apgrūtināta tajās ēkās, kurās uzstādīti durvju ieejas kodi. Kodus ēku īpašnieki vai pārvaldnieki ir ierīkojuši, lai aizkavētu nevēlamu personu iekļūšanu kāpņutelpā. Ņemot vērā, ka šie pasākumi iedzīvotāju drošības palielināšanai ir veikti, pamatojoties uz individuālu iniciatīvu, dati par durvju kodiem netiek apkopoti vienuviet un tie nav domāti izplatīšanai trešajām personām. Arī pasta komersantam tie ir pieejami tikai tajos gadījumos, ja pasta komersants ir vienojies ar dzīvojamo māju īpašniekiem vai pārvaldniekiem. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām dzīvojamo māju pārvaldnieki nedrīkst sniegt šādu informāciju trešajām personām, ja dzīvokļu īpašnieki nav devuši atļauju. Ja kāds pasta komersants slēdz vienošanos ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku par durvju kodiem (vai saņem atslēgu dublikātus), tas nenozīmē, ka šāda informācija ir pieejama trešajām personām, jo to var izmantot tikai konkrētās vienošanās puses un vienošanās noteiktajā apjomā."; 1.4. papildināt 2.3. apakšsadaļu aiz vārdiem "vāji attīstās konkurence" ar jaunu rindkopu šādā redakcijā: "- pasta komersantiem apgrūtināta pieeja namu infrastruktūras elementiem (piemēram, durvju kodi un cita piekļuves informācija), kas traucē nodrošināt pilna cikla pasta pakalpojumus."; 1.5. papildināt 2.5. apakšsadaļu aiz vārdiem "izveidota projekta grupa" ar divām jaunām rindkopām šādā redakcijā: "Pēc pasta tirgus atvēršanas strauji pieaug tādu reģistrēto pasta komersantu skaits, kuru darbība nav pasta pakalpojumu sniegšana, bet ar pasta pakalpojumu saistīto pakalpojumu sniegšana (piemēram, loģistikas pakalpojumi, kravas pārvadāšana, datubāzu uzturēšana, vēstuļu drukāšana un ievietošana aploksnēs), vai nenotiek vispār nekāda darbība, kas saistīta ar pasta pakalpojumu sniegšanu. Par iemesliem šādai rīcībai var minēt vēlmi izmantot pasta komersantiem piemērojamos atvieglojumus muitas, nodokļu un ceļu satiksmes jomā. Informatīvajos pārskatos Regulatoram pasta komersanti sniedz informāciju par pasta sūtījumu skaitu un sniegto pakalpojumu apgrozījumu, tostarp arī pasta komersanti, kas sniedz pasta pakalpojumus citu pasta komersantu vārdā. Tādējādi pastāv risks, ka par pasta sūtījumiem tiks norādīti sūtījumi, kas nav pasta sūtījumi Pasta likuma izpratnē, vai informācija par vienu un to pašu pasta sūtījumu var parādīties abu iesaistīto komersantu pārskatos, turklāt attiecinot to uz atšķirīgiem pakalpojumu veidiem, kas kopumā radīs neskaidrību par reālo situāciju pasta tirgū."; 1.6. papildināt 2.5. apakšsadaļu aiz vārdiem "pasta tirgus liberalizācija" ar jaunu rindkopu šādā redakcijā: "- informācija par pasta nozari Latvijā ir nepietiekama, lai pilnībā apzinātu pasta komersantu reālo darbību pasta pakalpojumu sniegšanā (izņemot UP sniedzēju)."; 1.7. svītrot 2.6. apakšsadaļas otrās rindkopas pēdējos trīs teikumus; 1.8. papildināt 2.6. apakšsadaļu aiz vārdiem "darbību maksājumu pakalpojumu jomā" ar vārdiem "un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī prasības maksājumu pakalpojumu sniegšanai, ja tie tiek sniegti, izmantojot pasta tīklu"; 1.9. papildināt 5.1.1. apakšsadaļas trešo rindkopu aiz vārdiem "kvalitātes rādītāju noteikšanai" ar vārdiem "tajā skaitā paredzot elastīgus nosacījumus, lai UP sniedzēja modernizācijas un pārstrukturizācijas gadījumos tiktu panākts optimāls piekļuves vietu skaits lauku rajonos un mazāk apdzīvotos apvidos"; 1.10. izteikt 5.2.1. apakšsadaļas nosaukumu šādā redakcijā: "5.2.1. Pilnveidota tiesiskā vide, radot apstākļus pasta pakalpojumu