1. Article

APMĀCĪBU VAJADZĪBU APZINĀŠANA Mūžizglītība ir atzīstama par būtisku mērķtiecīgas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā. Mūžizglītības pasākumi ir īstenojami sistemātiski, nevis periodiski. Sistemātiskas apmācību stratēģijas īstenošana attiecībā uz tiesu varu, tai piederīgajām profesijām un tiesībaizsardzības iestādēm līdz šim nav bijusi iespējama ierobežoto valsts budžeta līdzekļu un līdz ar to ierobežotā apmācību piedāvājuma dēļ. Vajadzību apzināšana ir nozīmīgs elements apmācību stratēģijas īstenošanā un tās mērķu sasniegšanā. Pastāv dažādas metodes apmācību vajadzību apzināšanai, piemēram, novērošana, intervijas, aptaujas, funkciju analīze u. c. Izstrādājot plānu, kā arī sagatavojot projekta pieteikumu, izmantotas vairākas no minētajām metodēm, lai gūtu visaptverošu priekšstatu par apmācību vajadzībām. Tika ņemta vērā Latvijas Tiesnešu mācību centra sniegtā informācija, kas balstīta uz centra ekspertu un lektoru novērojumiem par apmācību vajadzībām, vadot lekcijas un seminārus tiesnešu, tiesu darbinieku, kā arī tiesu varai piederīgo profesiju mērķauditorijās. Latvijas Tiesnešu mācību centrā ir izveidota Mācību programmu darba grupa, kurai ir četras apakšgrupas - krimināltiesību, civiltiesību, administratīvo tiesību un starptautisko tiesību apakšgrupa. Katru gadu apmācību programma tiek sastādīta no jauna. Izstrādājot apmācību programmu, apmācību tēmas tiek iegūtas no visu iepriekšējā un kārtējā gada semināru novērtējumos ieteiktajām tēmām; tiesnešu un tiesu darbinieku elektroniskajās aptaujas anketās norādītajām tēmām; Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas ieteikumiem par semināru tēmām; citu iestāžu ieteikumiem, kuri saņemti vēstuļu veidā vai par kuriem kārtējā mācību gadā iestādes izteikušas ierosinājumus; Mācību programmu darba grupas ekspertu ieteikumiem; Latvijas Tiesnešu mācību programmu vadītāju komentāriem par saņemtajām semināru dalībnieku atsauksmēm un lektoru vērtējumu; normatīvo aktu grozījumiem; tiesu prakses; projektiem. Ņemot vērā finanšu resursus, tēmu, kuras vajadzētu ietvert katra gada apmācību programmā, ir daudz vairāk nekā reālo iespēju tās īstenot. Plānā iekļautās konkrētās apmācību tēmas ir tikušas identificētas jau iepriekšējo gadu apmācību programmu sagatavošanas procesā, bet finanšu resursu trūkuma dēļ tās līdz šim nav īstenotas. Tika intervēti tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvji un politikas veidotāji tieslietu nozarē, notika konsultācijas ar Tieslietu padomi, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu darba organizācijas pilnveidošanā. Tika analizēti arī mērķauditoriju amata pienākumi, identificētas to kvalitatīvai izpildei nepieciešamās prasmes un iemaņas. Būtisks apmācību vajadzību apzināšanas rīks ir visu iesaistīto institūciju aptauja. Aptauju veica Tiesu administrācija kā potenciālā projekta ieviesēja, aptaujājot partnerinstitūcijas - Valsts tiesu ekspertīžu biroju, Ģenerālprokuratūru, Iekšlietu ministriju un Augstāko tiesu - par apmācību un izvērtējuma nepieciešamību, lūdzot norādīt apmācību jomas, tēmas, nepieciešamo nodarbību un potenciālo apmācāmo dalībnieku skaitu. Aptauja minētajām iestādēm tika nosūtīta 2015. gada 9. martā, un atbilžu iesniegšanas termiņš tika noteikts 2015. gada 31. marts. Saistībā ar rajona (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, administratīvo tiesu tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību vajadzībām tika apzināts Latvijas Tiesnešu mācību centrs. Aptauja par starpdisciplināro apmācību nepieciešamību tika nosūtīta arī Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, Latvijas zvērinātu advokātu padomei, Latvijas zvērinātu notāru padomei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Maksātnespējas administrācijai, Mediācijas padomei un Valsts ieņēmumu dienestam, lūdzot norādīt apmācību jomas, tēmas, nepieciešamo nodarbību un potenciālo apmācāmo dalībnieku skaitu. Aptauja minētajām iestādēm tika nosūtīta 2015. gada 9. martā, un atbilžu iesniegšanas termiņš tika noteikts 2015. gada 10. aprīlis. Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija 2015. gada 3. jūlijā organizēja sanāksmi ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem. Minētajā sanāksmē nevalstisko organizāciju pārstāvji tika iepazīstināti ar plānotā projekta mērķiem, aktivitātēm un sasniedzamajiem rezultātiem. Sanāksmē piedalījās visu aicināto institūciju pārstāvji, izņemot Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi. Aicināto nevalstisko organizāciju pārstāvji atzinīgi novērtēja Ministru kabinetā 2015. gada 9. martā apstiprināto Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu 2015.