2. Article
No 2015.gada 1.janvāra ieviesta pilnveidota,
starptautiskajiem kritērijiem atbilstoša invaliditātes
noteikšanas sistēma. Tas nozīmē, ka cilvēkiem no 18 gadiem līdz
valsts vecuma pensijas piešķiršanai, nosakot invaliditāti, ņem
vērā ne tikai veselības traucējumus, bet arī to radītos
aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus. Tādējādi tiek
noteikta gan invaliditātes grupa, gan arī darbspēju zaudējumu
procentos. Saskaņā ar Invaliditātes likuma 6.panta trešo daļu no
2015.gada 1.janvāra personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma
pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam izvērtē
funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosaka darbspēju
zaudējumu procentos:
a) I invaliditātes grupa, ja darbspēju zaudējums ir 80-100%
apmērā, - ļoti smaga invaliditāte,
b) II invaliditātes grupa, ja darbspēju zaudējums ir 60-79%
apmērā, - smaga invaliditāte,
c) III invaliditātes grupa, ja darbspēju zaudējums ir 25-59%
apmērā, - mēreni izteikta invaliditāte.
Personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā
vecuma sasniegšanas, pirmreizēji veicot invaliditātes ekspertīzi,
vairs nenosaka darbspēju zaudējumu procentos, bet tikai izvērtē
funkcionēšanas ierobežojumu, tā pakāpi un nosaka I invaliditātes
grupu - ļoti smaga invaliditāte, II invaliditātes grupu - smaga
invaliditāte vai III invaliditātes grupu - mēreni izteikta
invaliditāte.
Tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju loku pamatā veido sociāli
mazaizsargātās iedzīvotāju grupas personas ar invaliditāti,
pensionāri un bērni līdz 18 gadu vecumam, personas ar
funkcionāliem traucējumiem un anatomiskiem defektiem, tad to
nepieejamība kavē šo personu integrāciju sabiedrībā un liedz
iespēju patstāvīgi funkcionēt. Pieprasījuma pieaugumu ietekmē
personu, kurām gadā pirmreizēji noteikta invaliditāte, skaita
pieaugums, sabiedrības novecošanās, u.c. faktori. Tehniskie
palīglīdzekļi tiek izsniegti uz noteiktu periodu, turklāt tie
nolietojas, kā rezultātā, arī personas, kuras jau ir saņēmušas
tehniskos palīglīdzekļus, vēršas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem
atkārtoti.
Pēc Valsts komisijas datiem valstī uz 2015.gada 1.janvāri
kopumā bija 168 152 personas ar invaliditāti (8,31% no kopējā
iedzīvotāju skaita), no tām 8 222 bija bērni, kā arī invaliditāte
pirmreizēji (no jauna) noteikta 16 711 personām. Ņemot vērā to,
ka valsts nodrošinātos tehniskos palīglīdzekļus noteiktos
gadījumos ir tiesības saņemt arī personām ar funkcionāliem
traucējumiem, kurām invaliditāte nav noteikta, kā arī personām,
kam jau piešķirti tehniskie palīglīdzekļi, pēc noteikta perioda
ir tiesības tos pieprasīt atkārtoti, reālais mērķa grupas apjoms
ir ievērojami lielāks.
Informācija par tehnisko palīglīdzekļu nodrošinājumu laika
posmā no 2012. - 2014.gadam apkopota 1.tabulā.
1.tabula
Tehnisko
palīglīdzekļu nodrošinājums laika posmā no 2012. - 2015.gadam
Gads
Finansējums (EUR)
Personu skaits rindā uz
1.janvāri
Izsniegto palīglīdzekļu
skaits gadā
Iepirkto tehnisko
palīglīdzekļu skaits gadā
Vidēji mēnesī rindā
iestājušos personu skaits
2012
3 738 409
11 021
13 332
13 116
1003
2013
3 841 136
9 884
13 729
12 226
1199
2014
7 006 084
8 828
17 992
26 773
1566
2015
3 820 190
5 852
X
X
X
Avots: tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniedzēju (LNS,
LNB un VSIA NRC "Vaivari") dati
2014.gadā tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniedzēji
izsnieguši 17 992 tehniskos palīglīdzekļus (1.tabula), no tiem
3147 tiflotehniskos un 5355 surdotehniskos palīglīdzekļus, kas
pakalpojuma rindā gaidītāju skaitu samazinājis līdz 5852 personām
uz 2015.gada 1.janvāri, t.sk., 972 personas uz jaunajiem
surdotehniskajiem un tiflotehniskajiem palīglīdzekļiem, kuru
izsniegšana uzsākta ar 2015.gada 1.janvāri. Ņemot vērā iepriekš
minēto, šobrīd ir novērojams mazākais rindā gaidītāju skaits
pēdējo četru gadu periodā. Šāds sasniegums bija iespējams
pateicoties 2014.gadam papildus piešķirtajam finansējumam rindu
mazināšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 5.marta
Ministru kabineta sēdes protokola Nr.13 44.§ 41.1.apakšpunktu
tika palielināts ministrijas bāzes finansējums tehnisko
palīglīdzekļu nodrošināšanai. Ievērojama summa tika piešķirta
rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem mazināšanai 2014.gadā, un
līdz ar to tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma kopējais budžets
2014.gadā bija 7 006 084 euro. Savukārt 2015.gadā pasākuma
kopējais budžets sasniedz 3 820 190 euro un turpmākajos gados 3
773 190 euro.