sniegšanai un konkurences veicināšanai"; 1.11. papildināt 5.2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem "rastu risinājumus to novēršanai" ar jaunu rindkopu šādā redakcijā: "Vispārējās atļaujas sistēma ar vienkāršotu pasta komersantu reģistrēšanas kārtību tiek ieviesta, lai veicinātu konkurenci pasta tirgū. Reāli konkurenci veido aktīvi strādājošie pasta komersanti, kuru skaits ir daudz mazāks nekā reģistrēto pasta komersantu skaits. Turklāt daži aktīvi strādājošie pasta komersanti nesniedz pasta pakalpojumus, bet piegādā dažādus sūtījumus (piemēram, savas iestādes dokumentus), kas nav pasta sūtījumi Pasta likuma izpratnē. Vienlaikus jāizvērtē vairāku esošo definīciju aktualitāte un atbilstība starptautiskajiem regulējumiem. Tādēļ būtu nepieciešams noteikt skaidrākas pasta pakalpojumu un pasta sūtījumu definīcijas."; 1.12. izteikt 5.2.1. apakšsadaļas ceturto rindkopu šādā redakcijā: "Izveidojot pasta nozares konsultatīvo padomi, kura sniegtu priekšlikumus pasta nozares regulējošā ietvara pilnveidošanai un kurā piedalītos valsts iestāžu, UP sniedzēja un nevalstisko organizāciju pārstāvji, tiks nodrošināta efektīva sadarbība un koordinācija starp valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, tādējādi ļaujot ātri un dinamiski reaģēt uz pārmaiņām pasta tirgū un nodrošināt viennozīmīgu un nepārprotamu tiesisko regulējumu."; 1.13. papildināt 5.2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem "tradicionālajiem pasta pakalpojumiem" ar divām jaunām rindkopām šādā redakcijā: "Lai radītu skaidru un nepārprotamu regulējumu darbībām, ko pasta komersants veic, sniedzot tradicionālos pasta pakalpojumus atbilstoši pasta pakalpojumu definīcijai (pasta sūtījumu savākšana, šķirošana un piegāde kā vienots pasta pakalpojumu kopums), un darbībām, ko veic gadījumos, ja tiek sniegta tikai kāda daļa no pasta pakalpojuma kopuma (pasta sūtījumu savākšana, šķirošana vai piegāde), nepieciešams grozīt Pasta likumā ietverto pasta pakalpojumu definīciju, to vispārinot. Nepieciešams pārskatīt speciālo regulējumu attiecībā uz tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, kas ietver arī jautājumu par esošā normatīvā regulējuma pietiekamību attiecībā uz citam pasta komersantam piederošā pasta tīkla infrastruktūras izmantošanu, pasta sūtījumu apkopošanu vai sūtīšanu vairumā. Jautājumi par esošā regulējuma pietiekamību izskatāmi arī pasta nozares konsultatīvajā padomē. Piekļuve pastkastītēm, kas izvietotas ēku iekšpusē, kur uzstādītas ieejas durvis ar piekļuves kodiem, ir iespējama, slēdzot līgumu starp pasta komersantiem un attiecīgās mājas īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku) pilnvaroto personu, tādējādi darot zināmu informāciju par ieejas durvju kodiem vai izsniedzot atslēgu dublikātus. Lai pasta komersantiem nodrošinātu apstākļus pasta pakalpojumu sniegšanai, normatīvajā aktā nosakot adresātiem prasības par pastkastītes ierīkošanu, vienlaicīgi jānosaka arī prasība, lai pastkastīte būtu pieejama."; 1.14. papildināt 5.2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem "jāizdara attiecīgi grozījumi" ar tekstu šādā redakcijā: "Lai nodrošinātu iespēju pasta komersantam pārliecināties par fiziskās personas tiesībām pārstāvēt konkrētu juridisko personu atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vesto reģistru ierakstiem un vienlaikus neuzliktu papildu finanšu slogu ne juridiskām personām (aktuālas izziņas iegūšana, lai pierādītu pārstāvības tiesības), ne pasta komersantiem (maksas pakalpojumi, lai pārbaudītu pārstāvības