4. Article

Mēs uzskatām, ka Satversmes tiesa, izvērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 100. panta pirmajā teikumā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz vārda brīvību, nav pietiekami pārliecinoši atklājusi un raksturojusi pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Satversmes tiesas izmantotā argumentācija attiecībā uz leģitīmo mērķi ietver galvenokārt apsvērumus par to, kādiem tiesībpolitiskiem mērķiem kalpo Latvijas valsts karoga lietošanas normatīvais regulējums. Sprieduma 15.1. punkta noslēgumā tiesa kā ierobežojuma mērķus papildus demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzībai norādījusi "sabiedrības labklājības celšanu" un valsts drošību, abus pēdējos mērķus kopā nosaucot par "apkopojošu mērķi". Valsts drošība kā ierobežojuma mērķis Spriedumā minēta, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu. Tomēr apgalvojums par sabiedrības labklājības celšanu un valsts drošību kā ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem Sprieduma turpinājumā saturiski netiek atklāts. Satversmes tiesa nav arī argumentējusi to, kā abi minētie mērķi būtu saistāmi ar Satversmes 116. pantā minētajām konstitucionālajām vērtībām, kuru labad pamattiesības var tikt ierobežotas. Sprieduma 15.2. punktā ietvertajā argumentācijā Satversmes tiesa būtībā paudusi apsvērumus par Latvijas valsts karoga lietošanas normatīvā regulējuma mērķiem un valsts karoga simbolisko nozīmi, nevis sniegusi pamatojumu šā punkta noslēguma secinājumam par demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību kā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Likuma kopējais mērķis vai citi likumdevēja tiesībpolitiskie mērķi var lielākā vai mazākā mērā sakrist ar pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi vai ļaut to precīzāk identificēt, tomēr to noskaidrošana nav galvenais izvērtēšanas jautājums. Pamattiesību ierobežojuma samērīgums ir izvērtējams attiecībā uz šā ierobežojuma leģitīmo mērķi, nevis saistībā ar tiesībpolitiskiem mērķiem, kurus likumdevējs vēlējies sasniegt. Tāpēc Satversmes tiesai ir jānoskaidro konkrēta pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis, proti, tā būtiskā interese, kuras nodrošināšanas labad ierobežotas personas pamattiesības. Var piekrist Spriedumā ietvertajam secinājumam par demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību kā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi, tomēr Satversmes tiesa nav pietiekami argumentējusi to, kāpēc tieši šā mērķa sasniegšanas labad noteikts personas vārda brīvības ierobežojums.