Ņemot vērā to, ka papildus finansējuma pieprasījums tika
gatavots 2013.gada sākumā, balstoties uz 2012.gada datiem, tad
2015.gadā analizējot pieprasījuma tendences pēc tehniskajiem
palīglīdzekļiem tika konstatēts, ka pieaugot personu skaitam, kas
ik mēnesi iestājas rindā, (vidēji mēnesī rindā 2012.gadā stājās
1003 personas, 2014.gadā 1566 personas, t.sk., 291 persona uz
jaunajiem surdotehniskajiem un tiflotehniskajiem palīglīdzekļiem)
bez finanšu līdzekļu piesaistes nav iespējams nodrošināt personas
ar tehniskajiem palīglīdzekļiem (1.tabula). Ņemot vērā to, ka
2014.gadā tika iepirkti 26 773 tehniskie palīglīdzekļi, bet
izsniegti 17 992, tad 2015.gadā turpinās 2014.gadā iepirkto
tehnisko palīglīdzekļu izsniegšana. Līdz ar to 2015.gadā rindas
nepieaug tik strauji, bet 2016.gadā ar pieejamo finansējumu nebūs
iespējams apmierināt personu pieprasījumu pēc tehniskajiem
palīglīdzekļiem, un līdz ar to veidosies rindas. Prognozēts, ka
uz 2017.gada 1.janvāri rindā atradīsies 17 113 personas
(22.pielikums) un pieaugs personu neapmierinātība ar situāciju
tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanā.
Ņemot vērā iepriekšminēto nepieciešams palielināt bāzes
finansējumu tehniskajiem palīglīdzekļiem, lai 2014.gadā panāktais
un 2015.gadā maksimāli saglabātais rindu samazinājums nebūtu
īslaicīgs (uz 2015.gada 1.jūliju rindā atradās 5826 personas,
t.sk., steidzamības rindā 846 personas).
3.Rindu palielinājumu ietekmē arī tehnisko palīglīdzekļu cenu
kāpums, tādēļ to pašu finanšu līdzekļu ietvaros tiek iegādāts
mazāks tehnisko palīglīdzekļu daudzums. Attiecīgi tehniskajiem
palīglīdzekļiem (izņemot jaunos tehniskos palīglīdzekļus, kas
iekļauti tehnisko palīglīdzekļu sarakstā 2014.gadā), cenas
2014.gadā palielinājušās, salīdzinot ar 2012.gadu, - LNB vidēji
par 6 % (6.pielikums), LNS vidēji par 25% (12.pielikums) un VSIA
NRC "Vaivari" vidēji par 1% (19.pielikums).
Ministrija ir veikusi aprēķinus, lai noteiktu finansējuma
apjomu, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu personas ar
tehniskajiem palīglīdzekļiem un apmierinātu personu pieprasījumu,
pie nosacījuma, ka rindas pieauguma pēc tehniskajiem
palīglīdzekļiem un cenu izmaiņu tendences saglabāsies
2014./2015.gada līmenī.
Kopējais papildus nepieciešamais finansējums 2016.gadā ir 4
879 952 euro (2017.gadā un turpmākajos gados 3 155 199 euro)
(sk. 2.pielikumu), t.sk.,
• LNB 832 222 euro 2016.gadā (2017.gadā un turpmākajos gados
569 247 euro) (sk. no 3. līdz 8.pielikumam);
• LNS 1 051 968 euro 2016.gadā (2017.gadā un turpmākajos gados
623 246 euro) (sk. no 9. līdz 15.pielikumam);
• VSIA NRC "Vaivari" 2 995 762 euro 2016.gadā
(2017.gadā un turpmākajos gados 1 962 704 euro) (sk. no 16. līdz
21.pielikumam).
- a)) I invaliditātes grupa, ja darbspēju zaudējums ir 80-100%
- b)) II invaliditātes grupa, ja darbspēju zaudējums ir 60-79%
- c)) III invaliditātes grupa, ja darbspēju zaudējums ir 25-59%
asinvoicejoint-stockllcsiatax-authorityvid