tiesības), būtu jānodrošina Uzņēmumu reģistra mājaslapā iespēja personām bez maksas pārbaudīt juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesības. Ievērojot to, ka datu iegūšana Uzņēmumu reģistra tiešsaistes režīmā ir maksas pakalpojums, iespēja pasta komersantam nodrošināt juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesību pārbaudi visām juridiskām personām, kurām adresēti pasta sūtījumi, jebkurā pasta pakalpojumu sniegšanas vietā prasa ievērojamus papildu līdzekļus pasta komersantiem, kā rezultātā varētu paaugstināties pasta pakalpojumu cenas lietotājiem. Informācijas atkalizmantošanas pakalpojuma sniedzēji nepiedāvā iespēju bez maksas pārbaudīt juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesības. Uzņēmumu reģistrs piedāvā izstrādāt atbilstošu servisu izvietošanai Uzņēmumu reģistra mājaslapā, lai nodrošinātu iespēju bez maksas tā vestajos reģistros pārbaudīt juridiskās personas pārstāvja pārstāvības tiesības, samērojot datu pieejamību ar personas datu aizsardzību. Minētais serviss nodrošinātu iespēju informācijas pieprasītājam, norādot personas kodu (ja personai nav personas koda, - dzimšanas datumu) un juridisko personu identificējošas ziņas, saņemt atbildi par to, vai persona ar šādu personas kodu (dzimšanas datumu) ir vai nav tiesīga pārstāvēt attiecīgo juridisko personu, kā arī informāciju par pārstāvības tiesību apjomu (atsevišķi vai kopīgi). Lai mazinātu sabiedrības daļu, kas pauž neapmierinātību par neadresētās reklāmas izplatīšanu, ievietojot to pastkastītē, jāparedz komplekss risinājums pēc būtības. Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums nosaka, ka komerciāla paziņojuma sūtīšana, izmantojot publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, var notikt, ja pakalpojuma saņēmējs iepriekš ir devis brīvu un nepārprotamu piekrišanu komerciālo paziņojumu saņemšanai un nav iebildis pret turpmāku elektroniskā pasta adreses izmantošanu. Attiecībā uz neadresētām reklāmām pastkastītēs ierobežojošo nosacījumu noteikšana normatīvajos aktos, piemēram, nosakot neadresētas reklāmas aizliegumu, nesniegs rezultātu, jo atšķirībā no elektroniski nosūtītiem komerciāliem paziņojumiem neadresētai reklāmai ne vienmēr būs iespējams noteikt personu, kas reklāmu pastkastītē ievietojusi. Turklāt šāda regulējuma izstrādes gadījumā tā ievērošanas uzraudzība prasītu nesamērīgus valsts budžeta resursus. Efektīvāks veids šā jautājuma risināšanā ir nozares pašregulācijas mehānisma ieviešana, kas paredz, ka neadresētās reklāmas izplatīšanā iesaistīto komersantu asociācijas brīvprātīgi izstrādās labas prakses kodeksus un apņemsies neizplatīt neadresētas reklāmas to pastkastīšu īpašniekiem, kas paudīs nevēlēšanos saņemt neadresētus reklāmas sūtījumus. Pastkastīšu īpašnieki tiks informēti par iespēju atteikties no neadresētu reklāmu saņemšanas, izvietojot uzlīmi uz pastkastītes. Savukārt komersanti, kas pievienosies labas prakses kodeksam, respektēs pastkastīšu īpašnieku izteikto gribu. Šāda sistēma sekmīgi darbojas arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Atbalstu pašregulācijas mehānismam un gatavību iesaistīties kodeksa izstrādē paudušas Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tiešā mārketinga asociācija un Pasta komersantu biedrība, lai vienotos, ka neadresēta reklāma netiek izplatīta tām privātpersonām, kas ir skaidri to norādījušas. Minētās asociācijas ir savā nozarē lielākās uzņēmumus apvienojošās organizācijas, kuru darbība saistīta ar reklāmas materiālu izgatavošanu un izplatīšanu. Praktiski jautājumi