-2020. gadam (turpmāk - plāns) un norādīja, ka arī apmācībās labprāt piedalītos kāds no nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un ka plānotā projekta ietvaros būtu nepieciešams pilnveidot anonimizēto tiesu nolēmumu datubāzi, kurā sabiedrībai ir pieejami visi anonimizētie tiesu nolēmumi, kas radītu priekšstatu par apmācību rezultātu sasniegšanu. Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību vajadzību saraksts pa apmācību tēmu grupām (nozarēm) Joma/nozare Institūcija Mērķa grupa Krimināltiesības Ģenerālprokuratūra Prokurori Iekšlietu ministrija Izmeklētāji Tiesu iestādes* Tiesneši un iestāžu darbinieki Valsts tiesu ekspertīžu birojs Tiesu eksperti Starptautiskās tiesības Tiesu iestādes Tiesneši un iestāžu darbinieki Civiltiesības Ģenerālprokuratūra Prokurori Iekšlietu ministrija Izmeklētāji Tiesu iestādes Tiesneši Valsts tiesu ekspertīžu birojs Tiesu eksperti Svešvalodas Tiesu iestādes Tiesneši un iestāžu darbinieki Ģenerālprokuratūra Prokurori un darbinieki Valsts tiesu ekspertīžu birojs Tiesu eksperti Vides tiesības Iekšlietu ministrija Izmeklētāji Tiesu iestādes Tiesneši un iestāžu darbinieki Administratīvās tiesības Tiesu iestādes Tiesneši un iestāžu darbinieki Prasmju attīstības apmācības (piemēram, saskarsme ar plašsaziņas līdzekļiem, vadības prasmes, publiskās uzstāšanās prasmes) Tiesu iestādes Tiesneši un iestāžu darbinieki Ģenerālprokuratūra Prokurori Iekšlietu ministrija Izmeklētāji Informācijas tehnoloģiju prasmju apmācības Ģenerālprokuratūra Prokurori un darbinieki Tiesu iestādes Tiesneši un iestāžu darbinieki * Augstākās tiesas tiesneši, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesneši un tiesu darbinieki, politikas veidotāju un projektu ieviesēju institūciju pārstāvji. Tēmu detalizēšanai un prioritāšu priekšlikumu izstrādei ir izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā ietverti visu iesaistīto institūciju pārstāvji. Tēmas un to prioritātes tiek vērtētas, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: 1) objektīvā nepieciešamība (vai tēmas uztur, attīsta un pilnveido darbam nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas); 2) samērīgums (līdzsvars starp dažādu tiesību nozaru semināriem, līdzsvars starp nacionālajām un Eiropas Savienības un starptautiskajām tiesību normām, kā arī līdzsvars starp prasmju un juridiskajiem semināriem); 3) tēmas lietderīgums (tiek ņemts vērā, vai par šo tematu jau nesenā pagātnē nav bijušas mācības, kā arī tiek vērtēts, vai paredzētās tēmas ir nepieciešamas tiešo funkciju veikšanai); 4) tēmas aktualitāte (vai par konkrēto tematu ir pieņemti jauni nacionālie, starptautiskie vai ES normatīvie akti, vai ir izdarīti būtiski grozījumi normatīvajos aktos). Norādāms, ka apmācību vajadzību monitorēšana ir plānota kā viena no būtiskām projekta īstenošanas aktivitātēm, jo apmācību vajadzības nav konstants lielums - tās ir atkarīgas no dažādiem faktoriem (piemēram, Eiropas Savienības vai nacionālo tiesību institūtu un normu izmaiņas). Līdz ar to apmācību vajadzības monitorējamas sistemātiski projekta īstenošanas laikā, atbilstoši aktualizējot (papildinot, koriģējot u. c.) apmācību vajadzības. Apmācību vajadzību monitorēšanas laikā detalizētas apmācību vajadzības tiks apzinātas institūciju ietvaros, lai nodrošinātu katrai grupai atbilstošu apmācību. Ievērojot minēto, paskaidrojam, ka plāna projekta ietvaros tiks izmantota ne tikai jau radītā Latvijas Tiesnešu mācību centra Mācību programmu darba grupas izmantotā metodoloģija, bet minētajā darba grupā tiks veikts arī papildu darbs, nosakot apmācību un izvērtējumu vajadzību sarakstu sadarbībā ar plāna īstenošanas partneriem un Tieslietu padomi, lai sasniegtu plānā izvirzītos uzdevumus un risinātu konstatēto problemātiku. Plānā kā viens no uzdevumiem ir noteikta apmācību programmu izstrāde. Apmācību programmas izstrāde ietver vairāku kompleksu darbību kopumu, tajā skaitā novērtējot esošo kompetenču līmeni konkrētajās grupās, kurām paredzēta starpdisciplināra jeb kopīga apmācība, identificējot starpdisciplināro semināru tēmas, apzinot piemērotākās apmācību formas un īstenošanas ilgumu un saskaņojot starpdisciplināro apmācību programmu ar regulāro apmācību programmu (gan satura, gan laika grafika ziņā). Apmācību programma attiecas uz konkrētu mērķauditoriju (piemēram, tiesneši un prokurori ar stāžu līdz trim gadiem) un ir izmantojama ilgtermiņā. Katras programmas ietvaros tiks iekļauti konkrētajam subjektam nepieciešamie apmācību pasākumi (semināri, lekcijas, starpdisciplinārie semināri, praktiskās nodarbības utt.). Vēršam uzmanību uz to, ka mērķis ir izstrādāt tādas apmācību programmas, kuras nākotnē var izmantot ilgtermiņā. Tādēļ tās var būt balstītas uz jaunas pieejas izmantošanu, piemēram, izstrādājama un ieviešama e-mācību (e-learning) programma, kas Latvijā līdz šim nav īstenota.