par kodeksā ietveramo informāciju, reklāmas devēju, izgatavotāju un izplatītāju darbību koordinēšanu, kā arī jautājumi, kas saistīti ar uzlīmju izgatavošanu, izplatīšanu un iedzīvotāju informēšanu, tiks risināti kodeksa sagatavošanas gaitā, asociācijām savstarpēji vienojoties. Kodeksa izstrādei un pārskatīšanai, kā arī tajā ietverto noteikumu ievērošanai asociācijām būs pienākums norīkot par pašregulācijas mehānisma ieviešanu atbildīgo personu (saimnieciskās vai profesionālas darbības veicējs vai šādas darbības veicēju izveidota profesionāla apvienība). Pamatojoties uz iesaistīto asociāciju sniegto informāciju par progresu pašregulācijas mehānisma izveidē un darbībā, Ekonomikas ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par pašregulācijas mehānisma efektivitāti. Ja tiks konstatēts, ka nozares pašregulācija nav bijusi efektīvs līdzeklis jautājuma risināšanai, Ekonomikas ministrijai būs jāvērtē citi līdzekļi neadresētas reklāmas jautājuma risināšanai."; 1.15. papildināt 5.2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem "pastkastītes izmantošanas nosacījumus" ar vārdiem "precizējot normas par adresātu pastkastīšu pieejamību"; 1.16. papildināt 5.2.1. apakšsadaļu aiz vārdiem "precizējot normas par adresātu pastkastīšu pieejamību" ar trim jaunām rindkopām šādā redakcijā: " - nodrošināt iespēju tiešsaistē bez maksas pārbaudīt juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesības Uzņēmumu reģistrā; - izveidot pasta nozares konsultatīvo padomi, kura sniegs priekšlikumus pasta nozares regulējošā ietvara pilnveidošanai un kurā piedalītos valsts iestāžu, UP sniedzēja un nevalstisko organizāciju pārstāvji; - veicināt neadresētās reklāmas izplatīšanas jautājuma risināšanu nozares pašregulācijas ceļā, iesaistot nozaru apvienības un asociācijas."; 1.17. izteikt 5.2.2. apakšsadaļas nosaukumu šādā redakcijā: "5.2.2. Paplašināts publiski pieejamās informācijas apjoms"; 1.18. aizstāt 5.2.2. apakšsadaļā tekstu "Uzdevumi - izstrādāt MK noteikumu projektu par publiski pieejamiem statistiskās informācijas rādītājiem, kas raksturo pasta nozari." ar tekstu "Uzdevums: - izvērtēt iespēju pilnveidot publiski pieejamos pasta nozares rādītājus."; 1.19. papildināt 5.3. apakšsadaļu aiz vārdiem "sekmē inovatīvu pakalpojumu ieviešanu" ar jaunu rindkopu šādā redakcijā: "Pēdējā laikā iepirkšanās interneta veikalos kļūst aizvien izplatītāka. Pasta sektorā ir liels attīstības potenciāls ar preču piegādi saistītiem pakalpojumiem. Eiropas Komisija zaļajā grāmatā ir konstatējusi ar pasta pakalpojumiem saistītas problēmas, kas kavē e-tirdzniecības attīstību Eiropas Savienībā. Šo šķēršļu novēršanai Eiropas Komisija ir pieņēmusi Ceļvedi vienotā tirgus pilnveidei paku piegādes jomā (turpmāk - Ceļvedis), kurā ir noteikti izpildāmie pasākumi piegādes operatoriem, e-mazumtirgotājiem, dalībvalstīm, regulatīvajām iestādēm un Eiropas Komisijai. No šo pasākumu izpildes atkarīga e-komercijas potenciāla izmantošana un ilgtspējīga pasta nozares attīstība, tādēļ ir svarīgi uzlabot informācijas pieejamības rīkus, paku piegādes kvalitāti un nodrošināt efektīvus sadarbspējas risinājumus."; 1.20. papildināt 5.3. apakšsadaļu aiz vārdiem "zaļajā grāmatā" ar atsauci šādā redakcijā: "2012. gada 29. novembra Zaļā grāmata "Integrēts paku piegādes tirgus e-tirdzniecības izaugsmei ES" (COM(2012) 698 final)"; 1.21. papildināt 5.3. apakšsadaļu aiz vārdiem "piegādes jomā" ar atsauci šādā redakcijā: "2013. gada 16. decembra Eiropas Komisijas "Ceļvedis vienotā tirgus pilnveidei paku piegādes jomā - sekmēt uzticēšanos piegādes pakalpojumiem un veicināt tirdzniecību internetā" (COM(2013) 886)"; 1.22. aizstāt 5.3. apakšsadaļā vārdu "Uzdevums:" ar vārdu "Uzdevumi:"; 1.23. papildināt 5.3. apakšsadaļu aiz vārdiem "legalizācijas novēršanas jomā" ar jaunu rindkopu šādā redakcijā: "- veikt grozījumus normatīvajos aktos, pilnveidojot pamatjēdzienus un tiesisko regulējumu un nodrošinot efektīvus pasta sūtījumu piegādes risinājumus, lai veicinātu Ceļvedī noteikto pasākumu izpildi."; 1.24. aizstāt 6. sadaļas 10. tabulas 1.1. rindā skaitli "95,0" ar skaitli "90,0"; 1.25. aizstāt 6. sadaļas 10. tabulas 1.3. rindā vārdus "Konkursa kārtībā" ar vārdu "Ir"; 1.26. papildināt 8.2. apakšsadaļas 11. tabulas 2. daļu ar tekstu šādā redakcijā: "4. Izveidot pasta nozares konsultatīvo padomi (turpmāk - PNKP), kurā piedalītos valsts iestāžu, UP sniedzēja un nevalstisko organizāciju pārstāvji 30.06.2015 SM SPRK, EM, KP, LPS, VARAM, nozaru asociācijas, UP sniedzējs 5. Veikt grozījumus normatīvajā aktā par pastkastīšu ierīkošanu, papildinot to ar normu par pastkastītes pieejamību 30.12.2016. SM 6. Sagatavot informatīvo ziņojumu par pašregulācijas mehānisma ieviešanu un tā darbības efektivitāti neadresētās reklāmas jautājuma risināšanā 01.12.2017. EM SM 7. Nodrošināt iespēju tiešsaistē bez maksas pārbaudīt juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesības Uzņēmumu reģistrā 01.09.2016. LR Uzņēmumu reģistrs " 1.27. 9. sadaļā aizstāt vārdus un skaitļus "līdz 2017. gada 1. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem " līdz 2018. gada 1. augustam, ietverot priekšlikumus pasta nozares attīstībai turpmākajos gados"; 1.28. papildināt 9. sadaļu aiz vārdiem "attīstībai turpmākajos gados" ar tekstu šādā redakcijā: "EM pieprasa no iesaistītajām asociācijām informāciju attiecībā uz neadresētās reklāmas jautājuma risināšanu: - par progresu pašregulācijas mehānisma izveidē - līdz 2015. gada 30. decembrim; - par pašregulācijas mehānisma darbību - līdz 2017. gada 1. jūnijam. EM sadarbībā ar SM sagatavo un iesniedz MK informatīvo ziņojumu par pašregulācijas mehānisma ieviešanu un tā darbības efektivitāti neadresētās reklāmas jautājuma risināšanā, pamatojoties uz iesaistīto nozaru asociāciju sniegto informāciju, - līdz 2017. gada 1. decembrim."; 1.29. aizstāt 10.3. apakšsadaļā tekstu "Pamatnostādnēs noteikto pasākumu plānošana atbilst UPU stratēģiskas plānošanas dokumentam Nairobi pasta stratēģija 2009.-2012. gadam, kura pieņemta 2009. gada 12. augustā Ženēvas kongresā32." ar tekstu "Pamatnostādnēs noteikto pasākumu plānošana atbilst UPU stratēģiskas plānošanas dokumentiem: 1) Nairobi pasta stratēģija 2009.-2012. gadam, kura pieņemta 2009. gada 12. augustā Ženēvas kongresā32."; 1.30. papildināt 10.3. apakšsadaļu aiz vārdiem "pakalpojumu attīstības veicināšana" ar tekstu šādā redakcijā: "2) Dohas pasta stratēģija 2013.-2016. gadam "Globāls ceļvedis pasta dienestiem", kura pieņemta 2012. gada septembrī. Dohas pasta stratēģijā ir noteikti četri stratēģiskie mērķi un stratēģijas īstenošanas programmas, nosakot prioritāros rīcības virzienus katram reģionam. Eiropas valstu reģionam ir noteiktas 18 prioritātes. To starpā ir izceltas galvenās prioritātes: - modernizēt un dažādot pasta pakalpojumus un produktus; - veicināt starptautisko e-komerciju; - paaugstināt pasta pakalpojumu kvalitāti, pasta tīklu uzticamību un efektivitāti; - paaugstināt dalībvalstu spēju nodrošināt universālo pasta pakalpojumu un kontrolēt tā izpildi; - veikt tirgus un nozaru pētījumus, lai apmierinātu klientu vajadzības."